2023. gada 2. novembrī plkst. 14.00 Valsts izglītības satura centra Iekļaujošās un speciālās izglītības nodaļa sadarbībā ar Ozolnieku vidusskolu organizēja tiešsaistes semināru “Dažādība skolā. Atbalsts pozitīvai uzvedībai”. Seminārā pieredzē dalījās Ozolnieku vidusskolas direktore Everita Borisova, direktores vietniece izglītības jomā un atbalsta komandas vadītāja Lelde Lulle-Pētersone, izglītības psiholoģe Inga Pētersone, sociālā pedagoģe Jana Gabrāne un logopēde Lita Ventiņa.
Everita Borisova stāstīja, ka Ozolnieku vidusskola ir lielākā skola Jelgavas novadā, un šogad tajā mācās 825 skolēni. Pieaugot skolēnu skaitam vispār, pieaug arī to skolēnu skaits, kam ir kādas speciālas vajadzības – uzvedības un arī mācīšanās grūtības. Ozolnieku vidusskola piedāvā divas speciālās pamatizglītības programmas: 56 – programma izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem un 58 – programma izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem.
Skolas direktore uzsvēra, ka viena no Ozolnieku vidusskolas prioritātēm ir atbalsts ikvienam izglītojamam, tāpēc skolas vadība un atbalsta komanda plāno risinājumus, lai to varētu izpildīt. Skolā tiek izmantota diferencēta pieeja mācību procesā, kas ietver pedagoga palīga piesaisti mācību stundās, kā arī zināšanu līmeņu grupu veidošanu.
Ozolnieku vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā un atbalsta komandas vadītāja Lelde Lulle-Pētersone informēja, ka atbalsta komandā ir 19 speciālisti, un tas nozīmē, ka ir nokomplektēts viss iespējamais atbalsta personāls. L. Lulles-Pētersones galvenais uzdevums ir koordinēt atbalsta komandas darbu un apkopot, izvērtēt informāciju par izglītības procesa organizāciju un atbalstu skolēniem, kuriem ir nepieciešama palīdzība dažādu iemeslu dēļ. Atbalsts tiek sniegts ne tikai skolēniem, bet arī ikvienam izglītības iestādes darbiniekam un vecākiem, informējot par iekļaujošās izglītības jautājumiem. Ir izstrādāts arī atbalsta komandas iesniegums, ko pēc palīdzības atnākušie pedagogi aizpilda par radušos problēmsituāciju. Uz šī iesnieguma pamata iknedēļas atbalsta komandas sanāksmē tiek izvērtēts, kāda veida atbalsts konkrētajā situācijā būtu nepieciešams, un vēlāk pedagogs tiek informēts par atbalsta iespējām gan pedagogam, gan skolēnam.
Semināra dalībnieki uzzināja, ka Ozolnieku vidusskolā kā atbalsta pasākums tiek piedāvātas skaņas slāpējošās austiņas un aizslietnis skolēniem, kuriem ir novērota vajadzība uz brīdi norobežoties no apkārtējām skaņām un kairinājumiem, tāpat skolēniem tiek nodrošinātas atgādnes. L. Lulle-Pētersone akcentēja, ka skolā tiek īstenota vienota pedagoģiskā pieeja APU (atbalsts pozitīvai uzvedībai), lai atbalstītu izglītojamos un veicinātu labbūtību izglītības iestādē. Seminārā tika uzsvērts, ka viens no būtiskākajiem aspektiem saistībā ar uzvedības noteikumiem ir konsekvence. Lai uzturētu skolā abpusēju cieņu, nepieciešams radīt uzvedības noteikumus. Svarīgi noteikumus rakstīt kopā ar skolēniem, iesaistīt noteikumu domāšanas un rakstīšanas procesā.
L. Lulle-Pētersone pastāstīja, ka Ozolnieku vidusskolā ir ieviesta pozitīvo un negatīvo seku sistēma. Katrā klasē ir izveidots savs uzvedības noteikumu saraksts, bet seku sistēma visā skolā ir vienota.
