Gatavojoties ESF+ profesionālās izglītības projekta[1] īstenošanai, Cilvēkkapitāla attīstības padome 2024. gada 28. februārī atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumu par nozarēm, kurās nepieciešams aktualizēt vai izstrādāt profesionālās kvalifikācijas prasības. Izvēlētās aktuālās nozares ir Būvniecība un Enerģētika (Inženiersistēmu izbūves un ekspluatācijas sektors), Metālapstrāde, mašīnbūve un mašīnzinības (Metālapstrādes un mašīnbūves sektors), Lauksaimniecība un Pārtikas rūpniecība, kā arī Kokrūpniecība (mežsaimniecība, kokapstrāde).
Viens no Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" 4.2.2.9. pasākuma "Izglītības procesa individualizācija un starpnozaru sadarbība profesionālās izglītības izcilībai" pirmās projekta iesniegumu atlases kārtas projekta mērķiem (ESF+ profesionālās izglītības projekts) ir sistemātiska profesionālās izglītības satura pilnveide, identificējot darba tirgū aktuālās prasmes un efektīvi ieviešot tās izglītības saturā. Projektā paredzētie ieguvumi profesionālās izglītības sistēmai – indivīds apgūs darba tirgū nepieciešamās prasmes, jo ātrāk un efektīvāk tiks izveidots darba tirgus prasībām atbilstošs izglītības saturs un konsolidēts izglītības process izglītības iestādes līmenī. Plānots, ka projektu īstenos Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, piedaloties Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, Izglītības kvalitātes valsts dienestu un IZM pakļautības profesionālajām izglītības iestādēm.
Sākot ESF+ profesionālās izglītības projekta īstenošanu tiks aktualizētas Cilvēkkapitāla attīstības padomē apstiprināto nozaru kvalifikāciju struktūras un profesionālās kvalifikācijas prasības. Aktualizācija nepieciešama, ņemot vērā straujās darba tirgus izmaiņas un jauno prasmju pieprasījumu, kas atspoguļo pārmaiņas nozares/sektora tehnoloģiskajos procesos, jauno materiālu un produktu ieviešanu, mākslīgā intelekta ietekmi, pāreju uz ilgtspējīgas attīstības ekonomiku, nozaru digitālo un zaļo transformāciju, kā arī, lai sasniegtu ilgtspējīgu pārmaiņu rezultātus un resursu efektīvu izmantošanu, novēršot darbības fragmentāciju dažādos procesos un līmeņos.
Secīgi pēc nozaru kvalifikāciju struktūru un profesionālo kvalifikācijas prasību aktualizācijas profesionālās izglītības iestādes aktualizēs atbilstošo profesionālo kvalifikāciju modulāro profesionālās izglītības programmu paraugus, moduļu saturus, moduļu pārbaudījumus un profesionālās kvalifikācijas eksāmenu saturu.
Atbalstāmās nozares, kurās aktualizēs vai izstrādās profesionālās kvalifikācijas prasības tika izvēlētas atbilstoši kritērijiem, kuri noteikti Ministru kabineta noteikumos[2], kā arī kopā ar sadarbības partneriem un IZM izvirzītajiem papildu kritērijiem.
Ministru kabineta noteikumos noteikto atbalstāmo nozaru atlases kritēriji:
-nozares cilvēkresursus būtiski skar digitālā vai zaļā transformācija;
-nozarē ir stabils un ilgtspējīgs profesionālās izglītības piedāvājums, kas palielina STEM profesionālo kvalifikāciju absolventu īpatsvaru;
-tiek mazināta profesionālās izglītības piedāvājuma fragmentācija.
Valsts izglītības satura centra un plānoto sadarbības partneru izstrādātie papildu kritēriji:
-nozares ir aktīvas eksporta tirgū;
-profesionālajai kvalifikācijai jābūt salīdzināmai starptautiskajā tirgū;
-nozari skar jaunu tehnoloģiju attīstība;
-nepieciešams attīstīt piedāvājumu profesionālajā tālākizglītībā.
VISC sadarbībā ar IZM noteiktie papildu kritēriji, ņemot vērā profesionālās izglītības kartējumu:
-izglītojamo skaits nozarē;
-izglītības piedāvājuma pārklājums.
[1] Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" 4.2.2.9. pasākuma "Izglītības procesa individualizācija un starpnozaru sadarbība profesionālās izglītības izcilībai" pirmā projekta iesniegumu atlases kārta