Biežāk uzdotie jautājumi

Kāpēc vajadzīgi standarti?

Šo dokumentu lietotāju loks ir plašs. Tie ir nepieciešami:

• Skolotājiem, lai varētu plānot mācību procesu, balstoties uz obligāto mācību saturu un prasībām skolēnu zināšanām, prasmēm un attieksmēm, lai ievērotu vienotu pieeju skolēnu sasniegumu vērtēšanā;
• Skolotāju tālākizglītības organizētājiem un īstenotājiem, lai tiktu nodrošināta saikne un pēctecība starp izglītības pakāpēm, mācību priekšmetiem;
• Topošo un strādājošo skolotāju izglītotājiem, lai organizētu atbilstošu skolotāju sagatavošanu un kvalifikācijas celšanu;
• Skolēnu vecākiem, lai viņi saņemtu skaidru un precīzu informāciju par to, kas bērniem jāzina un jāprot un ko viņi faktiski sasniedz;
• Politikas veidotājiem un plašai sabiedrībai, lai viņi varētu spriest par jaunās paaudzes izglītības kvalitāti, vērtēt un kontrolēt to, kā arī ierosināt nepieciešamās izmaiņas;
• Mācību literatūras un citu mācību līdzekļu autoriem, izdevējiem un ražotājiem, lai viņiem būtu skaidri orientieri mūsdienīga mācību procesa nodrošinājuma izveidei;
• Pārbaudes darbu izstrādātājiem, lai viņi varētu izstrādāt interesantus, vēlamajiem rezultātiem atbilstošus skolēnu sasniegumu pārbaudes darbus.

Vai mācību priekšmetu standartus īstenos arī speciālajās izglītības programmās?

Mācību priekšmetu standartos ir izvirzītas noteiktas prasības, to izpilde attiecināma uz visiem skolēniem ar visdažādākajām spējām un vajadzībām, kuri turpinās mācības vispārējās vidējās izglītības programmās vai profesionālās izglītības programmās, apgūst mazākumtautības pamatizglītības programmu, ir īpaši talantīgi un apdāvināti, kuriem ir mācīšanās grūtības, kuriem ir speciālas izglītošanās vajadzības.
Īstenojot mācību priekšmetu standartu prasības klasē, skolotājiem, mācību procesu plānojumā, jāpiedāvā vienlīdzīgas iespējas mācību satura apguvē visiem skolēniem. Skolēnu atšķirību nosaka daudzi faktori.
Skolēniem var būt dažāda etniskā piederība, nacionalitāte, rase, sociālekonomiskā pieredze, valoda, dialekts, reliģiskā piederība, dzimums un ģeogrāfiskā izcelsme.
Valsts pamatizglītības standartu īsteno arī speciālās izglītības programmās, kuras piedāvā speciālās izglītības iestādes vai izglītojamie ar speciālām vajadzībām ir integrēti vispārējās izglītības iestādēs. Vispārējās izglītības iestādēs ir izveidotas speciālās klases, kurās īsteno speciālās izglītības programmas, kas piemērotas skolēna attīstības traucējuma veidam, viņa spējām un veselības stāvoklim.

Pamatizglītību 9 gados iegūst skolēni ar šādām speciālajām vajadzībām:

• ar psihoneiroloģiskām saslimšanām,
• ar somatiskām saslimšanām.

Pagarināts mācību ilgums (10 līdz 11 gadi) ir skolēniem:

• ar redzes traucējumiem (vājredzīgiem, neredzīgiem),
• ar dzirdes traucējumiem (vājdzirdīgiem, nedzirdīgiem),
• ar smagiem valodas traucējumiem,
• ar fiziskās attīstības traucējumiem (kustību un balsta traucējumi, skolioze),
• ar psihiskās attīstības aizturi un grūtībām mācībās.

Ir izstrādātas arī mazākumtautību speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar norādītajām speciālajām vajadzībām.

Vai mājasdarbi ir obligāti? Vai skolotāji drīkst uzdot mājasdarbus, kas jāizpilda brīvdienās?

Šobrīd nav ārēja normatīvā dokumenta, kas noteiktu, ka mājasdarbi ir/nav obligāta mācību procesa sastāvdaļa un, ka tiem noteikti ir/nav jābūt. Tāpat nav noteikts, cik lielā apjomā, cik bieži, kurā laikā un kādi mācību līdzekļi vai materiāli izmantojami mājasdarbu veikšanai. Skola veido savu iekšējās kārtības regulējumu par mācību sasniegumu vērtēšanu, kurā var tikt iekļauti jautājumi arī par mājasdarbiem.
Pedagoģiskajā literatūrā un arī dažādās aptaujās ir vērojams, ka gan pedagogu, gan bērnu vecāku viedokļi par mājasdarbu nepieciešamību dažādos vecumos atšķiras. Svarīgākais ir saprast, kāds ir mājasdarba mērķis, kādas tieši prasmes skolēns apgūst vai nostiprina. To vislabāk var noskaidrot sarunā ar skolotāju, kurš mājasdarbu uzdod, jo skolotājs ir atbildīgs par savu darbu, izvēlētajām metodēm un paņēmieniem (Izglītības likuma 51.pants), t.i., kā efektīvi sasniegt izglītības standartā noteikto.
Skolās, kur tiek veicināta skolotāju sadarbība mācību satura plānošanā un īstenošanā, arī mājasdarbu mērķi, apjoms, forma un to izpildes laiks visbiežāk tiek savstarpēji saskaņoti. Tikpat būtiski ir pirms mājasdarba uzdošanas ar skolēniem pārrunāt tā mērķi un pēc mājasdarba izpildes nodrošināt atgriezenisko saiti, lai skolēns saprastu, kas viņam mācību procesā darāms tālāk. Atgriezeniskajai saitei nozīme un ietekme uz skolēna mācīšanos ir tad, ja tā ir iespējami drīza.
Ja Jums šķiet, ka mājasdarba mērķis nav skaidrs, apjoms ir pārāk liels vai izpildes laiks ir par mazu, pārrunājiet to ar skolotāju.