“Ja ir abpusēji skaidri un vienoti noteikumi, kas kļūst par rutīnu skolas ikdienā, tad arī mācību process norit daudz produktīvāk. Atbalstot pozitīvu uzvedību, skolēni iemācās, ko vajag, nevis – ko nevajag darīt. Ļoti būtisks ir arī pozitīvs novērtējums. Atzinība jāsaņem ne tikai katram skolēnam atsevišķi, bet to būtu vēlams piešķirt arī visai klasei kopumā, lai sekmētu savstarpējās atbildības uzņemšanos par notiekošo klasē kopumā,“ skaidroja L.Lulle Pētersone. “Ja klases uzvedības noteikumi tiek ievēroti, ir pozitīvs ieraksts e-klases žurnālā. Ja skolēns vienu reizi pārkāpj noteikumus, viņš saņem mutisku aizrādījumu, jo – kam negadās? Ja tiek aizrādīts otro reizi, skolēna vārds tiek uzrakstīts uz tāfeles. Savukārt, ja skolēns saņem aizrādījumu trešo reizi, viņš saņem negatīvo ierakstu e-klases žurnālā.”
L. Lulle-Pētersone informēja, ka Ozolnieku vidusskola ir iesaistījusies arī programmā KiVa, kas ir antibulinga programma, lai mazinātu un novērstu pāridarījumu izplatību izglītības iestādē. KiVa programma ir arī ar audzinošu nolūku, jo pedagogiem ir pieejamas grāmatas ar 10 gatavām nodarbībām un izdales materiāliem, ko izmantot, piemēram, klases stundu laikā, lai ar klasi pārrunātu tādas tēmas kā emocijas, mobings, sadarbība, atbalsts, klases saliedētība.
Lelde Lulle-Pētersone atgādināja, ka katras uzvedības pamatā ir emocijas, katras emocijas pamatā ir vajadzības, un, kad šīs vajadzības tiek apmierinātas, tad arī mainās uzvedība.
Izglītības psiholoģe Inga Pētersone –pastāstīja par problēmu risināšanu. Lai risinātu dažādas problēmas, vispirms jāuzsāk sadarbība ar bērna vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem, pedagogiem un speciālistiem, kuri ir ieinteresēti un iesaistīti bērna grūtību mazināšanā vai risināšanā. I. Pētersone skaidroja, ka pirms darba uzsākšanas ar bērnu vispirms ir tikšanās ar vecākiem, lai uzklausītu arī vecāku viedokli un vienotos par sadarbības mērķi. Tikšanās ar vecākiem notiek vismaz 2 reizes – pirms darba ar bērnu un pēc tā noslēgšanas, lai izrunātu rezultātus un informētu par ieteikumiem, kuri tiks īstenoti ne tikai skolas vidē, bet kurus ir vēlams īstenot arī mājās. Saņemot pieteikumu par bērnu, kam skolas vidē ir novērotas uzvedības grūtības, psihologam ir informācija tikai par to, ko redz apkārtējie, proti, uzvedību.
Izglītības psiholoģe skaidroja, ka uzvedība ir valoda, ar kuru skolēns parāda, kā viņš jūtas. Ir jācenšas izprast, kas izraisa uzvedības grūtības. Varbūt tās ir attiecības ģimenē, varbūt bērna attīstības līmenis, varbūt bērna tā brīža emocijas vai, iespējams, nav pietiekami apmierinātas bērna fizioloģiskās vajadzības.
I. Pētersone skaidroja, ka sadarbībā ar bērnu, vecākiem un pedagogiem, psihologs cenšas izprast uzvedības patiesos cēloņus, lai sniegtu bērnam atbalstu ikdienas darbībās. Ja pieteikums ir par uzvedības problēmām, psiholoģe veic intelektuālo spēju izpēti, jo nereti ir situācijas, kad uzvedības problēmas ir tieši saistītas ar intelektuālajām spējām, kuru dēļ bērnam ir grūti iesaistīties mācību procesā. Pamatojoties uz izpētē gūtajiem rezultātiem un novērojumiem mācību vidē, tiek izstrādāti atbalsta pasākumi darbā ar bērnu gan skolā, gan mājās. Ar atbalsta pasākumiem tiek iepazīstināti gan vecāki, gan pedagogi un atbalsta personāls, jo notiek sadarbība, apspriedes par bērnu, kā labāk viņam palīdzēt un kā veicināt viņa iesaisti mācību procesā.
