Lielāka elastība mācību darba plānošanā – pāreja uz stundu plānošanu katrā mācību priekšmetā katrai nedēļai uz stundu plānošanu mēnesim, semestrim, - nepieciešama arī klasēm, kas vēl nav uzsākušas jaunā mācību satura īstenošanu, lai atvieglotu skolu darbu vienota mācību stundu plāna sastādīšanā un sekmētu ātrāku pāreju uz jauno mācīšanas pieeju. Tas ir īpaši svarīgi vidējās izglītības posmā, kurā ieviešamas vislielākās pārmaiņas mācību darba organizācijā.
Šobrīd pamatizglītības 1., 4. un 7.klases skolēni un vidējā izglītībā 10.klases skolēni apgūst jauno mācību saturu atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumiem Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” un attiecīgi vidējā izglītībā atbilstoši 2019. gada 3. septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” jeb jaunajiem standartiem. Jaunie standarti nodrošina elastību, jo paredz iespēju mācību saturu plānot ilgākā laika posmā – mēnesim, gadam, trim gadiem.
Savukārt Ministru kabineta 2014.gada 12.augusta noteikumi Nr.468 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem” un 2013.gada 21.maija Ministru kabineta noteikumi Nr.281 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem”, kuriem atbilstoši pamatizglītību apgūst 2., 3., 5., 6., 8. un 9.klasē un vidējo izglītību 11. un 12.klasē, nenodrošina elastību mācību satura plānošanā, jo nosaka tā plānošanu nedēļās ietvaros.
Organizējot mācības Covid 19 izplatības apstākļos, izglītības iestādēm jābūt iespējai elastīgi pārplānot apgūstamo mācību saturu, mērķtiecīgi izvēlieties būtiskākos sasniedzamos rezultātus, kurus šajā mācību gadā īpaši svarīgi apgūt visiem skolēniem, izvēlēties tematus, kurus apgūt attālināti un tos, kurus apgūt, atsākoties mācībām klātienē. Veidojot vienotu stundu plānu, jāpārstrukturē mācību process, pēc nepieciešamības samazinot vienlaicīgi (nedēļas/mēneša/semestra laikā) apgūstamo mācību priekšmetu skaitu un, attiecīgi tos variējot, organizēt mācības mācību priekšmetu blokos. Šāda elastība mācību darba organizēšanā dod iespēju izglītības iestādēm – elastīgi risināt praktiskos mācību darba organizācijas jautājumus (telpu noslodzi, skolēnu plūsmu); skolēniem – iespēju iedziļināties mācību saturā un to labāk apgūt, veltot ilgāku laiku katram konkrētam mācību priekšmetam; skolotājiem – nodrošināt kvalitatīvi labākas iespējas sekot līdzi skolēnu individuālai izaugsmei.
- Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumos Nr.360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"" pieejams Ministru kabineta tīmekļvietnē.
Neatkarīgi no izglītības standarta, kas 2020./21. mācību gadā tiek īstenots attiecīgajā klašu grupā, aicinām izglītības iestādes plānot mācību saturu, ievērojot elastīgas mācību satura plānošanas principus. Valsts izglītības satura centra īstenotā ESF projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030) vecākie eksperti un eksperti ir izstrādājuši Vadlīnijas mācību satura plānošanai un īstenošanai Covid-19 izplatības laikā.
Mācību satura plānošanas un īstenošanas vadlīnijas, kā arī citi noderīgi materiāli apkopotā veidā atrodami Skola2030 tīmekļvietnē. https://www.skola2030.lv/attalinata-macisanas/vadlinijas
Aicinām noskatīties arī Skola2030 Vebinārus par attālinātu mācīšanos:
- Mācību organizēšana attālināto mācību laikā
- Vērtēšana attālināto mācību laikā
- Efektīva mācību plānošana attālināto mācību laikā
- Mācību satura apjoma izvērtēšana attālināto mācību laikā