Vai mācību priekšmeta apguvei drīkst izmantot tikai Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātas mācību grāmatas?

Mācību priekšmeta apguvei drīkst izmantot gan IZM apstiprinātas mācību grāmatas, gan mācību grāmatas, kuras IZM nav apstiprinājusi. Mācību priekšmeta apguvei izmantojamo mācību literatūru izvēlas mācību priekšmeta skolotājs. Mācību literatūras iegādei nepieciešamo finanšu līdzekļu nodrošināšana ir izglītības iestādes dibinātāja kompetencē. Vispārējās izglītības iestādēm no valsts budžeta piešķir papildu līdzekļus IZM apstiprinātās mācību literatūras iegādei. Apstiprinātās mācību literatūras saraksts ir publicēts šeit.

Vai mācību procesā obligāti ir jāizmanto mācību grāmatai pievienotās darba burtnīcas?

Saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību VISC izvērtē un apstiprina izdevniecības iesniegtu mācību grāmatu komplektā ar tās saturam atbilstošu metodisko līdzekli skolotājam (turpmāk – komplektizdevums). Komplektizdevumu var papildināt ar vienu vai vairākām darba burtnīcām, kā arī ar citiem mācību līdzekļiem (piemēram, uzdevumu krājumu, hrestomātiju, vārdnīcu, kartogrāfisku izdevumu, audiopielikumu), kuri lietderīgi papildina mācību grāmatu vai metodisko līdzekli, nodrošinot iespēju dažādot mācību metodes, padziļināt zināšanas vai pārbaudīt mācību sasniegumus.
Citu mācību līdzekļu, tostarp darba burtnīcu, iekļaušana komplektizdevumā nav obligāta. VISC izvērtē un apstiprina arī tādus komplektizdevumus, kuros darba burtnīcas nav iekļautas. Izvēle par darba burtnīcas nepieciešamību mācību procesā ir mācību priekšmeta pedagoga atbildība. Darba burtnīca var būt veiksmīgs informācijas ieguves, izpratnes veidošanas un padziļināšanas, kā arī skolēna patstāvīgā darba mācību procesa organizācijas instruments. Izmantojot darba burtnīcu, var atvieglot mācību priekšmeta standartā noteikto prasību apguvi. Bet var notikt arī citādi, kad darba burtnīcās iekļautais saturs skolotāja organizētajā mācību procesā netiek racionāli izmantots, un tad prasība iegādāties darba burtnīcu ir nelietderīga.
Ierobežota budžeta apstākļos ir īpaši aktuāli racionāli izmantot valsts, pašvaldību un vecāku naudas līdzekļus. Tāpēc aicinām pedagogus katrā mācību priekšmetā un katrā konkrētajā klasē rūpīgi izvērtēt darba burtnīcas nepieciešamību optimāla mācību procesa nodrošināšanai.

Kāpēc katrā mācību priekšmetā nav izstrādāts viens mācību līdzekļu komplekts, ar kuru strādātu visās Latvijas skolās?

Pieeja mācību satura apguvē paredz izvēles iespējas, t.i., katrs pedagogs drīkst izvēlēties tās metodes un mācību līdzekļus ar kuru palīdzību skolēni apgūtu standartos noteiktās prasības.

Kādi normatīvie dokumenti regulē vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītību?

• Izglītības likums
• Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību
  Latvijas Republikas Ministru kabineta 2018.gada 11.septembra noteikumi Nr.569

• Kas ir vispārējā vidējā izglītība?

  Vispārējās vidējās izglītības programmas ilgst trīs gadus (10.-12.klase), un tās īsteno vidusskolas, ģimnāzijas un vakarskolas. Vispārējo vidējo izglītību var apgūt arī profesionālās vidējās izglītības programmās, kuras īsteno profesionālās vidusskolas, tehnikumi vai koledžas. Obligātais vispārējās vidējās izglītības saturs un vērtēšanas principi ir noteikti Vispārējās vidējās izglītības standartā (2008.gada 2.septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.715 „Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem”).
  Vispārējās vidējās izglītības saturu var īstenot kādā no četriem izglītības programmu virzieniem:
    – vispārizglītojošajā virzienā;
    – humanitārajā un sociālajā virzienā;
    – matemātikas, dabaszinību un tehnikas virzienā;
    – profesionālajā virzienā.
  Visu četru virzienu programmās ir 8 obligātie mācību priekšmeti: latviešu valoda, latviešu literatūra, pirmā svešvaloda, otrā svešvaloda, matemātika, Latvijas un pasaules vēsture, sports un informātika.

  Kādas ir prasības vidējās vispārējās izglītības ieguvei?

