Valsts izglītības satura centra Speciālās izglītības nodaļa sadarbībā ar biedrību “Dauna sindroms Latvija” organizēja tiešsaistes semināru, kurā biedrības “Dauna sindroms Latvija” līdzdibinātāja un valdes locekle Velga Polinska stāstīja par galvenajiem principiem, veidojot iekļaujošu vidi un atbalsta sistēmu bērniem ar Dauna sindromu.
Velga Polinska ir izveidojusi un vada biedrību Dauna sindroms Latvija. Latvijā gadā piedzimst aptuveni 15-20 bērnu ar Dauna sindromu. Runājot, par dauna sindromu plašāk, tiek skaidrots, ka cilvēka šūnās notiek ģenētiskas izmaiņas un tas nozīmē, ka šim cilvēkam ir nevis 46 hromosomas, bet 47. Izmaiņas hromosomās ietekmē smadzenes un centrālo nervu sistēmu, kā rezultātā veidojas garīgās attīstības traucējumi. Dauna sindromam ir 3 paveidi. Viens no biežāk satopamajiem paveidiem ir šī liekā hromosoma, kura ir sastopama 100% cilvēka šūnās. Sastopams arī mozaīcisms, kad liekā hromosoma ir tikai daļā cilvēka šūnu, un translokācija, kad liekā hromosoma piestiprinās nevis 21. hromosomu pārim, bet citam. Velga Polinska akcentē, ka Dauna sindroma paveids neietekmē to, kā cilvēks attīstīsies. Tas, ko mēs zinām šo hromosomu sadalīšanās kļūdu neietekmē praktiski nekādi vides faktori un to nevar izraisīt situācijas vai darbības, ko māmiņa ir darījusi grūtniecības laikā vai pirms tās, skaidro Velga.
Velga stāsta, ka pasaulē katru gadu tiek svinēta dauna sindroma diena, un par godu tam ir tapusi izglītojoša filmiņa par Dauna sindromu “Nenovērsies, atbalsti!”, kurā tiek parādīta iekļaujošas vides nozīme, kas rosina diskusiju par atšķirīgo, vienlaikus mudinot pārskatīt savus priekšstatus vai pat aizspriedumus. Šo filmu var katrs skolotājs izmantot klases audzināšanas stundās, kas noteikti mudinās domāt un veicinās sarunas par iekļaujošās vides nozīmību, uzsver Velga. Filma “Nenovērsies, atbalsti!” par Dauna sindromu
Biedrība Dauna sindroms Latvija sadarbībā ar ekspertu organizāciju Down Syndrome International ir publicējusi 2020. gadā vadlīnijas, kas ir viens no būtiskākajiem atbalsta materiāliem mācību darba procesā ar bērniem/jauniešiem , kuriem ir dauna sindroms. Šobrīd tiek strādāts pie vadlīniju tulkojuma latviešu valodā, paredzams, ka tulkojums būs pieejams 2023. gada janvāra beigās. Velga Polinska aicina uz šo materiālu raudzīties ar domu – ko ES, kā skolotājs, atbalsta speciālists u.c. varu paņemt darbam savā skolā/ klasē attiecībā uz jebkuru bērnu. Šajā materiālā tiek piedāvātas dažādas norādes, ieteikumi, kas ir, un varbūt noderīgas jebkurā klasē ar jebkuru bērnu. Velga Polinska norāda, ka vadlīnijas ir veidotas četros blokos.
- Galvenie apsvērumi, ko būtiski klasē ievērot un pamanīt.
- Ieteikumi izglītības iestāžu vadībai.
- Ieteikumi skolotāju darbam.
- Ieteikumi mācību vides nodrošināšanai.
Saistībā ar iekļaujošo izglītību Velga Polinska vadlīnijās ir izdalījusi galvenos punktus:
Visi skolēni apmeklē tuvāko skolu, tajā tiek gaidīti un saņem atbalstu, kas nepieciešams, lai mācītos un piedalītos visos skolas dzīves aspektos.
