Valsts izglītības satura centra Iekļaujošās un speciālās izglītības nodaļa sadarbībā ar Centrs MARTA Jaunatnes programmu vadītāju Madaru Mazjāni šī gada 11. oktobrī organizēja tiešsaistes semināru “Vardarbības prevencija jauniešu vidē”. Tiešsaistes seminārā Centrs MARTA vadītāja Madara Mazjāne semināra dalībniekus iepazīstināja ar pētījuma “Jauniešu labklājība un vardarbība Latvijā” (2021 – 2022) datiem un pastāstīja par Centra MARTA Jaunatnes programmām, kā arī profesionālas palīdzības iespējām/atbalstu grūtās dzīves situācijās.
Madara Mazjāne stāstīja, ka Centrs MARTA ar jauniešiem strādā jau vairāk nekā 13 gadus, un galvenais uzdevums, uzsākot darbu 2000. gadā, bija no vardarbības ģimenē cietušo un cilvēktirdzniecības upuru atbalsts. Centram MARTA filiāles ir arī Rēzeknē un Liepājā, kur no vardarbības cietušie var saņemt palīdzību. Tāpat Centrs strādā ar interešu aizstāvību nacionālā mērogā, ar attīstības sadarbību, sabiedrības izglītošanu dzimumu līdztiesības jautājumos, kā arī organizē forumu “Celies!”. Tomēr ir arī aisberga neredzamā daļa, kurā slēpjas daudzas lietas, ar ko ikdienā strādā Centrs MARTA, piemēram, prasmju un zināšanu trūkums, seksisms, atkarības, veselības problēmas, diskriminācija, nabadzība, traumas, homofobija, neveselīga vīrišķība un citas.
“Latvijā ir augsta vardarbības tolerance sabiedrībā, proti, cilvēki izliekas vardarbību nemanām, reizēm to pat uztver kā normu, un tas ietekmē to, kā jaunieši mācās vai nemācās veselīgas attiecības”, atzīst Madara Mazjāne.
Centrā MARTA vardarbībā cietušais var saņemt sociālā darbinieka konsultāciju, lai saprastu, kāda veida atbalsts ir nepieciešams, un tālāk Centrs piedāvā jurista, psihologa, sociālā rehabilitētāja vai citu nepieciešamo palīdzību. M. Mazjāne atzīmēja, ka skaudrā patiesība ir tāda, ka 90% Centra klientu ir sievietes, un diemžēl visbiežāk vardarbības veicējs ir kāds tuvs cilvēks. 2010. gadā Centrs MARTA uzsāka darbu ar jauniešiem, un primāri tas norisinājās ar pusaudžiem (12 – 18 gadi), kuri tika iesaistīti dažādās nodarbībās, apmācībās, semināros. Tāpat šobrīd daudz un aktīvi tiek strādāts ar speciālistiem, kas ikdienā saskaras ar jauniešiem – jaunatnes darbiniekiem, pedagogiem u.c. Tēmas, par ko notiek semināri un interaktīvas nodarbības, ir saistītas ar vardarbības veidiem, uzsvaru liekot arī uz aculiecinieka efektu, tāpat tiek pārrunāta dzimumu līdztiesības nozīme, veselīgu attiecību veidošana un neveselīgu attiecību atpazīšana, emociju vadīšana un mobinga prevencija. Šobrīd Centrs apzinās, ka ir nepieciešams darbs arī pie cilvēktirdzniecības prevencijas. Reizēm cilvēkiem nav izpratnes par to, kas ir prevencija, un M. Mazjāne atzīmēja, ka Centrs MARTA liek uzsvaru uz primāro prevenciju, proti, kas ir tās darbības, ko var kopā ar jauniešiem veikt, lai spētu kaut nedaudz attālināt vardarbības gadījumu jauniešu dzīvē.
Plašāk vardarbību jauniešu dzīvē Centrs MARTA nolēma pētīt starptautiska projekta ietvaros, kur tika uzdoti jautājumi, kā jaunieši definē vardarbību un vai jaunieši izprot jēdzienu “labbūtība”. Latvijā šajā pētījumā piedalījās nedaudz vairāk nekā 300 respondenti vecumā no 13 līdz 18 gadiem. Ģeogrāfiski vienlīdz daudz respondentu izrādīja interesi no lielpilsētām, mazpilsētām un laukiem. Jautājumā, kāds ir respondentu dzimums, lielākā daļa bija sievietes, nedaudz mazāk vīriešu, bet bija arī kādi, kas identificējās kā nebināras personas. Lielākā daļa jauniešu atzīmēja, ka dzīvo mājsaimniecībā ar abiem vecākiem, un šis jautājums tika uzdots ar mērķi saprast, kā vardarbības izpratni jaunietī ietekmē ģimenes fons.