  Atestātu par vispārējo vidējo izglītību kopā ar sekmju izrakstu 10 ballu skalā izsniedz ikvienam izglītojamam, kurš ir saņēmis:
    – sekmīgu novērtējumu visos attiecīgā izglītības programmas virziena mācību priekšmetos;
    – sekmīgu novērtējumu centralizētajos eksāmenos, ko apliecina Vispārējās vidējās izglītības sertifikāts.
  Šie dokumenti par vispārējās vidējās izglītības apguvi, dod tiesības izglītojamiem pieteikties studijām jebkurā Latvijas augstskolā.
  Lai saņemtu Atestātu par vispārējo vidējo izglītību un iegūtu tiesības turpināt mācības augstākās izglītības programmās, izglītojamiem ir jāapgūst vismaz 12 mācību priekšmeti un jānokārto vismaz 4 izlaiduma eksāmeni – trīs obligātie un vismaz viens izvēles eksāmens. Izvēles eksāmenam jābūt kādā no mācību priekšmetiem, kurā eksāmenu organizē VISC vai arī mācību priekšmetā, kura apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām un kurā eksāmenu organizē izglītības iestāde.
  Ministru kabineta „Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem” dod tiesības izglītības iestādēm iekļaut izglītības programmās arī tādus mācību priekšmetus, kuri šajos noteikumos nav minēti. Šādu mācību priekšmetu standartus izglītības iestādes izstrādā patstāvīgi un saskaņo ar VISC. Piemēram, izglītības iestādes, kuras īsteno Matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena izglītības programmas var mācīt priekšmetu matemātiskā analīze un arī organizēt izlaiduma eksāmenu šajā priekšmetā. Eksāmens matemātiskajā analīze var būt izglītojamā izvēles priekšmets.

Ar ko interešu izglītība atšķiras no neformālās izglītības?

Ikviens var iesaistīties interešu izglītībā atbilstoši savām interesēm un vajadzībām  neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības.
Gan interešu izglītība, gan neformālā izglītība tiek organizēta ārpus formālās izglītības atbilstoši personas interesēm. Pirmsskolas un skolas vecuma bērnu interešu izglītību nodrošina pedagogs ar atbilstošu izglītību.

Kur var uzzināt informāciju par interešu izglītību?

Informāciju par interešu izglītību var uzzināt Valsts izglītības satura centra mājaslapā. Konsultācijas un metodisko atbalstu sniedz Valsts izglītības satura centra Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas speciālisti, viņu kontakti.
Klātienē konsultācijas iespējamas Strūgu ielā 4, Rīgā plkst.9.00-17.00

Kas var īstenot interešu izglītību?

Pašvaldību pienākums ir nodrošināt iespējas bērniem un jauniešiem darboties interešu izglītībā un atbalstīt ārpusstundu pasākumus, arī bērnu nometnes.
Interešu izglītības programmas īsteno valsts, pašvaldību un privātpersonu dibinātās izglītības iestādes, t.sk., pirmsskolas, vispārējās, profesionālās, profesionālās ievirzes, interešu izglītības iestādes, kā arī kultūras, sporta u.c. iestādes, studijas, biedrības, nodibinājumi.
Katrā vispārējās izglītības iestādē ir iespēja bērnam darboties kādā pulciņā.
Pašvaldību dibinātās interešu izglītības iestādes jeb Bērnu un jauniešu centri pamatā īsteno interešu izglītības programmas.
Pedagogs, saņēmis privātprakses sertifikātu, var īstenot interešu izglītības programmu.
Par privātprakses sertifikāta iegūšanu var interesēties Izglītības kvalitātes valsts dienestā.

Vai ir nepieciešams saņemt licenci interešu izglītības programmas īstenošanai?

Izglītības iestādes ir tiesīgas īstenot interešu izglītības programmas bez licences saņemšanas.
Citām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, jāsaņem licence pašvaldībā. Arī pedagogam ar privātprakses sertifikātu jālicencē programma pašvaldībā.

Kādi ir populārākie interešu izglītības pulciņi un cik daudzos no tiem var piedalīties mans bērns?

Nozīmīgākās interešu izglītības jomas ir kultūrizglītība, sports, vides izglītība, tehniskā jaunrade, radošās industrijas.
Interešu izglītības programmu un pulciņu piedāvājums ir ļoti daudzveidīgs: vokālā un kora dziedāšana, instrumentālā un vokāli instrumentālā mūzika, tautas deja, mūsdienu deja, vizuālā un vizuāli plastiskā māksla, skatuves runa, teātra māksla, folklora, vides interešu izglītība, tehniskā jaunrade, radošās industrijas, sports.
Pulciņu skaits, kuros bērns var piedalīties, ir neierobežots.

Vai interešu izglītība bērniem ir bez maksas?

Interešu izglītības finansēšanas avoti ir dažādi: valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi, citu juridisko un fizisko personu līdzekļi. To nosaka Ministru kabineta 2001.gada 28.augusta noteikumi Nr.382 “Interešu izglītības programmu finansēšanas kārtība”
Samaksa par bērna dalību pulciņā ir atkarīga no interešu izglītības programmas īstenotāja. Skolās un Bērnu un jauniešu centros tā pamatā ir bezmaksas vai ar nelielu vecāku līdzfinansējumu.
Citu juridisku un privātpersonu īstenotās programmas ir par maksu, pamatojoties uz pušu noslēgto līgumu.

Kādos gadījumos vecāki var atgūt bērna interešu izglītībā ieguldītos līdzekļus?

Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikts, ka nodokļu maksātāji var atgūt daļu pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa no tās summas, kas ir samaksāta par bērnu interešu izglītību. Vecākiem jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam gada ienākumu deklarācija.
Atgūt daļu bērna interešu izglītībā ieguldītos līdzekļus ir iespējams tikai tad, ja programma ir licencēta.

