2023. gada 15. novembrī Valsts izglītības satura centra Iekļaujošās un speciālās izglītības nodaļa sadarbībā ar Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamentu aicināja uz tiešsaistes semināru “KiVa – profilakses un intervences programma bulinga izplatības mazināšanai skolu vidē”. Tiešsaistes seminārā Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta konsultante Sigita Sniķere un KiVa trenere Agne Berga pastāstīja par bulinga izplatību skolās Latvijā un KiVa programmas piedāvāto pieeju problēmas risināšanā.
Sigita Sniķere pastāstīja, ka Pārresoru koordinācijas departaments sadarbībā ar ministrijām strādā pie agrīnā preventīvā atbalsta pakalpojumu sistēmas izveides, lai spētu jau savlaicīgi pamanīt dažādas ar bērnu attīstības riskiem saistītas problēmas un būtu iespēja piedāvāt vislabāko pieejamo atbalstu tiem bērniem, kam tas ir nepieciešams. Tā kā pāridarījumu rādītāji Latvijā ir ārkārtīgi augsti un vardarbība un bulings ļoti ietekmē turpmāko bērnu izaugsmi, Pārresoru koordinācijas centrs kopā ar ministrijām ir vienojies, ka ir nepieciešama pārdomāta, efektīva rīcība, lai pāridarījumu izplatību Latvijā mazinātu.
KiVa ir Turku universitātē, Somijā, izstrādāta profilakses un agrīnās intervences programma, kas radīta jau 2006. gadā. Kopš šī laika tā ir ieviesta un pārbaudīta jau vairāk nekā 20 valstīs, tostarp Igaunijā. KiVa ir pierādījumos balstīta programma, kas nozīmē, ka programmas efektivitāte ir apstiprināta, ir veikti pētījumi, kas apstiprina programmas rezultātus, proti, programmas darbības gaitā bulinga izplatība skolās mazinās. KiVai ir 3 mērķi: novērst jaunu bulinga gadījumu rašanos, efektīvi risināt bulinga gadījumus un samazināt bulinga radīto negatīvo efektu.
Bulings ir visizplatītākais vardarbības veids, kas sastopams skolu vidē, un tas ir kaitnieciska uzvedība, pazemojoša attieksme, kas ir atkārtota un vērsta pret relatīvi vājāku vai bezpalīdzīgu personu. Par bulingu nav uzskatāmi vienreizēji konflikti, atsevišķs strīds vai kautiņš. Bulingam ir dažādi veidi, bet visbiežāk tas ir mutisks, kas izpaužas ar apsaukāšanos un publisku izsmieklu. Nereti ir sastopams arī netiešais bulings, kas nozīmē personas izslēgšanu no grupas, ļaunu baumu izplatīšanu. Retāk, bet mēdz būt arī fiziska rakstura bulings, kas ir grūstīšana, sišana, speršana vai kāda cita veida fiziska aizskaršana. Ne vienmēr bulings notiek skolas vidē, tas var pārcelties arī uz digitālo vidi.
KiVa programmai ir 3 komponentes: universālā profilakses programma izmantošanai skolu vidē, agrīnā intervence un monitoringa sistēma. Ņemot vērā bērnu vecumposmu īpatnības, KiVa programmai ir 3 moduļi: pirmais modulis paredzēts 6-9 gadus veciem bērniem, otrais modulis – 10-12 gadus veciem bērniem, un trešais modulis – 13-16 gadus veciem bērniem. Iegādātā licence paredz, ka Latvijā tiks ieviesti visi 3 moduļi – no 1. līdz 9. klasei.
KiVa programma ir strukturēta pieeja, kas ietver rokasgrāmatas, metodiskos materiālus un praktiskos uzdevumus pedagogiem, vadlīnijas vecākiem, interaktīvus materiālus skolēniem, vizuālos materiālus skolām. Intervences sadaļā programma paredz strukturētu un standartizētu rīcības algoritmu KiVas komandai skolā, ja konstatēts bulinga gadījums. KiVas programma paredz arī datorizētu monitoringa sistēmu, kas iekļauj gan aptaujas metodiku, gan arī rīku, ar ko sekot līdzi bulinga rādītājiem un to izmaiņām konkrētajā skolā. Programma ietver arī izglītības iestādes personāla apmācības, atbalstu un supervīzijas.
KiVa programmas ieviešanu Latvijā nodrošina Valsts kanceleja, bet iesaistītas arī ir daudzas citas institūcijas (IZM, LM, VM, IKVD, VISC, VBTAI u.c.). Latvijas Universitātes pētnieku pārziņā bija KiVa programmas adaptēšana, materiālu pielāgošana Latvijas kultūrvidei, savukārt RSU Sabiedrības veselības institūts ir iesaistīts monitoringa sistēmas izveidē un pielāgošanā. SOS bērnu ciematu asociācija un Pusaudžu resursu centrs kā partneri ir iesaistīti treneru atlasē, kas ir ļoti būtiski, lai programma strādātu. Portāls uzvediba.lv nodrošina programmas pilotēšanu Latvijas skolās.
KiVa programmas veiksmes atslēga ir speciāli apmācīti treneri, kuri gādā par KiVas kvalitātes standartu ievērošanu un nodrošināšanu skolās. Šobrīd Latvijā ir 6 sertificēti treneri, kas veic šo darbu, un viņu atbildība ir sadalīta atbilstoši reģioniem. Treneri ir tie, kas sagatavo skolu darbam ar KiVas programmu pirms mācību gada sākuma, proti, KiVas treneri organizē visu izglītības iestādes pedagogu, atsevišķi direktora un atsevišķi KiVas komandas apmācību. Bez tā KiVas treneri nodrošina arī ikdienas saziņu ar skolu, proti, iespējami skolu apmeklējumi klātienē, elektroniskā saziņa, supervīzijas, atbalsts un palīdzība.
Visās valstīs, kur tiek uzsākta KiVas programmas ieviešana, iepriekšējā mācību gada izskaņā tiek veikta aptauja tajās skolās, kas prognozē ieviest KiVas programmu. Aptauja uzrāda datus, kāda ir situācija ar bulingu skolā pirms KiVas programmas uzsākšanas. Skolu atlasi pētījumam un KiVas programmas pilotēšanai Latvijā veica Rīgas Stradiņa universitāte. KiVas pilotēšanai skolas tika izvēlētas pēc nejaušības principa no skolu reģistra. Tika atlasītas mazliet vairāk nekā 60 skolas no visiem Latvijas reģioniem, iekļaujot gan pilsētu, gan lauku skolas, kuras šogad pilotēs KiVas programmu. Tāpat tika atlasītas citas nedaudz vairāk nekā 60 skolas, kuras nepiedalās KiVas programmas ieviešanā, bet gan tikai pētījuma posmā, lai mācību gada noslēgumā varētu pētīt bulinga izplatību skolās, kuras ir īstenojušas KiVas programmu, un skolās, kuras to nav darījušas.
Kā vēsta pagājušā mācību gada izskaņā veiktais monitoringa pētījums, pēdējo mēnešu laikā no bulinga ir cietuši 40% 1.-9. klases skolēnu. Šajā aptaujā piedalījās vairāk nekā 23 tūkstoši skolēnu. Sigita Sniķere atzīmēja, ka rādītājs ir satraucošs, un tas uzrāda augstāku bulinga izplatību skolēnu vidū nekā iepriekš veiktie pētījumi. Aptauja uzrāda, ka 7% skolēnu ir tādi, kas no bulinga cieš pat vairākas reizes nedēļā. 45% no bulinga cietušajiem skolēniem ir atzīmējuši, ka no bulinga cietuši nedēļu vai divas, bet 19% skolēnu ir tādi, kas bulingu pieredz jau vairākus gadus.
Arī to skolēnu skaits, kas darījuši citiem pāri, ir liels. Trešdaļa skolēnu ir atzinuši, ka darījuši pāri citiem. Dažādās klasēs rādītāji ir atšķirīgi: visvairāk no bulinga cieš un dara pāri citiem tieši sākumskolas posmā, īpaši 2. klasē. Savukārt, gadiem ejot, bulinga izplatība mainās, un tas mazinās.
Tāpat aptauja uzrāda, ka tikai 58% skolēnu, kas piedzīvojuši bulingu, par to ir pastāstījuši ģimenei. Nepilna puse skolēnu, pārsvarā vecāko klašu skolēni, par bulinga gadījumu ir pastāstījuši draugam. Kopumā tikai 28% par bulingu informē savu skolotāju.
Citās valstīs, kur KiVas programma darbojas, nozīmīgi samazinās gan bulinga, gan citu pāridarījumu skaits skolās, samazinās arī vardarbību atbalstoša rīcība un pieaug empātija, savstarpējā cieņa vienam pret otru. Tāpat uzlabojas motivācija mācību darbam un attieksme pret skolas vidi. Pieaug arī pedagogu spēja atrisināt skolēnu konfliktus. Somijas dati rāda, ka bulinga gadījumu skaits ir samazinājies par vairāk nekā 43% periodā no 2009. līdz 2015. gadam.
Sigita Sniķere atzīmēja, ka no nākamā gada KiVas programmai varēs pieteikties arī izlasē neiekļautās skolas, un par to, kā varēs pieteikties, skolas tiks informētas 2024. gada sākumā.
KiVa trenere Agne Berga stāstīja, ka programmas mērķu sasniegšanai nepieciešamos uzdevumus var iedalīt trīs būtiskos virzienos: universālas darbības, kas attiecināmas uz visiem skolēniem, vecākiem un skolotājiem; indicētās darbības, kas tiek realizētas situācijās, kad skolēni sastopas ar bulinga gadījumiem; un aptauja jeb monitorings par bulinga izplatību skolās un valstī kopumā.
