Latvijas Pašvaldību savienība sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), Valsts izglītības satura centru (VISC) un Izglītības kvalitātes valsts dienestu (IKVD) 31. martā aicināja pašvaldību izglītības iestāžu vadības pārstāvjus un izglītības jomas darbiniekus uz tiešsaistes semināru par 2020./2021. mācību gada noslēgumu.
Videokonferences sākumā Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vecākā epidemioloģe Rita Korotinska pastāstīja par epidemioloģisko situāciju valstī. Ar skaitļiem varat iepazīties viņas prezentācijā zemāk (arī pārējo runātāju prezentācijas pieejamas zemāk!), kur atradīsit statistiku gan par Covid-19 gadījumu skaitu un testēšanu, stacionētajiem pacientiem un B.1.1.7. celma īpatsvaru, gan saslimstību reģionos, dažādās vecuma grupās, inficēšanās vietām un arī izglītības iestāžu darbinieku vidū.
Statistisko analīzi par skolu darbības uzsākšanu pēc reģionu principa sīkāk raksturoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Viņa atzīmēja, ka Covid-19 konstatēts pavisam 8710 bērniem un jauniešiem, taču statistiski zīmīgas atšķirības starp novadiem, kuros bija vai nebija uzsāktas mācības klātienē, nav un skolas atvēršana būtiski neietekmē saslimušo skaitu, to ietekmē teritorijas kopējie rezultāti. Priecē, ka testēšanā pozitīvo testu īpatsvars samazinās gan skolās, gan pirmsskolās. Ministre arī uzsvēra individuālo konsultāciju nepieciešamību 12. klasēm un iepazīstināja ar “Edurio” veikto pētījumu par gatavību eksāmeniem. Nozīmīga sarunas daļa tika atvēlēta āra nodarbību īstenošanai. Uz 29. martu klātienes mācības telpās varēja uzsākt 47 novadi un 140 izglītības iestādes, un to izmantoja 125 skolas. IZM organizējusi vebinārus par klātienes mācībām ārā, kuru videoieraksti pieejami šeit (vebinārs par nodarbībām ārā) un šeit (vebinārs par āra nodarbību organizēšanu). Klausītājiem, kuru bija vairāk nekā tūkstotis, raisījās daudz jautājumu par nodarbību organizēšanu: kā plānot klātienes mācības un āra nodarbības, cik stundas dienā vai nedēļā tam atvēlēt, kā organizēt individuālās konsultācijas klātienē un attālināti u. c. I. Šuplinska uzsvēra drošības protokolu: līdz piecām nodarbībām nedēļā formālajā izglītībā un līdz divām nodarbībām nedēļā neformālajā izglītībā.
2020./2021. mācību gads 1.–8. klasēm un 10. un 11. klasei noslēgsies 31. maijā. Arī 9. klašu audzēkņiem mācības beigsies 31. maijā, mācību gads viņiem noslēgsies 11. jūnijā, bet sertifikātus par pamatizglītību VISC izsniegs 11. jūnijā. Savukārt 12. klasēm mācības beigsies 14. maijā, mācību gads – 18. jūnijā, un sertifikātus par vispārīgās izglītības ieguvi VISC izsniegs 30. jūnijā. Papildtermiņi vidusskolas eksāmeniem ir 14. jūnijs–5. jūlijs.
Par noslēguma pārbaudījumiem 9. un 12. klašu audzēkņiem pastāstīja VISC Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle. Viņš atzīmēja, ka diagnosticējošie darbi 9. klasēm tiek rīkoti ar mērķi, lai skolēns pārbaudītu, vai viņš var visus uzdevumus izpildīt pareizi un bez citu (vecāku) palīdzības. Vērtējums nedrīkst ietekmēt ne semestra, ne gada vērtējumu, un to nedrīkst ņemt vērā, uzņemot skolēnus 10. klasē. Vidusskolu beidzējiem šogad jākārto trīs obligātie eksāmeni: latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā. Izvēles eksāmens nav obligāts, un arī nākamajā mācību gadā tas nebūs obligāts.
VISC Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja Liene Zeile un “Skola2030” eksperts Pāvels Pestovs aktualizēja mācību satura un vērtēšanas plānošanas un īstenošanas principus Covid-19 izplatības laikā, āra vidi mācību procesā un ESF projektu piedāvātos atbalsta instrumentus attālināto mācību radīto seku mazināšanai nākamajā mācību gadā. Vadlīnijas mācību darba organizēšanai attālinātas mācīšanās laikā pieejamas šeit, kā arī YouTube kanālā šeit. Raksturojot āra vides nozīmi mācību procesā, eksperti iesaka iepazīties ar skolu un pašvaldību pieredzi (šeit). Noderīgi izpētīt viņu prezentāciju, kur atradīsit arī ieteikumus mācībām ārā un dažādus piemērus mācību jomās, kā arī idejas mācīšanās darbībām vasarā. Savukārt atbalstu attālināto mācību radīto seku mazināšanai pedagogi var saņemt ar Eiropas Sociālā fonda palīdzību. Projektā “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” tiek nodrošināts finansējums pedagogu atalgojumam atbilstoši izglītojamo proporcionālajam skaitam, un pašvaldībām jaunie atbalsta pasākumu plāni jāizstrādā šomēnes vai maijā. Savukārt projektā “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” tiek apmaksāts otro pedagogu (pedagogu palīgu) darbs mācību stundu laikā.
Runājot par 2020./2021. mācību gada noslēgumu un gatavošanos jaunajam darba cēlienam, IKVD Uzraudzības departamenta direktors Juris Zīvarts izvirzīja vairākus jautājumus: par summatīvo vērtējumu skaitu mācību priekšmetos, ko, tāpat kā līdz šim, patstāvīgi nosaka skola un tās skolotāji, par vienotiem nosacījumiem vērtējumu skaitam mācību priekšmetos semestra un gada vērtējuma izlikšanai, par vērtējumu skaitu mācību priekšmetos attālināto mācību īstenošanā u. c.
Semināra videoieraksts pieejams LPS vietnes www.lps.lv sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs – Videoieraksts” vai sekojot šai saitei.
Semināra dalībnieku prezentācijas:
- SPKC pārstāve: Epidemioloģiskā situācija
- Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska: Statistiskā analīze par skolu darbības uzsākšanu pēc reģionu principa
- VISC Pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle: Valsts pārbaudes darbi 2020./2021.mācību gadā
- VISC Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja Liene Zeile un “Skola2030” eksperts Pāvels Pestovs Mācību satura un vērtēšanas plānošana gada noslēgumā Covid-19 izplatības laikā
- IKVD Uzraudzības departamenta direktors Juris Zīvarts: 2020./2021. mācību gada noslēgums