Valdībā 15. augustā atbalstīti Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par valsts pamatizglītības standartu un programmu paraugiem, kas ļaus piedāvāt pielāgotu mācību priekšmetu un stundu plānu pamatizglītības programmas īstenošanai tiem skolēniem, kuriem ir nepietiekošas latviešu valodas zināšanas un, kas iepriekšējo izglītību ieguvuši citā valstī un atbilst nepilngadīgā patvēruma meklētāju statusam, bēgļa vai personai ar alternatīvo statusu.
Grozījumu mērķis ir noteikt, lai skolēni, neprotot latviešu valodu, varētu integrēties Latvijas izglītības sistēmā.
Izvērtējot skolēna zināšanas un pamatprasmes latviešu valodā un citos mācību priekšmetos, izglītības iestādes direktors varēs pieņemt lēmumu par skolēnam nepieciešamo atbalstu un skolēnu, kas atbilst nepilngadīgā patvēruma meklētāju statusam, bēgļa vai personai ar alternatīvo statusu, iekļaušanu viņa vecumam atbilstošā klasē.
Plānots īstenot trīs iespējamos atbalsta modeļus:
- prioritizētu latviešu valodas apguvi grupā vai individuāli un nosakot mācību priekšmetu stundu skaitu individuālai izglītības programmas apguvei, prognozējot, ka skolēns varēs apgūt visus plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus, kas noteikti standartā, beidzot 3., 6. un 9. klasi. Šo modeli ieteicams pielietot izglītības posmā no 1. līdz 3. klasei, pakāpeniski izlīdzinot stundu skaitu, lai varētu sasniegt skolēnam plānotos sasniedzamos rezultātus, kas noteikti valsts pamatizglītības standartā;
- pielāgotu stundu plānu, intensīvai latviešu valodas apguvei grupā vai individuāli un mācību priekšmetu apguvei, kuros izglītības posma noslēgumā noteikti valsts pārbaudes darbi, nosakot iespēju neapgūt atsevišķus mācību priekšmetus veltot vairāk uzmanības tiem mācību priekšmetiem, kuros izglītības posma noslēgumā paredzēti valsts pārbaudes darbi, piemēram, latviešu valoda, matemātika, svešvaloda, pārliecinoties, ka atsevišķos mācību priekšmetos, piemēram, mūzikā, vizuālajā mākslā, plānotie sasniedzamie rezultāti jau ir sasniegti noteiktā līmenī skolēna iepriekšējā izglītības pieredzē. Šo modeli iespējams piedāvāt skolēniem, kurus iekļauj 8. vai 9. klasē;
- prioritāri nodrošināt intensīvu latviešu valodas apguvi individuāli vai grupā. Šādu atbalsta pasākumu īsteno ne ilgāk kā vienu mācību gadu, obligāti nosakot arī citus mācību priekšmetus, kuru apguvi neietekmē skolēna latviešu valodas prasmju līmenis, lai skolēns pēc iespējas vairāk uzturētos latviešu valodas vidē un socializētos, piedaloties mācību stundās kopā ar saviem vienaudžiem.
Mācību gada nobeigumā pedagogi kopā ar atbalsta personālu novērtēs skolēna latviešu valodas apguves līmeni un sniegs rekomendācijas par turpmāko izglītības procesu. Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumiem Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” 25.punkta nosacījumiem skolēns tiek pārcelts nākamajā klasē.
Ministru kabineta noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē.