Augstāko vidējo rādītāju šī mācību gada centralizētajos eksāmenos skolēniem vidējās izglītības posma noslēgumā ir izdevies sasniegt svešvalodu pārbaudījumos, kur vidējais sniegums gan optimālā, gan augstākā līmeņa pārbaudījumos ir virs 60%, lielāko sniegumu rādītāju uzrādot AL eksāmenā franču valodā (81%). Lielākās grūtības skolēniem sagādājis optimālā līmeņa matemātikas centralizētais eksāmens, kur vidējais vērtējums starp visiem kārtotājiem ir 35% un augstākā līmeņa ģeogrāfijas pārbaudījums ar vidējo sniegumu - 36%.
Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko mediju pārstāvjiem preses konferencē akcentēja, ka šī mācību gada sesija ir zīmīga ar to, ka noslēdz jaunā satura un pieejas ieviešanas posmu un pirmo reizi ļauj pārbaudīt skolēnu zināšanas un prasmes tajos mācību priekšmetos, ko skolēni paši ir izvēlējušies atbilstoši savām nākotnes iecerēm un interesēm. Lai gan eksāmenu rezultāti parāda, ka eksāmenu izvēles augstākajā līmenī ne vienmēr saskan ar skolēna patiesajām interesēm vai vajadzībām, tomēr tendence, ko parāda sevišķi augstākā līmeņa pārbaudījumu rezultāti to skolēnu grupā, kas eksāmenus izvēlējušies ļoti mērķtiecīgi, ir vērtējama ļoti pozitīvi.
Zīmīgi, ka līdz ar jaunā mācību satura un pieejas ieviešanas posma noslēgumu tiek iezīmētas arī ļoti nepieciešamās pārmaiņas tajā, kā līdz šim esam uztvēruši eksāmenu vērtējumus un interpretējuši skolēnu rezultātus. Svarīgi atcerēties, ka procentu rādītājs eksāmenā nav tieši saistāms ar skolēna iegūtajiem noslēguma vērtējumiem gadā, jo būtiski atšķiras periods, par kuru tiek izlikts gada vērtējums kādā mācību priekšmetā vai iegūts vērtējums eksāmenā, kas apliecina ilgākā laika periodā apgūtās zināšanas un prasmes. Ļoti būtiski ir mainīt kopējo uztveri par to, ka augstāki eksāmenu rezultāti ir viennozīmīgs izglītības kvalitātes rādītājs.
“Eksāmenu rezultāts nerodas no tā, ka skolu iekļaujam vai neiekļaujam kādā izglītības iestāžu topā un salīdzinām savā starpā. Tas rada maldīgu iespaidu gan pašiem skolēniem, gan vecākiem, kad tiek pieņemts lēmums par izglītības iestādi, kur mācīties. Eksāmenu rezultāts veidojas no dažādu lietu, cilvēku un procesu kopuma - pirmkārt, jau katra skolēna individuālajām izvēlēm un motivācijas, ģimenes atbalsta, pedagogu iespējām mācīties un mācīt, izglītības ekspertu izpratnes un spējas iedziļināties, kā arī nepārtrauktā kompromisu ceļā ar nozari, kur galvenais gala rezultāts ir skolēns un viņa nākotnes iespējas un tiesības uz kvalitatīvu izglītību un darba iespējām.”
Šī mācību gada noslēgumā skolēniem bija jāsasniedz minimālais eksāmenu slieksnis 10%, kas ar katru nākamo gadu tiks paaugstināts par 5%, lai jau pēc diviem gadiem vidējās izglītības satura, zināšanu un prasmju apguvi apliecinātu ar eksāmenu minimālo slieksni - 20%, kas daudz objektīvāk atspoguļo skolēna gatavību nākamajam izglītības posmam jau augstākās izglītības iestādēs.
Svarīgi atzīmēt, ka salīdzināt ar citu gadu eksāmenu rezultātiem var tikai šī gada optimālā līmeņa eksāmenu rezultātus, jo augstākā līmeņa eksāmenu grūtības pakāpe ir augstāka nekā tiem eksāmeniem, kas tika kārtoti pirms eksāmenu dalījuma mācību satura apguves līmeņos.
-
Eksāmenu saturs strukturēts gan padziļināto kursu eksāmenu programmās, gan optimālajam līmenim, izmantojot trīs kategorijas: izziņas darbības dziļums, satura moduļi un sasniedzamo rezultātu grupas (piemēram, skolēns spēj skaidrot, spriest, komunicēt matemātiski, risināt kompleksas problēmas).
