Informācija par projektu
Eiropas Sociālā fonda projekts.
Projekta numurs: 8.3.6.2/17/I/001
SAM: 8.3.6. Ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu
Finansējuma saņēmējs: Izglītības un zinātnes ministrija
Īstenošanas laiks: 01.04.2018. – 31.12.2022.
Projekta kopējais finansējums: 4 126 123 EUR
ES fondu līdzfinansējums: 3 507 204,50 EUR
Nacionālais publiskais finansējums: 618 918,50 EUR
Projekta mērķis
Izveidot izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu izglītības kvalitātes attīstībai, kas balstās uz statistikās informācijas, salīdzinošo izglītības pētījumu rezultātu, valsts līmeņa izglītojamo sasniegumu un citu izglītības iestāžu darba rezultātus raksturojošo rādītāju mērīšanu un analīzi, centralizēto eksāmenu rezultātu analīzi un akreditācijas, licencēšanas, kā arī pedagogu darbības kvalitātes novērtēšanas informācijas izmantošanu un analīzi, ievērojot vidēja termiņa un ilgtermiņa sasniedzamos nozares stratēģiskos mērķus un rezultātus.
Galvenās darbības
Plānotie rezultāti
Jaunumi un aktuālā informācija projektā
2023. gada 8. novembrī notika Izglītības un zinātnes ministrijas un Valsts izglītības satura centra rīkots mērķsadarbības pasākums “Skolēnu snieguma vērtēšanas rīka koncepcija un tās attīstības virzieni”, kurš notika ESF projekta “Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide un īstenošana” ietvaros. Pasākuma laikā Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts izglītības satura centra, Izglītības kvalitātes valsts dienesta, pašvaldību izglītības pārvalžu un skolu pārstāvji diskutēja par skolēnu snieguma vērtēšanas rīka koncepciju un rīka tālākas attīstības iespējamiem virzieniem.
Pasākumā Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta vecākais eksperts satura jautājumos Rinalds Gulbis sniedza vispārīgu informāciju par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, tās mērķi, uzbūvi, funkcijām. Dalībnieki arī guva īsu ieskatu par sistēmā jau pieejamiem un izstrādē esošiem monitoringa rīkiem, kā arī izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas turpmākās attīstības gaitā plānotajiem monitoringa rīkiem.
Viens no izstrādē esošajiem izglītības kvalitātes monitoringa rīkiem ir skolēnu snieguma vērtēšanas rīks, kura uzdevums izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas ietvaros ir novērtēt to, cik lielā mērā skolēni ir apguvuši sasniedzamos rezultātus noteiktajos mācību posmos un sniegt nozīmīgus datus izglītības kvalitātes kategorijā “Atbilstība mērķiem”. Ar skolēnu snieguma vērtēšanas rīka mērķiem, koncepciju, potenciālo saturu, tvērumu un izaicinājumiem pasākumā iepazīstināja Valsts izglītības satura centra pārstāvis, Rīgas 72. vidusskolas direktors Pāvels Pestovs.
P. Pestovs pastāstīja, ka skolēnu snieguma vērtēšanas rīka galvenais mērķis ir iegūt pašvaldības un valsts līmeņa analīzei nepieciešamos datus par skolēnu mācīšanās rezultātu un dinamiku, lai pēc nepieciešamības veiktu tālāku padziļinātu analīzi, ieviestu izmaiņas mācību saturā un sniegtu metodisko un cita veida atbalstu skolām un pedagogiem. Tāpat skolēnu snieguma vērtēšanas rīkā iegūtie dati var palīdzēt skolām izvērtēt savas stiprās un vājās puses, it īpaši salīdzinot datus ar līdzīga lieluma skolām. Šajā gadījumā būtu nepieciešams iegūt ne tikai datus par skolēnu sniegumu, bet arī konteksta datus, piemēram, par skolēnu sociāli ekonomisko stāvokli.
Paredzēts, ka skolēnu snieguma vērtēšanas rīka darbības principi būs regulārs skolēna snieguma monitorings būtiskajos sasniedzamajos rezultātos pirmsskolā, 3. un 6. klašu grupās un klašu grupās, kurās tiek īstenota parēja uz mācībām valsts valodā.
Lai vienotos par atbalstāmiem elementiem skolēnu snieguma vērtēšanas rīkā, kā arī identificētu problēmas un jautājumus, kā arī izteiktu papildu idejas rīkam pasākuma dalībnieki piedalījās dizaina domāšanas darbnīcā.
Šobrīd diskutējamie jautājumi un priekšlikumi rīka attīstībai saistīti ar datu drošību, pašvaldību un izglītības iestāžu datu analītikas pratību, datu analīzes iespējām vai nepieciešamību katra bērna līmenī, lai monitorētu viņa individuālo izaugsmi, kā arī nepieciešamību attiecināt skolēnu snieguma vērtēšanas rīkā paredzētos pasākumus uz profesionālo izglītību.