Vai par dalību interešu izglītībā tiek saņemts valsts atzīts izglītības dokuments?

Nē.

Kāda izglītība ir nepieciešama interešu izglītības pedagogam?

Prasības interešu izglītības pedagoga izglītībai nosaka Ministru kabineta 2018.gada noteikumu Nr.569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” 6., 7. un 14.punkts.  

Kādus pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursus un seminārus interešu izglītības pedagogiem organizē Valsts izglītības satura centrs? Kur un kā var iegūt informāciju par kursu un semināru norisi?

Kursi un semināri tiek organizēti tautas deju un mūsdienu deju kolektīvu vadītājiem, izglītības iestāžu pūtēju orķestru un koru diriģentiem, vokālo ansambļu pedagogiem, skolu teātru režisoriem un skatuves runas pedagogiem, vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas pedagogiem, folkloras pulciņu un kopu vadītājiem un pedagogiem.
Valsts izglītības satura centra mājaslapā: www.visc.gov.lv (sadaļa Jaunumi un Notikumu kalendārs). Informācija par kursiem un semināriem tiek nosūtīta pašvaldību izglītības pārvaldēm un izglītības speciālistiem.
Daļa kursu un semināru ir bezmaksas, bet daļa ir maksas pakalpojums saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumiem Nr.851 „Valsts izglītības satura centra maksas pakalpojumu cenrādis”.

Gan pašpārvalžu dalībnieki, gan konsultanti savā ikdienas darbā saskaras ar dažādiem izaicinājumiem. Lai atbalstītu jūsu darbu līdzdalības un jauniešu izaugsmes veicināšanā, esam apkopojuši dažus no šiem jautājumiem, ar kuriem, iespējams, saskaraties arī jūs.  Aicinām iepazīties ar visu atbalsta materiālu kopumu! Ja neatrodat atbildi uz jums aktuālo jautājumu, tad iesakām sazināties ar VISC Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vecāko referenti Moniku Daļecku monika.dalecka@visc.gov.lv. Saziņai ar metodisko atbalsta materiālu autorēm aicinām rakstīt uz pasparvalzu.atbalstam@gmail.com. Atgādinām, ka šiem jautājumiem nav viennozīmīga risinājuma, kā arī mūsu piedāvātie risinājumi jāpielāgo tieši jūsu situācijai — vajadzībām un iespējām.

• Kā sadalīt pienākumus pašpārvaldē?

Sākumā aicinām pievērst uzmanību “aktīvo” un “neaktīvo” jauniešu sadalījumam —

1) mēs nezinām, kādās jomās jaunieši ir aktīvi, ko viņi dara brīvajā laikā un kādas aktivitātes viņi izvēlas savai izaugsmei, tāpēc šis sadalījums var traucēt un maldināt,

2) pašpārvaldei būtu aktīvi jāstrādā arī pie “neaktīvo” skolēnu / audzēkņu iesaistes, izzinot arī viņu vajadzības un izaicinājumus un ne tikai aizstāvot tās, bet citreiz radot iespējas jauniešiem iesaistīties jautājumos, kas viņiem ir aktuāli. Iespējams, līdzdarbojoties kādā aktivitātē, kas viņiem ir svarīga, viņi izlems pievienoties pašpārvaldes patstāvīgajai komandai vai arī iesaistīsies uz atsevišķām iniciatīvām.

Spēja atvēlēt laiku darbam pašpārvaldē bieži ir jautājums par prioritātēm. Mūsdienu jauniešiem ir daudz iespēju, kā izmantot savu laiku. Svarīgi izvērtēt — vai pašpārvalde izpilda kādu jauniešiem svarīgu funkciju, lai kļūtu par viņu prioritāti? Pārrunājiet to ar jauniešiem! Kāds ir dalībnieku mērķis darboties pašpārvaldē? Ko viņi no tā iegūst? Ko viņi gribētu no tā iegūt? Vai pašpārvaldē viņi sasniedz savus mācīšanās, sociālās piederības vai kādus citus viņiem svarīgus mērķus?

No praktiskā viedokļa aicinām ar dalībniekiem arī pārrunāt — kas viņiem būtu veiksmīgākais laiks pašpārvaldes sapulcēm? Tam var izmantot tādu tiešsaistes rīku kā Doodle, lai katrs varētu ērti atzīmēt sev ērto laiku. Gadās, ka ir ilgi pieņemts kāds specifisks laiks pašpārvaldes sapulcei, kas jaunajiem dalībniekiem vairs neder.

Daži risinājumi, ko izglītības iestādes ir atradušas, ir pašpārvaldes tikšanās 0. stundā vai 1. stundā, kas ir mācību laikā, bet citiem skolēniem / audzēkņiem nav mācību stundu, jo ir administrācijas un pedagogu sapulce. Tas var būt vērtīgs risinājums, jo tas rada iespēju kādreiz arī pašpārvalžu dalībniekiem viesoties administrācijas sapulcē un veicināt sadarbību.

Aicinām arī sadalīt tikšanās reizes — ne uz katru tikšanos nepieciešams ierasties visiem dalībniekiem, varbūt kādu reizi tiekas dalībnieki par konkrētu tēmu / aktivitāti. Tomēr šajā situācijā aicinām atrast citus informācijas veidus un dalīties notiekošajā arī ar citiem pašpārvaldes dalībniekiem, kas konkrēto tikšanās reizi nav apmeklējuši, tādā veidā radot atbildības un piederības sajūtu plašākā grupā.