Šajā mācību gadā pirmoreiz vidusskolēni eksāmenus varēja kārtot trīs līmeņos - optimālajā, augstākajā un vispārīgajā līmenī matemātikā (profesionālās izglītības iestādēs). Lai šajā mācību gadā iegūtu apliecinājumu par vispārējās vidējās izglītības ieguvi, nepieciešams nokārtot latviešu valodas, matemātikas un svešvalodas eksāmenu vismaz optimālajā līmenī, kā arī divus eksāmenus augstākajā līmenī.
Kopumā vidējās izglītības posmā skolēniem šogad tika sagatavoti un 11. jūlijā publicēti aptuveni 54 000 eksāmenu sertifikāti, šobrīd vēl tiek gatavoti CE sertifikāti skolēniem, kuri vidusskolas eksāmenus kārtoja papildtermiņos.
Optimālā līmeņa eksāmenu vidējie vērtējumi
Optimālā līmeņa latviešu valodas eksāmenu šogad kārtoja 12 185 skolēni. Sākotnējie rezultāti liecina par to, ka skolēniem ir nepieciešams nostiprināt pamatprasmes, piemēram, tekstpratību – uzdevumu nosacījumu izlasīšanu un izpratni, atbilstošu lasīšanas stratēģiju izvēli. Jāstiprina arī prasme raksturot tekstā minētos kultūras faktus, jāstiprina prasmes gramatikas normu ievērošanā, jāpaplašina arī vārdu krājums, jo šī brīža rezultāti parāda, ka skolēnu vārdu krājums ir nepietiekošs, kas lielā daļā gadījomos ir skaidrojams arī ar mazākumtautību skolēnu valodas zināšanām.
Matemātikas optimālā līmeņa pārbaudījumu bija izvēlējušies kārtot 12 609 sekolēni gan 11. un 12. klasē vidējās izglītības iestādēs, gan profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi, 22 % no šiem skolēniem uzrādīja sniegumu, kas ir nedaudz virs šobrīd noteiktā minimālā eksāmenu sliekšņa robežās no 10 - 19%, savukārt 8.71% skolēnu pārbaudījumā neizdevās sasniegt nepieciešamo 10% slieksni, un kopumā, ja salīdzina ar pagājušā mācību gada rezultātiem, tad šī mācību gada rezultāts ir par 3 līdz 4 procentiem zemāks. Sākotnējā eksāmenu darbu izpēte liecina, ka tas lielākoties saistīts ar to, ka liela daļa skolēnu ar augstu kompetences līmeni bija pieteikušies augstākā līmeņa pārbaudījumam matemātikā. Matemātikas eksāmena rezultāti noteikti tiks padziļināti pētīti un rūpīgi analizēti, lai pēc būtības izprastu cēloņus, sevišķi gadījumos, ja problēmas ar satura apguvi skolēnam tiek identificētas, bet, iespējams, nav bijusi iespēja sniegt nepieciešamo atbalstu jau sākumskolā vai pamatskolā pamatprasmju apguvei.
Augstākā līmeņa eksāmenu vidējie vērtējumi
Latviešu valodā un literatūrā 56%; matemātikā 60%; angļu valodā 65%; vēsturē 38%; sociālajās zinātnēs 39%; bioloģijā 46%; fizikā 44%; ķīmijā 50%; dizainā un tehnoloģijās 60%; krievu valodā 75%; vācu valodā 67%, un franču valodā 69%. Trīs eksāmeni norisinājās digitālā formātā - Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā, un to vidējais rezultāts ir: kultūrā un mākslā 46%; programmēšanā 46%; ģeogrāfijā 36%.
Šī gada eksāmenu sesija sākās jau mācību procesa laikā ar piekļuves nosacījumu izpildi un pievienošanu valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā. Šajā mācību gadā novērojama pozitīva tendence attiecībā uz eksāmenu kārtotāju skaitu dabaszinību nozares eksāmenos: būtiski pieaudzis kārtotāju skaits fizikā (747) un ķīmijā (804), kā arī sasniegts kārtotāju skaita rekords bioloģijā(2007).
Novērojama tendence, ka skolēni motivēti izvēlas kārtot augstākā līmeņa eksāmenus tajos mācību kursos, kuri padodas vislabāk, kas arī pamato, piemēram, lielo rezultāta atšķirību starp optimālā un augstākā līmeņa eksāmeniem matemātikā, kas atttiecīgi ir 35% matemātikā optimālajā līmenī un 60% augstākajā
- Latviešu valodas un literatūras augstākā līmeņa eksāmena kārtotājiem vājāk veicies ar izpratni par Latvijas kultūru un vēsturi, kā arī pārdomātu teksta analīzi.
- Bioloģijas eksāmenā skolēniem vislabāk veicies ar pētniecības uzdevumiem.
- Ķīmijas eksāmenā visaugstākais vidējais rezultāts starp visiem dabaszinātņu eksāmeniem, kā arī atzinības vērtas kārtotāju argumentācijas spējas.
