Ir iznācis jaunais Skola2030 decembra ziņu izdevums! Skolotāja lomu, veidojot mācīšanās vidi tajā, uzsver Valsts izglītības satura centra vadītāja Līga Lejiņa, novēlot emocionāli atbalstīt citam citu šajā nenoteiktajā laikā.
Šobrīd nenoteiktība ir kļuvusi par ikdienu ikvienam, un šādos apstākļos būtiskākais ir nepazaudēt sevi. Atcerēsimies, ka mazāk ir vairāk – attiecinot to uz prasībām un gaidām, kādas mēs izvirzām katrs sev un citiem, – un ka ikvienam būtisks ir emocionālais kontakts. Šajos apstākļos sabiedrība kopumā, arī pašas skolas un skolotāji, skolēni un vecāki pavisam citādi izjūt gan izglītības procesa nozīmi, gan skolu kā vietu, kurā ne tikai apgūstam zināšanas, bet arī satiekamies, socializējamies. Mēs daudz vairāk novērtējam cits citu. Neapšaubāmi, ka dzīves pieredze, ko iegūstam arī šādos apstākļos, ir ļoti vērtīga. Vienmēr paturēsim prātā, ka no katras, pat visnegaidītākās, situācijas mēs varam kaut ko iemācīties, kaut ko iegūt.
Ņemot vērā pašreizējos apstākļus, skolām atļauts pieņemt lēmumu par atteikšanos no semestra atzīmēm. Katra skola un skolotāji, kas katru dienu ir saziņā ar katru savu skolēnu un vislabāk zina viņu spējas, iespējas un vajadzības, var pieņemt labāko lēmumu. Domājot par skolu un skolotāju lomu, savā ziņā mēs šobrīd īpaši ieraugām un uzsveram to pieeju, kas nostiprināta pārejā uz lieptratību izglītībā, t. sk. apstiprinot jaunos standartus un mācību darba organizācijas formas, arī pieeju vērtēšanā. Mūsu mērķis ir nostiprināt tādas vērtēšanas prakses, kas sniedz skolēniem attīstošu atgriezenisko saiti par viņu sniegumu mācīšanās procesā, rada iespējas viņam uzlabot savu sniegumu, saņemt konkrētu atbalstu tālākai izaugsmei, samazinot uzsvaru uz vērtējumu izlikšanu mācīšanās posma noslēgumā.
Starptautiskajos salīdzinošajos pētījumos (TALIS) mūsu skolu vadītāji un skolotāji jau pašlaik augstu vērtē savas autonomijas iespējas dažādu lēmumu pieņemšanā un procesu norisē. Tomēr šādā neierastajā situācijā vēl niansētāk redzam, kā tas darbojas praksē – kā izpaužas lomu un atbildību sadale, kādas ir vajadzības un iespējas pielāgoties. Visvairāk gribētu uzsvērt, ka vēl niansētāk redzam to dažādību, kāda ir klasē un skolā, un, protams, domājot par skolēniem, galvenā loma ir gan konkrētajam skolotājam, gan skolotāju komandai kopumā. Tieši skolotāja loma ir veidot mācīšanās vidi konkrētajiem skolēniem konkrētajā klasē, skolā, novērot un vērtēt. Jo labāk skolotājs izprot šo vidi un pats sevi, jo vieglāk viņam ir pielāgoties pārmaiņām un sasniegt rezultātus.
Plānojot mācību satura apguvi un procesu, būtiskākais, ko paturēt prātā – izglītības standartā ir ierakstīti sasniedzamie rezultāti noteiktiem posmiem, attiecīgi mēs runājam par ilgāku laika periodu (ne vienu semestri vai mācību gadu), kurā skolēns apgūst un nostiprina zināšanas un prasmes. Tāpēc šādos apstākļos svarīgi domāt un plānot būtiskāko pamatprasmju apguvi/nostiprināšanu, zinot, ka pie noteiktiem tematiem un padziļinājumiem būs iespēja atgriezties. Sevišķa uzmanība vispārējā izglītībā būtu veltāma posmu noslēgumu klasēm, it īpaši izmantojot diagnostiku kā mācīšanās atbalsta rīku, lai palīdzētu saprast gan skolēnam, gan skolotājiem, gan vecākiem, kam pastiprināti veltīt uzmanību. Jāņem vērā, ka ir temati un prasmes, kuras skolēnam, atrodoties attālinātā režīmā, objektīvi nav iespējams apgūt. Tās jāatliek uz mācīšanos klātienē. Tomēr pats svarīgākais – lai skolotājiem gan kopumā, ne tikai attiecīgā mācību priekšmetā, gan skolēniem noteiktajā klasē veidotos skaidrs pārskats – uz ko konkrēti koncentrēties.
Arī šī mācību gada otrais pusgads no skolām un skolotājiem prasīs izturību un pielāgotu pieeju.
- No sadarbības viedokļa raugoties – visām pusēm būs jārod pacietība un savstarpējās komunikācijas iespējas, jo, tēlaini izsakoties, visi šobrīd skrienam maratonu, kura distances garums, maršruts un finiša līnija nav paredzama. Neaizmirsīsim, cik būtiska ir savstarpējā atgriezeniskā saite starp skolotājiem un ar skolēniem/vecākiem.
- No pieejas mācību procesam viedokļa – joprojām būs nepieciešamība elastīgi plānot un organizēt mācību darbu, tostarp visticamāk ar nosacījumiem no epidemioloģiskās drošības viedokļa. Aicinātu vēlreiz pārdomāt būtisko, uz ko koncentrēties, un diagnostiku lietot kā rīku, lai plānotu zināšanu un prasmju nostiprināšanu. Valsts pārbaudījumu norisei būs vairāki scenāriji, lielā mērā ņemot vērā pagājušā mācību gada pieeju.
- No atbalsta viedokļa – liela nozīme ir skolas vadības lomai mācību procesa nodrošināšanā skolā kopumā un atbalstam saviem skolotājiem. Esam mobilizējušies, un jau ir pieejami dažādi atbalsta veidi un pasākumi skolām, skolotājiem, un to klāsts kļūs tikai bagātīgāks.
- Svarīga būs informācijas aprite starp pašvaldībām un skolu vadību par atbalsta programmām un iespējām skolotājiem, skolām, kā arī emocionālais atbalsts ikvienam skolā – pamanīt un nepalikt vienaldzīgam, ja kāds saskaras ar grūtībām. Atcerēsimies, ka dažkārt tikai saruna vien jau ir liels uzmundrinājums.
Skolēniem – lai gan patlaban ir vairāk jautājumu nekā atbilžu, it īpaši tiem, kuriem otrais semestris saistīts ar mācību noslēgumu konkrētā skolā, – novēlu turpināt mērķtiecīgi mācīties, pielāgojoties nosacījumiem un atbalstot citam citu virzīties uz priekšu, pieņemt, ka emocijas un izjūtas šajā laikā var būt ļoti dažādas. Izmantot šo laiku un apzināties savas intereses un spējas, lai turpinātu savu izglītību nākamajā posmā, jo neatkarīgi no apstākļiem šādas izvēles būs jāpieņem. Mēs šobrīd kāpjam nezināmajā kalnā, bet iznākums būs labs.
- Lejupielādē un lasi Skola2030 izdevumu
- Ziņu izdevumu arhīvs - http://skola2030.lv/lv/jaunumi/zinu-izdevums
