Sniedzam skaidrojumu saistībā ar izglītojamo snieguma vērtēšanas jautājumiem, uzsākot pilnveidotā mācību satura īstenošanu 1., 4., 7., un 10. klasēs 2020./2021. mācību gadā atbilstoši MK 27.11.2018. noteikumiem Nr. 747 “Noteikumiem par valsts par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr.747) un MK 03.09.2019. noteikumiem Nr. 416 “Noteikumiem par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr.416).
Kad un kā izlikt summatīvos vērtējumus?
Tāpat kā līdz šim, summatīvo vērtēšanu skolotājs organizē mācīšanās posma noslēgumā. Par mācīšanās posma noslēgumu tiek uzskatīts ne tikai mācību gads, bet arī temats, temata daļa vai, piemēram, apjomīgāks mācību darbs (pētnieciskais, jaunrades darbs u.c.), kura laikā skolēnam ir bijusi iespēja apgūt noteiktu sasniedzamo rezultātu kopumu.
Summatīvo vērtēšanu īsteno:
- pedagogs, lai novērtētu un dokumentētu, kā skolēns ir apguvis plānoto sasniedzamo rezultātu mācīšanās posma noslēgumā;
- Valsts izglītības satura centrs, lai novērtētu un dokumentētu, kā skolēns apguvis skolēnam noteiktos sasniedzamos rezultātus izglītības pakāpes noslēgumā.
Par summatīvo vērtējumu izlikšanas principiem un biežumu mācību laikā vienojas katras izglītības iestāde pedagogi, izglītības iestāde šos vērtēšanas principus atrunā izglītības iestādes vērtēšanas kārtībā, piemēram, nosakot vērtēšanas mērķi, tās vietu mācību procesā, pārbaudījumu apjomu un skaitu, vērtējuma izteikšanas veidu, skolēna vecāku vai tā likumisko pārstāvju informēšanas kārtību, "nv" (nav vērtējuma) izmantošanas gadījumus. Ja dažādiem mācību priekšmetiem vienas klašu grupas ietvaros tiek izmantoti dažādi principi (piemēram, rēķinot vidējo vai piešķirot lielāku svaru nesenākiem vērtējumiem) semestra / gada summatīvā vērtējuma izlikšanai, šo informāciju iekļauj vērtēšanas kārtībā.
Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos skolēnam plānotos sasniedzamos rezultātus, mācību priekšmeta programmu un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
Pamatizglītības pakāpē izliek summatīvo vērtējumu mācību gada noslēgumā. Taču izglītības iestāde atbilstoši tajā noteiktajai skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai var pieņemt lēmumu izlikt arī semestra vērtējumu.
Vidējās izglītības pakāpē summatīvo vērtējumu izliek mācību priekšmeta kursa apguves noslēgumā un mācību gada noslēgumā par apgūtā kursa daļu, ja kursa īstenošana turpinās arī nākamajā gadā. Taču izglītības iestāde atbilstoši tajā noteiktajai skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai, var pieņemt lēmumu izlikt arī semestra vērtējumu par apgūtā kursa daļu.
Saskaņā ar MK 18.10.2005. Nr.779, izglītības iestāde pēc savas iniciatīvas vai nepilngadīgā izglītojamā vecāka vai pilngadīgā izglītojamā pieprasījuma izsniedz liecību vai izziņu par izglītības programmas daļēju apguvi. Ieteikumi šo dokumentu noformēšanai un liecību paraugi pievienoti pielikumā.
Summatīvos vērtējumus, tāpat kā šobrīd, 4., 7., 10..klasē visos priekšmetos izsaka 10 ballu skalā mācīšanās posma noslēgumā. Pedagogs izmanto 10 ballu skalu vērtējumu izlikšanai saskaņā ar MK noteikumu Nr. 747 10. pielikumu un MK noteikumu Nr. 416 10. pielikumu.
1.. klasē summatīvos vērtējumus mācīšanās posma noslēgumā, tai skaitā, mācību gada beigās, izsaka apguves līmeņos pret plānotajiem skolēnam sasniedzamajiem rezultātiem. Vērtējuma izteikšanai izmanto apguves līmeņu aprakstus atbilstoši MK noteikumu Nr. 747 9.pielikumam. Elektroniskajās klasvadības sistēmās apguves līmeņu atspoguļošanai ikdienā ieteicams izmantot saīsinājumus S, T, A, P.