Ir zinātniski pierādīts, ka skolēni ar speciālām vajadzībām, kas ir iekļauti vispārizglītojošajās skolās, sasniedz labākus rezultātus, piemēram, veidojas augstāka sociālā/ emocionālā attīstība. Tāpat iekļaujošā izglītībā būtu jāsekmē cilvēku ar Dauna sindromu spēja un tiesības mācīties visa mūža garumā. Agrāk valdošais uzskats par to, ka cilvēks ar Dauna sindromu spēj mācīties tikai līdz 13-14 gadu vecumam, nav taisnība. Velga Polinska akcentē būtiskākos aspektus, kas var ietekmēt darbu ar skolēniem, kuriem ir Dauna sindroms. Velga norāda, ka šiem skolēniem bieži sastopami redzes un/vai dzirdes traucējumi, runas, valodas izpratnes un komunikācijas grūtības, vāji attīstīta atmiņa, vājāk attīstīta sīkā un lielā motorika. Tāpat Polinska piebilst, ka, būtu vēlams, lai vecāki nenoklusē, ja bērnam ir izteiktas veselības problēmas. Ja bērna uzvedībā parādās kaut kas izteikti dīvains, skolotājam būtu jāpārliecinās, vai tā iemesls nav sāpes, jo to rezultātā bērns var uzvesties citādi nekā ikdienā.
Savukārt, pārejot pie ieteikumiem vadībai, pirmais, ko vadlīnijas iesaka:
ir apzināties savu lomu kultūras maiņā, jo tieši izglītības iestādes vadītājs ir tas, kas var mainīt skolotāju un skolēnu skatījumu uz pasauli. Tāpat iestādes vadītājam būtu jārūpējas, lai visam personālam būtu iespējas mācīties un pilnveidoties, īpaši brīžos, kad skolā ienāk bērni ar īpašām vajadzībām.
Velga norāda, ka vislielākais klupšanas akmens ir tieši skolas vadības plānošanas darbā. Ir nepieciešams atbilstoši plānot laiku skolotāju darbam, jo patiesībā darba stundas ir daudz ilgākas, nekā tiek maksāts. Ļoti būtiski, lai skolas vadība arī veidotu tīklus pieredzes apmaiņai un atbalstam, jo apkārt ir ļoti daudz labās prakses piemēru, no kā mācīties, nevajag visu no jauna izdomāt pašiem, uzsver Velga.
Attiecībā uz ieteikumiem skolotāju darbam Polinska atzīmē, ka jau:
Sākotnējā izglītība paredz pedagogam darbu iekļaujošās klasēs, proti, izejas punkts ir nevis vispārizglītojošā skola, kā tas tiek izprasts šobrīd, bet gan daudzveidīga klase, kam ir sagatavots pedagogs. Brīdī, kad skola un skolotājs uzņem klasē skolēnu ar speciālām vajadzībām, skolotājam būtu jāsaņem profesionālās pilnveides iespējas, kas ir specifiski saistītas ar skolēna speciālajām vajadzībām. Tāpat izglītības iestādes komandai kopā ar vecākiem būtu jāizstrādā individuālais izglītības plāns.
Svarīgi arī, ka iekļaujošā klasē tiek apmierinātas visu audzēkņu vajadzības. Skolotājam ir jāatceras, ka skolēna uzvedība ir komunikācija, proti, no tās ir jāsaprot, kādu informāciju skolēns cenšas nodot. Polinska atzīmē, ka bērni ar Dauna sindromu lieliski prot izlikties, ka viņi kaut ko neprot, tāpēc ir svarīgi nolasīt bērna stratēģiju izvairīties un panākt, ka bērns tomēr savu darbiņu izdara.
Runājot par ieteikumiem mācību vides nodrošināšanai, Polinska, kā pirmo min agrīnas intervences nodrošināšanu iekļaujošos apstākļos, proti, jācenšas visu speciālistu atbalstu nodrošināt iespējami dabiskā vidē. Ļoti būtiski, lai bērns ar speciālām vajadzībām zinātu, kāda ir skolas rutīna, un mācītos to līdz brīdim, kad tā ir apgūta pilnībā, jo haoss rada disciplīnas trūkumu un ir grūti strādāt gan bērnam, gan pedagogam.