I. Pētersone pastāstīja, ka nozīmīga prasme ir emociju pašregulācijas prasme, un konsultācijās bērns apgūst prasmi saprast savas un arī citu cilvēku emocijas, pieņemt tās, apzināties, kādas tās ir, nosaukt vārdos, saprast, kā un kāpēc cilvēks jūtas. Psiholoģe savā darbā izmanto gaismas galdu, pie kura bērniem ļoti patīk darboties, jo tas ne tikai attīsta uztveri, sajūtas un emocijas, bet arī palīdz relaksēties. Darbojoties pie gaismas galda, bērns vairāk atraisās un iziet uz kontaktu brīvāk un dabiskāk.
Tāpat darbā I. Pētersone izmanto Barboletas līdzsvara platformu, kas sniedz iespēju aktīviem bērniem trenēt savu paškontroli, savukārt kautrīgiem bērniem – uzdrošināšanās sajūtu. Nodarbība uz līdzsvara platformas notiek 10 minūtes psihologa konsultācijas sākumā un 10 minūtes konsultācijas noslēgumā. Darbā ar bērniem I. Pētersone izmanto arī lelles, jo tā ir iespēja izspēlēt situācijas, ar kurām bērns ir saskāries. Ar lielāka vecuma bērniem psiholoģe izmanto cilvēka figūriņu, uz kuras ar uzlīmīšu palīdzību bērns ataino tās ķermeņa vietas, kurās viņš izjūt kādu konkrētu emociju.
Ozolnieku vidusskolas sociālā pedagoģe Jana Gabrāne stāstīja, ka viņas individuālā darba mērķis darbā ar skolēnu ar uzvedības traucējumiem ir pozitīvas uzvedības veicināšana, agresīvās uzvedības mazināšana, izmantojot dažādas metodes. Pirms sākt darbu, ir svarīgi iepazīties ar skolēnu, izprast viņa stiprās un vājās puses, intereses un jomas, kuras ir jāpilnveido.
J. Gabrāne uzsvēra, ka iepazīšanās procesā galvenais ir patiesa empātija, tāpat noteicošs ir komunikācijas veids – viegla, vienkārša valoda, izmantojot patīkamu balss intonāciju un pretimnākošu runas nokrāsu. Nākamais svarīgais uzdevums ir emocionālo un fizisko robežu pārbaudīšana tieši attiecībā pret speciālistu, t.i., kā skolēns attieksies pret sociālo pedagogu. Tāpat Jana Gabrāne atgādināja, ka saruna un tās virzīšana ir atkarīga no situācijas un skolēna interesēm, bet tajā pašā laikā ir svarīgi atcerēties būt patiesam un atklātam, proti, konkrēti pastāstīt skolēnam, kāpēc viņam ir jādodas pie sociālā pedagoga.
Lai veicinātu sadarbību un skolēna interesi, Jana Gabrāne ir izmantojusi spēli “Roblox”, proti, notika tāda kā lomu spēle – skolēns bija skolotājs un mācīja sociālajai pedagoģei spēlēt spēli “Roblox”, bet vēlāk lomas tika mainītas un sociālā pedagoģe mācīja skolēnam, piemēram, attīstīt salasāmu rokrakstu, lasītprasmi un savstarpējo komunikāciju. Šāda pieeja skolēnā attīstīja pacietību, komunikācijas un koncentrēšanās spējas.