Ierobežojumu laiks rādījis, ka ir iespēja arī veidot tiešsaistes tikšanās, kas mēdz patērēt mazāk laika. Tomēr aicinām izmantot šo iespēju pārdomāti — izplānot aktīvus iesaistes veidus, neorganizēt pārāk daudz šo tikšanos u.c.

• Vai ir iespēja organizēt nometnes vai kādas citas aktivitātes skolēnu pašpārvalžu dalībniekiem?

Pašpārvalde noteikti var organizēt aktivitātes paši sev, veidojot sadarbību un saliedētību, daloties idejās viens ar otru, gatavojoties jaunajam mācību gadam, visa gada laikā uzturot pozitīvas attiecības. Viens no šādu aktivitāšu veidiem ir nometnes, ko var organizēt, piemēram, vasaras brīvlaika noslēgumā. Tajā var aicināt piedalīties gan jau esošos pašpārvaldes dalībniekus, gan tos, kas vēl tikai vēlas iepazīt pašpārvaldes darbu.

Aicinām pievērst uzmanību projektu konkursiem — vairākās pašvaldībās ir iespēja pretendēt uz finansējumu specifiski nometnēm. Un izglītības iestāde vai kāda nevalstiska organizācija, piemēram, var kopā ar pašpārvaldi uzrakstīt projektu par šādas nometnes organizēšanu. Aicinām arī šajās aktivitātēs nodrošināt pēc iespējas lielāku jauniešu iesaisti — iepriekšējie pašpārvaldes dalībnieki var organizēt aktivitātes jaunajiem skolēniem / audzēkņiem, savukārt jaunie dalībnieki var veidot aktivitātes, kas palīdzētu izzināt arī citu jauniešu viedokli.

Pievērsiet uzmanību arī citām aktivitātēm, uz kurām pašpārvalžu dalībnieki var doties kopā vai atsevišķi (piemēram, pieredzes apmaiņas braucieni, pašpārvalžu salidojumi, mācības). Aicinām organizēt arī īsākas aktivitātes, ne tikai nometnes, bet arī, piemēram, filmu vakarus, tiešsaistes viktorīnas, pārgājienus un citas aktivitātes, kas palīdzēs iepazīties un satuvināties arī pašiem pašpārvaldes dalībniekiem.

Palikt pa nakti skolā var būt kā lielisks piedzīvojums. Bet īpaši nometnes kontekstā (un arī par citām aktivitātēm) lūdzam pievērst uzmanību nepieciešamajai dokumentācijai un atbildīgajām personām. Par nometņu organizēšanas un darbības kārtību vairāk skaties Ministru kabineta noteikumos Nr. 981 un jautā atbildīgajiem speciālistiem.

• Kā pašpārvalde var saņemt finansējumu savu ideju īstenošanai?

Pirms meklēt iespēju piesaistīt finansējumu, aicinām padomāt — vai tas tiešām ir nepieciešams? Varbūt ir nepieciešami specifiski materiāli / zināšanas / cilvēkresursi?

Ja tomēr zināt, ka šāds finansējums ir nepieciešams, aicinām no sākuma apzināt sev apkārt esošos resursus.

1. Dodieties uz tikšanos ar administrāciju, lai pārrunātu, kādi resursi ir pieejami izglītības iestādei! 
2. Ja esat atpazinuši kādu izaicinājumu, ko vēlaties risināt, iespējams, ideju varat prezentēt Izglītības iestādes padomē, varbūt kādus no resursiem bezmaksas var iegūt sadarbībā ar kādu no vecākiem, vai lūgt padomu viņiem, kur resursus varētu piesaistīt.
3. Iespējams, ir vietējie sponsori, kuri būtu ieinteresēti atbalstīt ideju.  
4. Noteikti uz sarunu varat aicināt savu pašvaldības jaunatnes lietu speciālistu, lai apzinātu iespējamos pašvaldības atbalsta mehānismus. 

Noteikti izvērtējiet iespēju pieteikties arī kādam projektu konkursam. Projekts ir ne tikai iespēja piesaistīt finansējumu vai citus resursus. Projekta forma palīdz strukturēt plānotu problēmas risinājumu, izvirzīt termiņus uzdevumu izpildei, mācīties veidot atskaites, publicēt informāciju par padarīto un par to stāstīt arī citiem dalībniekiem un citiem skolēniem / audzēkņiem.

Kad esat nonākuši līdz projektā risināmās problēmas un idejas definēšanai, meklējiet tai nepieciešamo atbalstu. Ir vairākas organizācijas un iestādes, kas piedāvā pretendēt uz atbalstu dažādos projektu konkursos. Pārskatiet projektu konkursu nolikumus un citu sniegto informāciju, izvērtējot, vai jūsu vajadzības atbilst tam, kas tiek atbalstīts šajā projektu konkursā un kā to būtu iespējams saskaņot!

Vairāk par projektu veidošanu lasi sadaļās “Kā plānot projektus?” un “Problēmu-risinājumu koks”.

• Kādi projektu konkursi ir pieejami pašpārvalžu un citu jauniešu iniciatīvām?