“Pasaules Veselības organizācija ziņo, ka labbūtībai ir vairāki aspekti un nepietiek ar to, ka cilvēks ir paēdis un siltumā, ir vajadzīgi arī atbalsta cilvēki, iespēja pašrealizēties, labs veselības stāvoklis, iespēja izglītoties un vide apkārt,” stāsta Madara Mazjāne.
Pētījuma atvērtajā jautājumā par jēdziena “labbūtība” izpratni liela daļa jauniešu atzīmēja drošību (gan emocionālā, gan fiziskā kontekstā) kā labbūtības pamatsastāvdaļu. Jautājumā, kā jaunieši vērtē savu labbūtības stāvokli, tikai trešdaļa respondentu atzīmēja, ka jūtas viennozīmīgi labi. Vairāk nekā puse Latvijas jauniešu atzīmēja, ka jūtas vislabāk ārpusklases nodarbībās un brīvā laika aktivitātēs. Piedāvājot jauniešiem izvēlēties, kas ir elementi, kas veido viņu labbūtību, liela daļa jauniešu pieminēja kvalitatīvu brīvo laiku, draugus, piederības sajūtu un mentālo veselību. Aktualizējās arī problēma, ka jaunieši reizēm nezina, kur meklēt palīdzību mentālās veselības problēmu gadījumā, un šeit M. Mazjāne ieteica “Pusaudžu resursu centru” un citus psihoterapijas centrus.
Madara Mazjāne uzsver: “ļoti daudzi jaunieši problēmu gadījumā novērtē arī vienkāršu sarunu ar kādu pieaugušo, kam viņi uzticas, kam varbūt nemaz nav psihologa izglītības, bet kurš vienkārši parunā ar jaunieti un viņā paklausās”.
Jautājot par to, kur jaunieši saredz lielākos riskus labbūtības kontekstā, jaunieši pētījumā minēja biežu atrašanos tiešsaistē ikdienā kas sasaucas ar pandēmijas laiku un mācīšanās laiku tiešsaistē. Šis ir aspekts, ko ar jauniešiem ir vērts pārrunāt. Runājot par pieejamo psiholoģisko palīdzību, gandrīz puse jauniešu atzina, ka viņiem tomēr nav pieejama nepieciešamā palīdzība, lai mentālo veselību sakārtotu vai atrisinātu problēmjautājumus. Definējot vardarbību, liela daļa jauniešu minēja fizisku vardarbību, mobingu un vardarību internetā vienaudžu vidū, vardarbību ģimenē, un tikai dažas atbildes ietvēra specifiski verbālu un seksuālu vardarbību. Savukārt pētījuma gaitā iegūtie kvantitatīvie dati par pusaudžu vardarbību uzrādīja, ka vardarbību piedzīvojuši 6 no 10 Latvijas jauniešiem, arī aculiecinieki vardarbībai ir bijuši 6 no 10 jauniešiem.
Visnepatīkamākie dati ir saistīti ar ziņošanu par vardarbību. Par vardarbību ziņojuši tikai 2 no 10 jauniešiem, kas bijuši liecinieki vardarbībai. Jautājot par neziņošanas iemesliem, trīs populārākās atbildes bija:
- bail ziņot, jo nav caurredzama mehānisma par to, kas notiks tālāk;
- nezina, kam ziņot;
- iepriekš ziņojuši, bet nekas nav mainījies, un viņi ir zaudējuši ticību tam, ka ziņošana kaut ko mainīs.
Fokusgrupās, sarunājoties ar jauniešiem par vardarbības un labbūtības jēdzieniem, secināts, ka lielākie draudi labbūtībai ir motivācijas un laika trūkums, kā arī slikta finansiālā situācija. Savukārt pozitīva ietekme uz jauniešu labbūtību ir ārpusskolas aktivitātēm un mentālās veselības atbalsta pieejamībai. Tāpat jaunieši minējuši, ka novērtē kvalitatīvas izglītojošas un atpūtas aktivitātes, kas var ietvert darbnīcas un mācības, kurās tiek runāts par labbūtību un visa veida vardarbību. Daudzās fokusgrupās atklājās jauniešu viedoklis, ka, viņuprāt, mūsdienās nav neviena, kurš nebūtu pieredzējis vardarbību. Mobingu jaunieši spēja atpazīt vislabāk, bet jaunieši diemžēl nav pārliecināti, ka kāds mobinga situācijā palīdzētu viņiem.