- Fizikas eksāmena kārtotāju stiprās puses bijušas pētījuma plānošana, atkarīgā un neatkarīgā lieluma atrašana, grafika zīmēšana, bet viszemākie rezultāti eksāmena prasmju daļā, kas uzskatāma par nozīmīgāko eksāmena daļu.
- Ģeogrāfijas eksāmena kārtotāju klupšanas akmens bijis darbs ar ģeogrāfijas informācijas sistēmu (ĢIS), ko liela daļa skolēnu apguva tikai pēdējā mācību gadā vai pat pusgadā.
- Sociālo zinātņu eksāmenā lielākais izaicinājums bijis latviešu valodas lietojums tiem skolēniem, kam latviešu valoda tā nav dzimtā valoda.
- Vēstures eksāmenā lielākais izaicinājums - argumentēšana. Pamatošana un argumentēšana - tās ir prasmes, kas nepieciešamas visos eksāmenos, bet šobrīd novērojams, ka nav izpratnes par to, kā tas jādara, iespējams, ka skolēniem trūkst zināšanu, ir nepietiekošs faktu krājums.
- Kultūras un māksas eksāmena kontekstā novērojams, ka skolēns pamatkursā apguvis vienu no jomām: teātris, mūzika vai tēlotājmāksla, tajā jomā arī “spēcīgāks”, bet augstākajā līmenī visas šīs jomas ir sasaistē. Skolēniem pietrūka izpratnes par to, kas ir “kultūras iezīme”, ko nozīmē “interpretācija”.
- Programmēšanas eksāmens no visiem augstākā līmeņa eksāmeniem vērtējams kā vissarežģītākais. Eksāmena struktūra šobrīd ir salīdzinoši sarežģīta, vērtētāji norāda uz daudzo programmēšanas valodu izmantošanas ietekmi uz individuālo sniegumu. Atsevišķu satura elementu izvērtēšanas procesā tiks vērtēti standartā iekļautie sasniedzamie rezultāti.
Īpaša uzmanība turpmākajā eksāmenu rezultātu izvērtēšanas procesā tiks pievērsta arī tiešsaistes eksāmenu norisei šajā mācību gadā, kas, ņemot vērā ļoti būtiskās izmaiņas ne tikai eksaminācijas procesa praktiskajā norisē, bet arī jaunās Valsts pārbaudījumu sistēmas ieviešanā, palīdzēs virzīt eksaminācijas procesu arvien kvalitatīvāka un efektīvāka procesa virzienā visām iesaistītajām pusēm, apzinoties, ka šajā mācību gadā pārmaiņu ieviešana bija ārkārtīgi liels izaicinājums. Gan sākot ar jaunās sistēmas ieviešanu un jaunajiem eksāmeniem, gan to, ka eksaminācijas process izglītības iestādēs bija jānovada atbilstoši centralizēto eksāmenu kārtībai arī pamatskolas posma noslēgumā.
Eksāmenu rezultātu pielīdzināšana
Ja skolēns pēc vidusskolas absolvēšanas plāno stāties kādā no augstākās izglītības iestādēm, tad jāņem vērā, ka visu līmeņu eksāmenus, kas kārtoti atbilstoši jaunajam mācību saturam, kā arī tos, kas kārtoti vēl spēkā esot iepriekšējam standartam - savā starpā var salīdzināt. Katram no tiem ir savs koeficients: vispārējam līmenim 0,5; optimālajam līmenim 0,75; augstākajam līmenim 1. Eksāmeniem, kas kārtoti pirms dalījuma apguves līmeņos, koeficients ir 0,75, taču skolēniem ir iespēja augstskolās no jauna kārtot arī augstākā līmeņa eksāmenus.
Ja skolēnu neapmierina centralizētajā eksāmenā iegūtais vērtējums, Administratīvā procesa likuma noteiktā kārtībā mēneša laikā pēc sertifikāta izsniegšanas viņam ir tiesības rakstīt VISC adresētu iesniegumu ar lūgumu pārskatīt eksāmenā saņemto vērtējumu. Īpaši izveidota VISC apelācijas komisija to izskata mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas.
Šajā mācību gadā absolventi un citi izglītojamie, kuri kārtoja centralizētos eksāmenus, var uzzināt savus CE vērtējumus, izmantojot latvija.lv e-pakalpojumu “Mani dati izglītības reģistros”.
Skolēnu mācību sasniegumi centralizētajos eksāmenos izteikti procentos. Novērtējums ierakstīts vispārējās vidējās izglītības sertifikātā, norādot kopējo procentuālo novērtējumu un procentuālo novērtējumu katrai eksāmena daļai. Eksāmena rezultātu procentos veido pareizo atbilžu attiecība punktos pret maksimāli iespējamo punktu skaitu eksāmenā vai tā daļā.