Skolēna mācību snieguma vērtējums apguves līmeņos
|
Sācis apgūt (S) |
Turpina apgūt (T) |
Apguvis (A) |
Apguvis padziļināti (P) |
|
Skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā, caurviju prasmes un attieksmes) liecina, ka ir uzsākta plānotā sasniedzamā rezultāta apguve; skolēns demonstrē sniegumu ar pedagoga atbalstu zināmā tipveida situācijā. Skolēnam nepieciešams atbalsts un regulāri pedagoga apstiprinājumi uzdevuma izpildei; skolēnam jāturpina sistemātiski mācīties, lai sekmīgi apgūtu tālāko mācību saturu. |
Skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā, caurviju prasmes un attieksmes) liecina, ka plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts daļēji un tas nav noturīgs; skolēns demonstrē sniegumu pārsvarā patstāvīgi tipveida situācijā, atsevišķā gadījumā arī mazāk zināmā situācijā, ja nepieciešams, izmanto atbalsta materiālus. Dažkārt nepieciešams pamudinājums, lai sekotu uzdevuma izpildei; skolēnam jāturpina nostiprināt noteiktas atsevišķas zināšanas, izpratni, pamatprasmes mācību jomā, caurviju prasmes un attieksmes. |
Skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā, caurviju prasmes un attieksmes) liecina, ka plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts pilnībā un tas ir noturīgs; skolēns demonstrē sniegumu gan zināmā tipveida situācijā, gan nepazīstamā situācijā. Uzdevumu izpilda patstāvīgi; skolēns ir sagatavots mācību satura turpmākai apguvei nākamajā klasē. |
Skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā, caurviju prasmes un attieksmes) liecina, ka plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts padziļināti un tas ir noturīgs. Spēj pamatot atbilstošās stratēģijas izvēli; skolēns demonstrē sniegumu zināmā tipveida situācijā, nepazīstamā un starpdisciplinārā situācijā; skolēns ir sagatavots mācību satura turpmākai apguvei nākamajā klasē. Šis līmenis nenozīmē, ka skolēns ir pārsniedzis šajā klasē noteikto sasniedzamo rezultātu. |
Izliekot vērtējumus 1..klasē apguves līmeņos, vērtējumu izsaka pret konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem attiecīgajā mācību priekšmetā, kā norādīts paraugā:
Paraugs vērtējumu pierakstam matemātikā 1.klasei
|
Sasniedzamie rezultāti |
Sācis apgūt |
Turpina apgūt |
Apguvis |
Apguvis padziļināti |
|
Naturālo skaitļu salīdzināšanu un darbības ar tiem modelē ar reāliem objektiem, ģeometriski, uz skaitļu taisnes ar simta kvadrātu; nosaka, salīdzina parastās daļas objektos, ģeometriskās figūrās. |
|
|
|
|
|
Lasa parastās daļas ar saucējiem 10 apjomā un pieraksta tās, skaidro katra skaitļa nozīmi parastās daļas pierakstā |
|
|
|
|
|
… |
|
|
|
|
Ja tiek integrēti divi vai vairāki mācību priekšmeti vai kursi, žurnālā ietver īstenotā mācību priekšmeta vai kursa nosaukumu un norāda, kuri priekšmeti vai kursi tika integrēti. Skolēns saņem vienu vērtējumu par integrēto mācību priekšmetu vai kursu.
Ja mācību priekšmets vai kurss tiek sadalīts vairākos mācību priekšmetos vai kursos, katram mācību priekšmetam vai kursam norāda nosaukumu un atbilstošo sasniedzamos rezultātus. Skolēns saņem par katru sadalītu mācību priekšmetu vai kursu atsevišķu vērtējumu.
Kad un kā izlikt formatīvos vērtējumus?
Pedagogi ikdienas mācību procesā īsteno formatīvo vērtēšanu skolēnu mācīšanās atbalstam. Formatīvās vērtēšanas mērķis ir noteikt skolēna apgūtos sasniedzamos rezultātus atgriezeniskās saites sniegšanai skolēnam un skolotājam, lai uzlabotu skolēna sniegumu un plānotu turpmāko mācību procesu, kā arī lai veicināt skolēna mācību motivāciju attīstīt pašvadītas mācīšanās prasmes, iesaistot viņu vērtēšanas procesā.
Formatīvo vērtēšanu pedagogs veic mācību procesa laikā, tās saturu veido plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti mācīšanās laikā. Formatīvajā vērtēšanā izmantotie vērtējumi kalpo kā atgriezeniskā saite skolēnam mācīšanās laikā par to, ko viņš jau ir apguvis un kas viņam vēl jāiemācās, tādēļ formatīvie vērtējumi neietekmē skolēna snieguma summatīvos vērtējumus mācību priekšmetos un mācību priekšmetu kursos.
Formatīvos vērtējumus izsaka, dokumentē un komunicē atbilstoši mērķauditorijai (piemēram, skolēns, kolēģis, atbalsta personāls, skolas vadība, vecāks), lai mērķtiecīgi atbalstītu skolēna mācīšanos un sekotu līdzi skolēna sniegumam ilgtermiņā. Formatīvo vērtējumu var izteikt apguves līmeņos, procentos, punktos, ieskatīts/neieskaitīts, tomēr vienas izglītības iestādes ietvaros būtu jāvienojas par vienu formatīvo vērtējumu izteikšanas veidu, pārliecinoties, ka visām iesaistītajām pusēm ir skaidrs, kuri vērtējumi ir formatīvi, kuri summatīvi, piemēram, atspoguļojot šos vērtējumus skolvadības sistēmā ar atšķirīgu krāsu .
Par formatīvo vērtējumu izlikšanas principiem, biežumu mācību laikā, vērtējumu izlikšanas veidiem vienojas katras izglītības iestādes pedagogi, izglītības iestāde šos vērtēšanas principus atrunā izglītības iestādes vērtēšanas kārtībā. Svarīgi, lai skolēni un viņu vecāki būtu informēti un izprastu plānotos vērtēšanas principus un vērtējumu izteikšanas veidu.
Noslēguma jautājumi
Atbilstoši MK Nr. 416 šis izmaiņas attiecībā uz vispārējās vidējās izglītības programmas īstenošanu 11. klasē stājas spēkā 2021. gada 1. septembrī, bet attiecībā uz vispārējās vidējās izglītības programmas īstenošanu 12. klasē – 2022. gada 1. septembrī.
Līdz minētajiem datumiem vispārējās vidējās izglītības programmas 11. un 12. klasē īsteno saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem, kas bija spēkā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.
Atbilstoši MK Nr. 747 šis izmaiņas attiecībā uz vispārējās izglītības programmas īstenošanu 2., 5. un 8. klasē stājas spēkā 2021. gada 1. septembrī, bet attiecībā uz vispārējās izglītības programmas īstenošanu 3., 6. un 9. klasē – 2022. gada 1. septembrī.
Līdz minētajiem datumiem vispārējās izglītības programmas 2., 5. un 8. klasē un 3., 6. un 9. klasē īsteno saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem, kas bija spēkā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.