Jūsu pašvaldība:

Daudzas pašvaldības regulāri piedāvā iespējas pieteikties projektu finansējumam jauniešu iniciatīvām. Citreiz finansējuma vietā varat aizņemties kādus nepieciešamos resursus no vietējā jauniešu centra vai citām iestādēm. Iesakām sazināties ar savas pašvaldības jaunatnes lietu speciālistu, jaunatnes darbinieku vai vietējām jaunatnes organizācijām.

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra sniedz dažādas iespējas jauniešu aktivitātes, mobilitātes, līdzdalības un neformālās izglītības veicināšanai. Izpēti ne tikai nacionāla un starptautiska līmeņa projektu konkursus, bet arī mācības un citas interesantas aktivitātes jauniešu un darbā ar jaunatni iesaistīto izaugsmei! www.jaunatne.gov.lv

Projektu konkurss “Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska jauniešu iesaiste jaunatnes iniciatīvu projektos” veidots ar mērķi palielināt skolēnu aktīvu līdzdalību un motivāciju turpināt mācības, kā arī iesaistīt skolēnus aktivitātēs arī ārpus formālās izglītības. Projektu konkursu īsteno Izglītības kvalitātes valsts dienests sadarbībā ar pašvaldībām un valsts profesionālās izglītības iestādēm Eiropas Sociālā fonda projekta “PuMPuRS” ietvaros. www.pumpurs.lv

ASV vēstniecības Rīgā Mazo grantu programma izveidota kā elastīgs mehānisms, kas ļautu vēstniecībai atbalstīt iniciatīvas, kas veido atklātākas un konkurētspējīgākas politiskās un ekonomiskās sistēmas, kā arī aizsargā cilvēktiesības. Pieteikumi jāiesniedz angļu valodā. lv.usembassy.gov./lv

(Aicinām iepazīties arī ar citu vēstniecību pieejamiem projektu konkursiem)

Aktīvo iedzīvotāju fonds ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu programma, kuras darbībai finansējums piešķirts 15 Eiropas valstīs, tostarp Latvijā. Aktīvo iedzīvotāju fonda darbības mērķis visās valstīs ir pilsoniskās sabiedrības un iedzīvotāju līdzdalības stiprināšana un mazaizsargāto iedzīvotāju grupu spēju vairošana.

Iespēja pieteikties “Rīcības projektiem” ir steidzamu un aktuālu interešu pārstāvības iniciatīvu un pilsonisko aktivitāšu īstenošanai.

www.activecitizensfund.lv

Iepazīstieties arī ar citiem projektu konkursiem, jautājiet citām pašpārvaldēm pieredzes stāstus un dalieties savā pieredzē!

• Kā motivēt jauniešus turpināt darboties pašpārvaldē? Kā veidot skolēnu pašpārvaldes darbu, lai skolēni tajā vēlētos darboties ar aizrautību?

Apzināties pašpārvaldes mērķi un tādējādi rosināt dalībnieku motivāciju palīdzēs modelis “Zelta aplis” (Golden circle), kas raksturo trīs līmeņus, kas raksturīgi jebkuram projektam, aktivitātei vai organizācijai — KO mēs darām, KĀ mēs to darām un KĀPĒC mēs to darām. Bieži mēs koncentrējamies uz pirmajiem diviem jautājumiem (kā un kas / ko darīsim) — praktiskām lietām, ko darām, un nepievēršam uzmanību vai skaidri nekomunicējam motivāciju un iemeslus mūsu darbībām. Modelis piedāvā šo komunikāciju apvērst otrādi un sākt ar to, KĀPĒC mēs kaut ko darām. KĀPĒC ir tas mērķis, iemesls, ticība, kas virza ikkatru no mums. Arī skolas pašpārvaldē nepieciešams paturēt prātā lielo vīziju — kāpēc pašpārvalde darbojas? Kāda ir pašpārvaldes nozīme skolēnu dzīvēs un skolas attīstībā? 

Apzināšanās, kāpēc pašpārvalde pastāv un kāds ir tās lielais mērķis, palīdzēs ne tikai ikdienā dalībniekiem būt motivētiem, bet arī jauniem dalībniekiem labāk izprast un iejusties. Pašpārvaldes KĀPĒC apzināšanās noderēs arī ilgtermiņā, veidojot pašpārvaldes tēlu, dalībnieku labsajūtu, sadarbību ar citiem. 

Pievērsiet uzmanību arī katra dalībnieka personīgajam KĀPĒC. Kāpēc skolēni iesaistās pašpārvaldē? Lai iemācītos ko jaunu, lai īstenotu savas karjeras soļus, lai satiktu jaunus cilvēkus? Vai dalībnieku KĀPĒC un pašpārvaldes kopējais KĀPĒC nav pretrunā?

Skaties vairāk: www.ted.com/talks/simon_sinek_how_great_leaders_inspire_action.

Vairāk par dalībnieku motivāciju, iesaisti lasi sadaļā “Motivācija”, piemēram, materiālos “Izaicinājums kā motivācija. FLOW modelis”, “Kas motivē darboties? Hercberga divfaktoru teorija” un “Motivācijas trijstūris”.