Vadlīnijas nosaka, ka:
Iekļaujošā izglītībā svarīgi apgūt kultūrai un vecumam atbilstošas zināšanas, kā arī iekļaujošas klases paredz drošu vidi, proti, bērns tajās jūtas labi, netiek apsmiets un pazemots. Bērnam ar Dauna sindromu būtu jāmācās iekļaujošās klasēs gan sākumskolā, gan pamatskolā, gan vidusskolā, proti, nav tāda kritiskā posma, kad skolēns ar Dauna sindromu vairs nevarētu mācīties vispārizglītojošajā skolā, bet šis ir punkts, uz ko vēl ir jātiecas, skaidro Velga Polinska.
Velga Polinska atzīmē, ka Down Syndrome International vadlīnijas ir resurss, ko izmantot, lai paplašinātu zināšanas un ieraudzītu jaunas iespējas pat tad, ja klasē nav bērnu ar speciālām vajadzībām.
***
Lai runātu klasē par bērniem ar speciālām vajadzībām, Velga Polinska iesaka:
- https://retasslimibas.lv/noderiga-informacija/resursi/
- https://registri.visc.gov.lv/specizglitiba/metmat_citi.shtml - Nenovērsies un atbalsti!
Vieglā valoda
Velga Polinska vērš lielu uzmanību vieglās valodas sadaļai, kas ir viens no nozīmīgākajiem atbalsta rīkiem speciālās un iekļaujošās izglītības jomā. Velga uzsver, ka jebkuram speciālistam, skolotājiem, vecākiem ir noderīgas zināšanas par vieglo valodu un tas ir lielisks atbalsta rīks darbā ar bērniem, kuriem ir intelektuālās attīstības traucējumi, dažāda veida uztveres grūtības, tajā skaitā bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un disleksiju.
Velga Polinska sniedz nelielu vēsturisku ieskatu par vieglās valodas izcelsmi, būtību un tās nozīmīgumu. Informācijas vienkāršošanas ideja ir jau diezgan sena, proti, jau 1713. gadā Zviedrijas karalis Karls XII pieprasīja visus rakstītos dokumentus censties rakstīt skaidrā, vienkāršā zviedru valodā un pēc iespējas neizmantot svešvārdus.
Velga Polinska izceļ divas nozīmīgākās definīcijas vienkāršajai valodai:
- Vienkāršā valoda (plain language, layman terms) – skaidra un viegli saprotama valoda bez pārprotamības un nevajadzīgi sarežģītiem vārdiem(Collins dictionary)
- Skaidrs, kodolīgs, labi sakārtots un citām paraugpraksēm atbilstošs teksts, kas informē par konkrētu tēmu un ir paredzēts noteiktai auditorijai(Plain Writing Act 2010; Vienkāršās rakstības likums ASV)
Vienkāršās valodas mērķauditorija ir plaša, tā nodrošina mazāku laiku teksta lasīšanai, tekstā ir nodota visa informācija. Vienkāršās valodas tekstam nav stingru vizuālā noformējuma vadlīniju.
Vieglā valoda ir nedaudz atšķirīgs jēdziens. Velga Polinska piedāvā šādu vieglās valodas definīciju - informācijas izklāsta metode, pielāgojot tekstu mērķauditorijas vajadzībām atbilstoši valodai specifiskiem nosacījumiem attiecībā uz leksiku, sintaksi un vārddarināšanu, kā arī uz vizuālo noformējumu un teksta organizāciju.
Savukārt Polinska norāda, ka vieglās valodas mērķauditorija ir šaurāka nekā vienkāršajai valodai, tomēr tā ir daudzveidīgāka. Vieglajā valodā tiek nodota tikai būtiskākā informācija, jo pārāk daudz detaļu rada pārāk lielu kognitīvo slodzi un vieglās valodas atspoguļošanai ir ļoti svarīgs vizuālais noformējums, kā arī teksta pārbaude, proti, jāpārbauda, vai teksts funkcionē konkrētajā auditorijā. Velga Polinska norāda vieglās valodas mērķa grupas:
- Cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem,
- Cilvēki ar psihosociāliem traucējumiem,
- Cilvēki ar disleksiju,
- Cilvēki pēc insulta un galvas traumām
- Nedzirdīgi un vājdzirdīgi cilvēki, seniori un imigranti.