KiVa nodarbības ir mērķētas uz 1., 4., un 7. klasi, taču Igaunijas pieredze rāda, ka pirmajā ieviešanas gadā nodarbības notiek visās klašu grupās, tādējādi sasniedzot pēc iespējas plašāku auditoriju. KiVa programmas nodarbības var tikt integrētas dažādos mācību priekšmetos, piemēram, klases stundās, sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā, angļu valodā. 1. un 4. klašu skolēniem ir paredzētas 10 dubultās nodarbības, kur viena dubultā nodarbība atbilst 2 mācību stundām, savukārt skolēniem no 7. klases ir paredzētas 4 tēmas, un tās var tikt organizētas, piemēram, kā tematiskās dienas. KiVa programmas nodarbību vadīšanā ir būtiski iesaistīties dažādiem skolotājiem, tādējādi veicinot skolēna izpratni, ka nodarbībā apgūtās prasmes darbojas arī ārpus konkrētā mācību priekšmeta.
Katra nodarbība aktualizē dažādas bulinga situācijas, un skolēni sadarbojoties meklē risinājumus un veicina empātiju citam pret citu, Skolotāja uzdevums ir nodrošināt drošu emocionālo vidi, kā rezultātā skolēni var brīvi paust savas domas, tajā pat laikā nepārkāpjot robežas un neaizskarot klasesbiedrus. Nodarbības ir bērnu centrētas, balstītas viņu pieredzē, uzklausot dažādus viedokļus. Būtiski, ka skolotājs nevis vada nodarbības, bet arī iesaistās aktivitātes, tādējādi veicinot sadarbību un savstarpējo uzticēšanos.
Programmas ietvaros izstrādātas 3 skolotāju rokasgrāmatas. 1. Skolotāju rokasgrāmata paredzēta darbam ar 1.–3. klašu skolēniem, 2. modulis paredzēts skolēniem no 4. līdz 6. klasei, savukārt 3. modulis domāts skolēniem no 7. līdz 9. klasei. Visās skolotāju rokasgrāmatās ir iekļauti nodarbību apraksti, mērķi, uzdevumi, kas ievērojami atvieglo skolotāja gatavošanās procesu nodarbībām. 1. modulis veltīts vispārīgai informācijai par programmu, savukārt 3. modulis ir veltīts tieši bulinga gadījumu risināšanai. Skolotāji un skolēni tiek nodrošināti arī ar tiešsaistes materiāliem.
Bulinga gadījumu risināšanā tiek iesaistīta skolas KiVa komanda, kura risina bulinga gadījumus un dokumentē tos. Programmas ietvaros tiek piedāvāta metodika, kādā veidā tiek risināti bulinga gadījumi un šo metodiku KiVas komandas pārstāvji apgūst apmācībās. Bulinga gadījumu risināšana ietver arī vecāku informēšanu un sadarbību ar viņiem.
Labs veids, kā nodrošināt skolēnu iespēju anonīmi ziņot par novērotajām vai piedzīvotajām bulinga situācijām, ir virtuālā pastkastīte, kas ir ietverta tiešsaistes platformā. Tās mērķis ir iedrošināt skolēnus ziņot par bulingu, nebaidoties par to, ka bulings varētu tikt vērsts pret ziņotāju.
Mācību gada beigās skolēni un skolotāji piedalās aptaujās. Aptaujas rezultāti sniedz iespēju izvērtēt bulinga situāciju ne tikai konkrētajā skolā, bet arī valstī kopumā. Secinājumus par iegūtajiem datiem mūsu valstī izdara Rīgas Stradiņa universitātes pārstāvji, savukārt konkrētās skolas rezultātus analizē skolas pārstāvji, informējot par tiem vecākus un skolēnus.
KiVa programmas pilotprojekta posmā Somijā tika secināts, ka ar programmas palīdzību tika samazināts ne tikai bulinga gadījumu skaits, bet pieauga arī to skolēnu skaits, kas aizstāv cietušos, kā arī samazinājās pāridarītāju skaits. Tā rezultātā klases kļuva draudzīgākas, un tas uzlaboja kopējo atmosfēru klasē. Ļoti būtiski, ka pieauga arī skolēnu ticība skolotāju spējai risināt bulinga gadījumus.
Jautājumi un atbildes
Kas ir svarīgākais, kas jāzina vecākiem, cik ātri bērns iegūs to, ko programma piedāvā?
Jāņem vērā, ka visaptveroša pieeja, kas paredzēta tik lielam vecumposmam, vēl nav bijusi, tāpēc rezultāti būs novērojami pēc ilgāka laika. Tomēr galvenais ir runāt par bulingu un izglītot skolotājus, kā pievērst uzmanību bulinga situācijām un risināt tās.
Vai šī programma varētu būt noderīga arī speciālajās skolās, īpaši tajās, kur mācās skolēni ar garīgās attīstības traucējumiem?
Pēc pašreizējām vadlīnijām programma nav paredzēta skolēniem speciālās izglītības programmās, tomēr jebkāda aktivitāte un saruna par bulingu ir noderīga, pievēršot skolēnu un vecāku uzmanību bulingam kopumā.