Lai veicinātu pozitīvu uzvedību un izpratni par to, sociālā pedagoģe J. Gabrāne izmanto arī piktogrammas, no kurām skolēns izvēlas sev tuvākās un saprotamākās. Kamēr skolēns noformēja izvēlētās piktogrammas, sociālā pedagoģe kopā ar skolēnu izrunāja katras no tām nozīmi, piemēram, ja izvēlēta piktogramma “STOP!”, tika runāts par to, kādās situācijās nepieciešams apstāties un padomāt vēlreiz.
J. Gabrāne atgādināja, ka svarīgs ir arī preventīvais darbs ar klasi kopumā, kad sociālais pedagogs tiekas ar klasi klases stundās un runā par konfliktu risināšanu, mobingu, draudzību, uzvedību, privāto robežu ievērošanu, atšķirīgā pieņemšanu.
Ozolnieku vidusskolas logopēde Lita Ventiņa pastāstīja, ka strādā ar bērniem, kuri mācās speciālās izglītības programmās izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem un izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, kā arī ar bērniem, kam novērotas mācīšanās grūtības. Visiem bērniem, kuriem ir nepieciešams, logopēde iesaka izveidot individuālos izglītības apguves plānus, tādejādi nodrošinot bērniem atbalsta pasākumus ikdienas darbā. Lielākās lasīšanas un teksta izpratnes problēmas ir novērojamas 1. klases skolēniem. Litas Ventiņas pieredzē šajā mācību gadā vairāk nekā pusei pirmās klases skolēnu bija novērojamas lasīšanas problēmas, kas nereti rada arī uzvedības problēmas, jo skolēns nespēj sekot līdzi stundas gaitai, neizprot veicamos uzdevumus. Lai novērstu uzvedības traucējumus, maksimāli labi jāapgūst mācīšanās prasmes un iemaņas. Darbā ar skolēniem, kuriem ir problēmas ar lasītprasmi, logopēde Lita Ventiņa izmanto saliekamo ābeci, jo iespējas darbā ar to ir ļoti daudzveidīgas – saliekamā ābece attīsta sīko motoriku, atmiņu, uzmanību, koncentrēšanās spējas un fonemātiskos procesus. Strādājot pie valodas un komunikācijas attīstīšanas, logopēde izmanto sižetiskos attēlus.
Nobeigumā logopēde L. Ventiņa uzsvēra, ka logopēdes darbā ļoti noder grāmata “52 patiesības”, kas izmantojama ļoti daudzveidīgi. Šajā grāmatā ir 52 pasakas, un katrai pasakai klāt nāk arī asociatīvā kartīte. Savā darbā Lita Ventiņa ar bērnu sākotnēji ņem kartīti, izrunā, kas tajā ir redzams, un pēc tam atrod atbilstošo pasaku, izlasa un pārrunā, kā tas sakrita ar iepriekš runāto.
Jautājumi un atbildes
Ko Ozolnieku vidusskolas atbalsta komanda dara tad, ja sadarbība ar vecākiem neizveidojas?
Šādās situācijās izglītības iestādes vadītājs cenšas sapulcēt kopā vecākus, klases audzinātāju un atbalsta personālu un izrunāt konstatēto izglītības iestādē. Vecākiem vienmēr tiek jautāts – kā izglītības iestāde jums var palīdzēt? Ir bijuši gadījumi, kad vecāki atrod atbalsta personālu ārpus skolas. Galvenais ir mierīgas un iejūtīgas sarunas ar vecākiem.
Kāds atbalsts tiek sniegts pašiem atbalsta personāla komandas dalībniekiem?
Atbalsta personālam tiek piedāvātas supervīzijas, kur ir iespēja gūt kolēģu atbalstu un risināt problēmsituācijas. Tāpat svarīgi ir strādāt komandā, neatstāt kādu kolēģi vienu pašu problēmas risināšanā.
Vai gaismas galda gaismu maiņa ietekmē skolēna emocionālo noskaņojumu?
Jā, skolēni, izvēloties gaismas galdam sev tuvāko krāsu, jūtas iedvesmoti un relaksēti.
Kur var iegādāties grāmatu “52 patiesības”?
To var iegādāties šeit.