Runājot, par galvenajiem vieglās valodas principiem, Velga Polinska uzsver nozīmīgāko, kam būtu jāpievērš uzmanība:
- Vienā teikumā ietverta viena doma;
- Lieto vienkāršus teikumus;
- Izvairās no divdabja teicieniem, iespraudumiem, iestarpinājumiem, savrupinājumiem;
- Neizmanto noliegumu;
- Lieto darāmo kārtu;
- Nelieto abreviatūras, saīsinājumus.
Valodas lietojumā
- Pārdomā priedēkļu izmantojumu;
- Izvēlas ikdienišķu leksiku, izvairās no svešvārdiem, jaundarinājumiem, eifēmismiem, pārnestas nozīmes vārdiem;
- Izmanto sinonīmu rindas pamatvārdu;
- Parasti lieto vienkāršos laikus, ievēro hronoloģiju tekstā;
- Izvērtē vietniekvārdu lietojumu.
Teksta organizācijā
- Katrs teikums jaunā rindā;
- Tekstu dala rindkopās;
- Izmanto virsrakstus;
- Ja nepieciešams, tekstu daļa nodaļās un apakšnodaļās. Var izmantot krāsu kodus;
- Gariem uzskaitījumiem izmanto aizzīmes.
Kopumā Velga Polinska norāda:
ka vieglās valodas tekstiem jāizvēlas tādu fontu, kur nav dekoratīvo līniju un kur liektās līnijas ir vienāda biezuma, jo rakstot burti mēdz saplūst kopā. Ir īpaši izstrādāts fonts cilvēkiem ar disleksiju - OpenDyslexic. Fonts ir lejupielādējams bez maksas un atpazīst arī latviešu valodu. Būtiski fonta izvēlē arī salīdzināt ciparus pa pāriem 3 un 5, un 5 un 8, jo dažiem fontiem šie cipari izskatās ļoti līdzīgi.
Runājot, par burtu izmēriem, atstarpēm un retinājumiem, svarīgi atcerēties:
- Burtu izmēram jābūt vismaz 14 pt,
- Atstarpei starp rindiņām vismaz 1,5 pt,
- Burtus jāizvieto ne pārāk cieši, ne pārāk reti.
- Teksta elementus jāizceļ treknrakstā, nevis slīprakstā vai ar pasvītrojumu,
- Svarīgus teikumus var apvilkt ar rāmi, bet nevajadzētu izmantot lielos burtus teksta izcelšanai.
Velga Polinska uzsver, ka jāpievērš uzmanība arī krāsu lietojumam. Rakstot tekstu vieglajā valodā, jāizmanto kontrastējošas krāsas. Krāsu kodējumam lielākā materiālā vislabāk izmantot pamatkrāsas, bet nevajadzētu paļauties tikai uz krāsu. Tekstā jādomā arī par attēlu lietojumu. Attēli var rosināt interesi, mainīt attieksmi, veicināt emocionālo reakciju un atvieglot teksta izpratni, tomēr attēli var arī novērst uzmanību. Polinska arī vērš uzmanību vieglās valodas tekstu attēlu nozīmīgākajām funkcijām: tie var kalpot kā piemērs, sniegt papildu informāciju, nodrošināt saprotamību un kalpot kā kopsavilkums. Kopumā Velga norāda, ka galvenais saistībā ar vizuālo noformējumu ir:
- Rūpīgi izvēlēties fontu;
- Izmantot krāsas, bet pārdomāti;
- Izmantot attēlus ar nolūku, pievēršot uzmanību saprotamībai, detaļām un stilam;
- Pārbaudīt drukāta materiāla kvalitāti, to nokopējot.
Noslēgumā Velga Polinska mudina un aicina domāt, ka ikviens no mums var veicināt iekļaujošu vidi un uzsver , ka tieši savlaicīgi pamanot un izprotot bērna vajadzības mēs varam sasniegt kopīgus mērķus.
Velga Polinska lekcijas prezentācija - Nenovērsies un atbalsti. Tolerance pret citādo skolā