Jau aiznākamajā nedēļā pēc pagarinātā skolas brīvlaika skolas solos atgriezīsies arī sākumskolas skolēni. Daļu vecākus bažīgus dara masku lietošana skolās, kas nozīmē izmaiņas ikdienā, jaunu prasmju apgūšanu.
Psiholoģe, psihoterapeite Diāna Zande uzskata, ka vecāku redzējums noteikts arī bērnu spēju pielāgoties noteiktajiem ierobežojumiem.
Emocionālā vardarbība? Pieņēmumi pašu galvā
Ir izskanējuši viedokļi, ka masku valkāšana var tikt pielīdzināta emocionālai un fiziskai vardarbībai, traucējot bērna attīstībai. “Tie ir lozungi, spekulācijas un neatbilst patiesībai,” uzskata Diāna Zande. “Runājot līdzībās, arī apģērba nēsāšana tādā gadījumā var tikt pielīdzināta vardarbībai. Apavu nēsāšana, zobu tīrīšana, iešana uz podiņa- tās ir prasmes, ko dzīves laikā apgūstam, lai dzīvotu veselīgāk, labāk un ilgāk.”
Protams, masku nēsāšana ir kas jauns, kas nav bijis vajadzīgs ilgu laiku, tāpēc arī pastāv tik daudz šaubu un ir daudz neatbildēto jautājumu.
“Maskas netraucē bērna attīstībai un šī jaunā norma nenozīmē, ka attīstība būs ierobežota, traucēta vai apgrūtināta,” skarba ir psiholoģe. “Mūsu mentalitātei šis varētu būt satraucoši, jo neesam kultūra, kas staigā ar aizsegtām sejām.”
Mūsu piemērs ir labākais katalizators
Noteikumi ir ierobežojumi, bet tā nav vardarbība un nav sods un uz šo jautājumu vajadzētu lūkoties plašāk: “Vai atceraties, ka bērnībā mums ziemas laikā sēja uz seju šalli, lai pasargātu no aukstā gaisa? Bērnam nejautāja, vai viņam patīk un ko par to domā. Ja mēs kā vecāki arī šajā Covid- 19 situācijā saprotam, ka masku nēsāšana var pasargāt citus bērnus, citus vecākus, draugus, kolēģus, tad jautājuma nopietnība bērnam tiek pasniegta daudz racionālākā veidā.”
Elšot, pūšot, dusmojoties, izrādot pretestību, arī bērna reakcija būs kā spogulis vecāka reakcijai uz Covid-19 situāciju un noteikumiem, tāda veidā arī bērnam veidojas priekšstats par to, kā vajadzētu vai nevajadzētu rīkoties: “Ticiet man, bērni ļoti viegli adaptējas! Ja bērnu esat pieradinājuši pie podiņa, tad arī iemācīt pareizi nēsāt masku nevajadzētu būt sarežģījumiem! ”
Pasaule mainās un mēs tai līdzi
Neprasme lietot masku vai panikas lēkmes, uzliekot masku, nerodas tāpat vien. Patiesībā vaina jāuzņemas pieaugušajiem. Runājot līdzībās, vairs nediskutē un nevērpj sazvērestības teorijas par autokrēsliņu lietošanu, jo, redz, Padomju laikos visi braucām bez drošības jostām un bez krēsliņiem. Jā, braucām. Jā, esam dzīvi. Bet pašreiz pasaule ir mainījusies. Un jāmainās arī mums līdzi, pieņemot jauno pasaules kārtību, dodot pareizu vēstījumu arī bērniem- noteikumi ir lai pasargātu, nevis ierobežotu.
Meklēt jaunas pieejas un palīdzēt bērniem
Tas, cik viegli vai grūti bērns pieradīs pie jaunās kārtības, atkarīgs no tā, cik konservatīvs ir bērns un kādu palīdzību mēs kā vecāki sniedzam.
Protams, ar masku uz sejas bērna grimases vairs nav tik redzamas, tomēr paliek ķermenis, ar kuru var komunicēt. Viss jaunais ir nezināms, traucējošs un apgrūtinošs, tomēr ar laiku rodas pieradums.
Bērniem, kuri ir īpaši jutīgi, īpaši emocionāli, būtu jāpievērš papildus uzmanība, lai atrastu veidu, kā palīdzēt sadzīvot.
“Nav vienas metodes vai risinājuma. Kādam palīdzēs maskas nomaiņa, vēl kādam vienkārši jādod laiks, lai pierastu,” atklāj Diāna Zande.
Speciāliste norāda, ka nav tā, ka bērns atrastos skolā dienas lielāko daļu no 8 rītā līdz 6 vakarā. Tomēr liela daļa ir bez maskas, mājās ar vecākiem, citiem ģimenes locekļiem, tāpēc šajā atlikušajā laikā varam darītu visu, lai skaidrotu jaunos noteikumus, lai palīdzētu pierast un lai gluži vienkārši dotos ārā elpot svaigu gaisu.
Valkāt masku- šķiet tik vienkārši, bet ar šādu rīcību parādām, ka varam darīt lietas citu cilvēku labā.
“Uzliekot masku, iemācām bērniem, ka varam kādam palīdzēt, un nododam informāciju, ka tad, kad paši būsim sirmgalvji, gribēsim, lai mūsu bērni rūpētos par mums,” Diāna Zande ieskicē nākotnes scenāriju.
Noslēgumā psiholoģe, psihoterapeite Diāna Zande iesaka:
- Nekoncentrēsimies uz to, kas bērniem tiek atņemts, bet veicināsim jaunu prasmju apgūšanu;
- Sniegsim bērnam iedrošinājumu valkāt masku, lai atvieglotu arī skolotāju darbu, un viņiem nebūtu jācīnās par masku lietošanu;
- Meklēsim metodes un pieejas, kas strādā;
- Dalīsimies stāstos un savā pieredzē, runājot par grūtībām, jo šādā veidā var iegūt milzīgu zināšanu bagāžu!
Š.g. janvārī Māmiņu Klubs kopā ar Valsts izglītības satura centru veicis aptauju, kurā piedalījās vairāk kā 11 000 vecāku. 37% vecāku atzīst, ka saskārušies ar grūtībām, kad bērnam ir bijis jālieto maska un nav bijušas prasmes to lietot. Skalā no 1 - 10 vecāki savu bērnu prasmes lietot masku šobrīd vērtē uz 4.