Dalībnieki darbnīcā arī pārrunāja katras skolēnu snieguma vērtēšanas rīka mērķauditorijas vajadzības un nepieciešamo atbalstu.
Projektā ietvaros turpinās darbs pie izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveides un īstenošanas. Paredzams, ka sistēma sniegs būtisku informāciju ne vien izglītības politikas plānotājiem valsts līmenī, bet arī pašvaldībām, skolām, vecākiem un skolēniem. Monitoringa sistēma izglītības kvalitāti aplūkos plašākā kontekstā, pievēršoties tādiem aspektiem kā kvalitatīvas mācības, iekļaujoša vide, laba pārvaldība un atbilstība mērķiem. Precīzāka informācija skolēniem un viņu vecākiem ļaus pieņemt motivētus lēmumus par izglītības iestādes un programmas izvēli. Vienlaikus izglītības iestādēm tā būs iespēja vērtēt veiktos ieguldījumus un attīstības perspektīvas.
Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopā ar sadarbības partneriem turpina sagatavot rādītāju aprakstus un pilnveidot prototipu vizualizācijas, lai ierobežotā apjomā tās būtu pieejamas jau šoruden. Tāpat šogad plānots monitoringa rīku prototipus sasaistīt ar Valsts izglītības informācijas sistēmu. Tiek izstrādāta arī risku identificēšanas sistēma, lai uz izmaiņām izglītības kvalitātē varētu reaģēt nekavējoties, negaidot kārtējo skolas vai izglītības programmas akreditāciju.
Latvijā jau pašlaik pastāv vairāki izglītības kvalitātes monitoringa procesi, to skaitā valsts pārbaudes darbu rezultātu uzskaites sistēma, izglītības iestāžu akreditācija, pedagogu profesionālās darbības vērtēšana, starptautisko salīdzinošo izglītības pētījumu īstenošana, izglītības statistikas datu uzskaite Valsts izglītības informācijas sistēmā. Tomēr vienota sistēma ļaus analizēt dažādu procesu rezultātu kopsakarības, novērtēt to ietekmi un veidot pierādījumos balstītu izglītības politiku visos izglītības līmeņos, kā arī īstenot nepieciešamās atbalsta programmas.
Projekta ietvaros ir uzsākts pētījums par augstākajā izglītībā studējošo kompetenču novērtējumu un to attīstības dinamiku studiju periodā. Pētījuma ietvaros tiks pētītas studējošo caurviju kompetences. To vidū ir pētniecības un inovāciju, uzņēmējspējas, digitālās un globālās, kā arī pilsoniskās kompetences. Gūtie rezultāti palīdzēs vairot izpratni par studējošo sasniegumiem un sniegs pārskatu par izglītības piedāvājuma kvalitāti.
>> Lasīt vairāk IZM vietnē
Izglītības un zinātnes ministrijas vietnē, sadaļā "Sabiedrības līdzdalība" sabiedriskajai apspriešanai nodots informatīvais ziņojums "Par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidi".
>> Lasīt vairāk IZM vietnē
Projektā ietvaros turpinās darbs pie izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas un monitoringa rīku apraksta izstrādes vispārējā, profesionālā un augstākā izglītībā. Notiek projektā piesaistīto “SIA “Civitta Latvija”, UAB “Civitta” un Tventes Universitāte” ekspertu pamatziņojuma (“Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas apraksts un monitoringa rīku apraksts”) izvērtēšana, precizēšana un komentēšana, kā arī notiek diskusijas par izglītības kvalitātes indikatoriem.
Tāpat turpinās diskusijas ar partneriem par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas pilnveidošanu un tās korelāciju ar citiem aktuālajiem procesiem (jaunā izglītības satura ieviešana, akreditācijas sistēmas pilnveide, jauno pedagogu sagatavošana u.c.).
Projekta ietvaros uzsākts darbs pie izglītības kvalitātes monitoringa rīku prototipu (datu analīzes modelis) izstrādes.
Izglītības zinātnes ministrijas un UNESCO rīkotajā diskusijā izglītības nozares eksperti, izglītības pētnieki, IZM pārstāvji un sadarbības partneri sprieda par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidi. IZM sadarbības partnera - konsultāciju uzņēmuma “Civitta” pārstāvji tikšanās laikā prezentēja izglītības kvalitātes monitoringa rīka prototipa demo versiju, kuru plānots ieviest interneta vidē.
>> Lasīt vairāk
Projekta ietvaros 14. un 15.janvārī notika diskusija par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstību, kurā Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji un ministrijas sadarbības partneri, izglītības darbinieki un pētnieki, kā arī pārstāvis no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sprieda, kā veidot tādu monitoringa sistēmu, lai izglītības iestādes to varētu izmantot savu sniegumu uzlabošanai un izvirzīto mērķu sasniegšanas novērtēšanai.
>> Lasīt vairāk