Vairāk par dalībnieku motivāciju un aizrautības veicināšanu aicina padomāt arī Z paaudzes raksturojums — par to vairāk lasi, piemēram, šeit Tuesi.lv - Z paaudze seko brendiem

1. Pretošanās un revolūcijas kultūru ir nomainījusi “radīšanas” mentalitāte — jaunieši grib radīt un būt daļa no nozīmīga procesa. Dodiet iespēju jauniešiem radīt, veidot, uzsākt — iesaistiet jau sākuma fāzē!
2. “Kā es to varu izmantot? Kāda tam jēga?” — uzsveriet projektu un pasākumu lietderīgumu, konkrētus rezultātus. Labs ieraksts CV? Noderīgi kontakti? Kaut kas nozīmīgi mainīsies jauniešu apkārtnē?
3. Digidentity — interese par digitālajām tehnoloģijām. Projektos un aktivitātēs pēc iespējas iekļaujiet kādu digitālo elementu, dodiet jauniešiem uzdevumus, izmantojot viedtālruņus vai planšetes, izpaužoties sociālajos tīklos.
4. Paštēla nozīme un vēlme tikt pamanītam. Dodiet jauniešiem iespēju pozitīvos veidos apliecināt sevi — mēģiniet radīt kādus pozitīvus elementus, ko iekļaut sociālajos tīklos, un pārrunājiet arī sociālo tīklu radīto spriedzi.
5. Jaunās patērētāju kultūras aspekti. Pieredzes kļūst svarīgākas par lietām, kas cilvēkam pieder! Veidojiet īpašus pasākumus un projektus, kuros piedomāts pie šiem elementiem, radiet iespējas piedzīvot spilgtas emocijas, kas paliks atmiņā.

• Kā motivēt jauniešus iesaistīties lēmumu pieņemšanā?

Veicinot jauniešu iesaisti lēmumpieņemšanā, ir svarīgi atcerēties, ka katra tikšanās / forums / sapulce vai kāds cits iesaistes mehānisms var viņiem radīt priekšstatu par līdzdalību un izraisīt interesi vai gluži pretēji — nevēlēšanos vairs iesaistīties. Pēc dažādām aktivitātēm ir svarīgi sniegt atgriezenisko saiti par to, kāda līdz šim ir bijusi jauniešu iesaiste, kāds ir bijis pienesums, kādas jauniešu idejas ir realizētas, kādās vēl jomās jauniešu viedoklis ir nepieciešams.

Regulārs gan pašpārvaldes līderu, gan konsultanta uzdevums ir atgādināt par daudzveidīgajām pašpārvaldes funkcijām un veidot sadarbību starp pašpārvaldi un administrāciju. Bieži vien jaunieši norāda, ka nav iesaistījušies kādu aktuālo problēmu risināšanā, jo nav zinājuši, ka to vispār var darīt. Šīs sarunas uzsākšanai aicinām noskatīties animāciju par pašpārvaldes darbības lomām vai animāciju par līdzdalību pašpārvaldes kontekstā. Iedvesmai vēlēties ko mainīt var palīdzēt arī tikšanās ar citu pašpārvalžu jauniešiem, kā arī ideju izstrāde ar metodi Rīcības aplis.

Bieži pašpārvalde neiesaistās lēmumu pieņemšanā, jo “līdzdalība” šķiet abstrakts termins. Tomēr, kad jaunieši tiek aicināti izteikt viedokli konkrētos jautājumos, kas ietekmē viņu ikdienu, tad viņu interese iesaistīties ir lielāka. Konsultanta loma iesaistes stiprināšanai ir izzināt, kurās jomās būtu nepieciešams zināt / ir iespēja izteikt skolēnu viedokli. Vai izglītības iestādē plānots remonts? Vai tiek mainīts un papildināts mācību saturs? Vai tiek plānots, kā stundās izmantot tehnoloģijas?

Svarīgi arī atcerēties par dažādiem jauniešu iesaistes līmeņiem — ne visiem ir jābūt interesei iesaistīties Izglītības iestādes padomē vai citos līdzīgos mehānismos, bet jauniešu viedokli izzināt ir nepieciešams. Vairāk par metodēm, kā izzināt jauniešu viedokļus, meklē sadaļā Līdzdalība, piemēram, izvērtējot līdzdalību ar metodi “Līdzdalības kāpnes”, plānojot iesaistošu darbu grupās “Pasaules kafejnīca”, izmēģinot dažādus veidus “Kā izzināt viedokļus?”, u.c.

Pašpārvalde var būt lielisks solis arī plašākai iesaistei lēmumpieņemšanā — arī ciemā, pilsētā, novadā, Latvijā un pat starptautiski.

Svarīgi atcerēties, ka skolēni / audzēkņi, pedagogi, administrācija, izglītības iestādes tehniskie darbinieki un citi iesaistītie ir sadarbības partneri izglītības iestādes veidošanā.

• Gandrīz katru mācību gadu pašpārvaldei pievienojas jauni dalībnieki. Kā nodot zināšanas un jēgpilni darboties ar pašpārvaldi?

Pašpārvaldes darba cikliskums rada izaicinājumus darba “nepārtrauktībai”, tomēr ir veidi, kas palīdz risināt šos izaicinājumus, lai tie nekļūst par lielākām problēmām.

Aicinām pievērst uzmanību šiem jautājumiem!

• Kā veidojam iespējas nodot pieredzi?