Pētījuma dalībnieki - jaunieši un jaunatnes darbinieki - uzskata: “Lai vardarbību mazinātu, ir nepieciešama regularitāte interaktīvās nodarbībās un sarunās par un ap emocijām, to atpazīšanu”.
Fokusgrupās novērots, ka jaunieši vēlētos runāt par pieredzēto, labprāt uzzinātu, kā rīkoties vardarbības situācijā, tomēr nav bijušas tādas iespējas. Jaunieši norādīja, ka tic kopienas spēkam un tam, kas notiek viņu vidē, un tās nav tikai izolētas nodarbības, bet gan sistemātisks un mērķtiecīgs norišu kopums. Tāpat jaunieši minēja, ka ir gatavi lēmumu pieņemšanai vai sarunām, kas skar viņus, piemēram, dalībai pašvaldību darbā ar jauniešu lietām. Jaunieši novērtētu arī bezmaksas pieeju psihologam, un būtu nepieciešams mazināt stereotipus par vēršanos pie psihologa.
Lai kaut nedaudz atvieglotu situāciju, Centrs MARTA ir izveidojis metodoloģiju, pie kuras darbs sākās 2010. gadā, kad sadarbībā ar Ālandu salu Miera institūtu tika adaptēta “Meiteņu un zēnu grupu metode”. 2015. gadā tika apgūta CARE Balkan “Program M”, kura ir lietojama darbā ar zēniem. Savukārt 2018. gadā izveidota kultūrspecifiska metodoloģija “Drosme rūpēties! Vardarbības prevencija jauniešu vidē”, kuras izveidē tika iesaistīti tieši Latvijas jaunieši. M. Mazjāne norādīja, ka iepriekšminētās metodoloģijas pamatā ir 17 nodarbību cikls apmēram 6 mēnešu garumā, ko vada Centra MARTA mācības apguvuši speciālisti. Līdzšinējā pieredze rāda, ka vislabāk šīs nodarbības organizēt jauniešu centros, jauniešiem esot slēgtā grupā no 8 līdz 12 jauniešiem.
“Tikai ilgstoši strādājot, ir iespējams sagaidīt uzvedības maiņu, tāpēc ir nepieciešamas tik daudzas nodarbības”, uzsver M. Mazjāne.
M.Mazjāne informēja, ka katra nodarbība metodoloģijā sākas ar teorētisko apskatu, lai palīdzētu vadītājam sagatavoties, tālāk seko interaktīvas aktivitātes, kur katrai ir konkrēts mērķis, ilgums, kā arī izklāstīta aktivitātes norise. Pēc nodarbības ļoti svarīga ir refleksija jeb atskatīšanās uz to, kas nodarbībā ir noticis un kādas atziņas ir iegūtas. Zināšanas, prasmes un attieksmes, ko maina nodarbību cikls, ir dažādi identitātes jautājumi, atbildība par savu dzīvi un izvēlēm, prasme būt kopā ar citiem, spēja reflektēt, spēja atpazīt vardarbību, spēja izprast savu viedokli un citas.
Noslēgumā M. Mazjāne uzsvēra, ka nodarbību kontekstā galvenais ir atcerēties, ka ir jāievēro jauniešu brīvā griba, svarīgi, lai viņi paši piesakās nodarbībām, jo šis nav rehabilitācijas vai terapijas rīks, bet gan iespēja jauniešiem celt savas kompetences.
Jautājumi un atbildes:
Vai jaunatnes programmas ir iespējams organizēt arī skolās, vai tas notiek tikai Centrā MARTA?
M.Mazjāne: “Līdz šim metodoloģiju speciālisti ir apguvuši pēc Centra MARTA iniciatīvas, bet ir uzsāktas sarunas ar Latvijas pašvaldībām, saredzot, ka rīku var nodot pašvaldību speciālistu rokās. Ja kāds vēlas metodoloģiju savam darbam, jāsazinās ar pašvaldības pārstāvi, kurš ir atbildīgs par izglītības jautājumiem un darbu ar jauniešiem.”