Aicinām rosināt aktīvu pašpārvalžu dalībnieku dalīšanos pieredzē — pašpārvaldes iepriekšējiem dalībniekiem individuāli dalīties pieredzē. Iespējas ir dažādas:

• Varat veidot “buddy” jeb “draugu” sistēmu — jaunie pašpārvaldes dalībnieki tiek salikti pāros ar dalībniekiem, kas pašpārvaldē ir ilgāk. Tā var būt īsāka iniciatīva ar uzdevumu pirmajos mēnešos palīdzēt jaunajiem dalībniekiem iejusties vai arī garāka aktivitāte visa gada garumā, kur ik pēc pāris nedēļām “badiji” tiek aicināti sazināties, uzzināt, kā otram klājas, kas līdz šim pašpārvaldē ir uzzināts un apgūts, ko gribētos vēl izmēģināt un kas vēl ir nesaprotams. Svarīgi ir izdomāt un pārrunāt, kādas ir “badiju” lomas, lai jaunieši zinātu, kas viņiem būtu jādara.
• Ja parasti “amatu” izpildītāji dodas prom no izglītības iestādes, tad varat ieviest “krustvecāku” sistēmu. Jau laicīgi izrunājiet ar līderiem, ka vēlēsieties viņus, piemēram, 2 reizes gadā (mācību gadu sākumā un janvārī) aicināt uz nelielu sarunu/mentoringu ar nākamo dalībnieku šajā amatā.

 

• Apmācības

Noteikti iesakām sākt mācību gadu ar neformālās izglītības apmācībām. Izmantojiet dienu vai pusi no tās, lai veicinātu pašpārvaldes iepazīšanos/saliedēšanos un vienošanos par sadarbības noteikumiem. Atvēliet apmācībām pietiekami daudz laika — aicinām ieplānot vismaz vienu pilnu dienu vai divas šādam procesam, lai tiešām ļautu dalībniekiem iepazīties vienam ar otru, izveidot uzticību un piederību, kā arī izvirzītu savus mērķus. Iepazīstieties ar dažādām neformālās izglītības metodēm, kas apkopotas šajā mājaslapā vai materiālā “Resursu apkopojums”. Ja tas ir iespējams, runājiet ar pašvaldības jaunatnes lietu speciālistu vai jaunatnes darbinieku, vēršoties pēc palīdzības mācību organizēšanā.

Ir iespējas arī veidot apmācības vasarā, piemēram, kā nometni (vairāk lasi: Vai ir iespēja organizēt nometnes vai kādas citas aktivitātes skolēnu pašpārvalžu dalībniekiem?). Nometne var būt gan pašpārvaldes dalībniekiem, gan citiem jauniešiem, kas vēl tikai domā par pievienošanos — tā var būt iespēja uzzināt ko vairāk par pašpārvaldi, iepazīt citus dalībniekus, pilnveidot kompetences, kas tiek attīstītas pašpārvaldē.

• Apmācības, ko vada iepriekšējā gada pašpārvaldes dalībnieki

Viens no variantiem ir, ievēlot jauno pašpārvaldi, iepriekšējā gada komandai organizēt šīs mācības. Lai šādu tradīciju varētu iesākt, iesakām sākt pamazām — sākotnēji sniedzot jauniešiem piemēru par šādām apmācībām, tad aicinot kādam jaunietim novadīt tikai pāris aktivitātes, līdz jaunieši pierod pie šī principa un ir gatavi rīkot apmācības paši.

• Kādu informāciju/vērtības varam nodot arī bez stāstīšanas?

Protams, pieredzes nodošanas sarunas ir ļoti svarīgas.

Tomēr, lai atvieglotu savu darbu un stiprinātu pašpārvaldi, svarīgi ir veidot arī pašpārvaldes telpu atbilstošu konkrētajai pašpārvaldei — uz sienām varat izlikt pašpārvaldes mērķi, darbības jomas, varat definēt jūsu vērtības, sadarbības noteikumus utt. Varat izvietot arī iepriekš veidoto aktivitāšu bildes, Eiropas Jaunatnes mērķus u.c. Galvenais — iesaistiet jauniešus procesā, kur viņi paši lemj par savu telpu un ko tur attēlot!

Vai skolēnu pašpārvaldei izglītības iestādēs obligāti jābūt?

Skolēnu pašpārvaldei ideālā situācijā vajadzētu būt uz demokrātijas un brīvas izvēles principiem veidotai institūcija, jo kā obligāts veidojums tā nevarēs pilnvērtīgi veikt savus uzdevumus. Turklāt skolēnu pašpārvalde ir neatņemama izglītības procesa sastāvdaļa ar senu vēsturi, kas sniedz vērtīgu ieguldījumu personības attīstībā.

Vai ir kāds dokuments, kurā ir skaidrots, kā audzināšana īstenojama izglītības iestādē?

Ministru kabineta 2016.gada 15.jūlija noteikumi Nr.480 "Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība".

Vai kādā dokumentā ir noteikts audzinātāju skaits profesionālās izglītības iestādes dienesta viesnīcā?

Ministru kabineta 02.10.2007.noteikumu Nr.655 "Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo" 1.pielikumā noteikts, ka uz 75 dienesta viesnīcā dzīvojošiem izglītojamiem ir viens pedagogs un uz 250 dienesta viesnīcā dzīvojošiem izglītojamiem ir viens dienesta viesnīcas vadītājs.

Kādi ir skolēnu pienākumi skolā?

Izglītojamo pamatpienākumi un tiesības noteikti "Izglītības likuma" 54. un 55.pantā (ar 26.03.2010. veiktajiem grozījumiem). Katra izglītības iestāde savu audzēkņu pienākumus un tiesības reglamentē iekšējās kārtības noteikumos saskaņā ar Latvijas likumdošanu un atbilstoši katras konkrētās izglītības iestādes nostādnēm. Izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumu izstrādē vērā ņemamas arī "Bērnu tiesību aizsardzības likuma" 22. un 23.pantā reglamentētās normas par bērnu pienākumiem.

Par bērnu nometnēm