Skolotājiem, skolu vadītājiem, kolēģiem, sadarbības partneriem un visiem, kam šis laiks ir bijis izaicinājumu pilns.
Ir pagājušas 365 dienas, kopš dzīvojam jaunajā - attālinātajā realitātē. 2020. gada 12. martā, ņemot vērā Covid-19 izplatību pasaulē, Latvijā tika izsludināta pirmā ārkārtas situācija - tika lemts par vairākiem piesardzības pasākumiem, tostarp arī attālinātu mācību procesa norisi visās izglītības iestādēs. Bērniem, skolēniem, skolotājiem, audzēkņiem, studentiem, skolu vadītājiem un darbiniekiem, vecākiem, arī mums – Valsts izglītības satura centrā nācās pielāgoties apstākļiem, kas mums visiem bijuši negaidīti un nezināmi. Šis gads ir bijis citādāks darbos, sajūtās un gaidās ikkatram no mums.
Valsts izglītības satura centra vadītāja Līga Lejiņa uzsver, ka šis laiks no skolām un skolotājiem prasījis daudz izturības un vajadzību pielāgoties: “365 dienas ir aizritējušas, kurās ikdienas plāni un ieceres mums visiem mijušies ar ārējo apstākļu noteiktām pārmaiņām. Šis ir bijis laiks, kad mācīties pielāgoties, meklēt risinājumus, vēl vairāk sadarboties un atbalstīt vienam otru. No sadarbības viedokļa raugoties, visiem ir jārod pacietība un savstarpējās komunikācijas un atbalsta iespējas, jo šobrīd skrienam maratonu, kura distances garums, maršruts un finiša līnija nav paredzama.”
Dzīves pārcelšana no skolas sola, sporta zāles, mūzikas vai darba kabineta un deju zāles uz virtuālo vidi ieviesa vienu skaidrību – pārmaiņas ir neizbēgamas. Un ne tikai tāpēc, ka aktuāls visā valstī kļuva sauklis #MāciesMājās un #PaliecMājās, bet arī tāpēc, ka daudz straujāk nācās pieņemt to, ka pandēmija ir paātrinājusi arī uzsāktos pārmaiņu procesus izglītībā.
Ziņa par to, ka nākamās nedēļas dzīvosim citādi, nāca vienlaicīgi ar 2020. gada skolēnu pavasara brīvlaiku. Tas deva nelielu iespēju skolām, skolotājiem, vecākiem un skolēniem labāk sagatavoties mācību procesa izmaiņām. Profesionālās izglītības iestādēm attālinātajam mācību procesam nācās uzsākt jau pēc divām dienām. Tā kā jaunajiem apstākļiem nācās pielāgoties ļoti īsā laika posmā, ne viss iecerētais izdevās uzreiz.
Vidzemes tehnoloģiju un dizaina tehnikuma direktors Artūrs Sņegovičs sarunā atklāja, ka šajā laikā apgūtās digitālās prasmes, radošums un laika plānošana, būs nozīmīgs ieguldījums nākotnes darbā: “Tas process noteikti ir nācis visam tehnikumam par labu, it īpaši skolotājiem, darbiniekiem un tajā pašā laikā noteikti arī jauniešiem. Esam iemācījušies strādāt gan digitāli, gan arī efektīvāk komunikācijā vienam ar otru - varam gan operatīvi sasaukt sanāksmi, gan aprunāties esot katrs savā dzīvesvietā.”
Šajā laikā īpaša nozīme ir arī emocionālajai labizjūtai. Gan vispērējo izglītības iestāžu skolotāji un skolēni, gan profesionālo iestāžu pedagogi un audzēkņi alkst tikšanos klātienē kaut tikai, lai tiktos uz vienu sarunu. Saviem audzēkņiem, kolēģiem un citiem pedagogiem direktors Artūrs Sņegovičs novēl veselību, izturību, pacietību un sapratni vienam pret otru, jo situācija, kādā mēs gadu esam dzīvojuši, ir bijusi pavisam jauna visiem no mums.
“Mācības šajā laikā ir kā brauciens ar ātrvilcienu bez pieturām, no kura Tev nav iespējas izkāpt, lai padomātu par tālāko un atvilktu elpu, jo tas traucas uz priekšu” – tā sajūtas par 365 dienām, kopš 2020. gada pavasara, raksturo matemātikas skolotāja Sandra.
Rīgas 1. Valsts ģimnāzijas fizikas skolotājam Ģirtam Zāģerim mācību process attālināti šķiet ļoti vērtīgs. Viena no atziņām, kas iegūta - lielu daļu no darba ļoti sekmīgi var izdarīt arī attālināti. “Domāju, ka noteikti risinājumi, kas radušies Covid laikā, paliks arī pēc tam, jo ir labāki par to, kā darījām līdz tam.” Šī tehnoloģiju biežā izmantošana un pielāgošana mācībām attālināti ir likusi saprast, ka svarīgi nostiprināt skolēnu medijpratību, lai viņi neapjuktu informācijas daudzumā un spētu izvērtēt to saturu. Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas direktore Agita Zariņa šī gada laikā sapratusi: “Skolai svarīgi skolēnam iedot kritiskās domāšanas un lēmumu pieņemšanas prasmes, kas šobrīd sabiedrībā visvairāk trūkst.”
Tehnoloģijas šajā laikā ir kļuvušas par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, ko atzīst lielākā daļa skolu vadītāju, skolotāju un sekolēnu. Laurenču sākumskolas direktors Kristaps Zaļais atklāj, ka: “Šis Covid laiks ir iemācījis dažādas prasmes, kompetences un zināšanas, pēc kurām klātienes mācībās nebija tādas vajadzības. Tāpat, šobrīd esam iemācījušies novērtēt divas lietas. Pirmkārt, tuvākos cilvēkus. Otrkārt, novērtēt miera laiku. Gribu cerēt un domāt, ka šis laiks mums daudziem būs iemācījis novērtēt krietni vairāk tās iespējas, kas mums ir dotas.”
Drustu pamatskolas skolotāja Ieva Lejmalniece atklāj, ka attālināto mācību process ir atvēris jaunu pasauli, kurā līdz šim bijis arī daudz nezināmā. “Esmu sākusi izmantot saziņā tehnoloģijas. Nav bijis viegli, īpaši pielāgojoties darbam skolā, kur darbs visu laiku ir bijis klātienē. Ar izaicinājumiem, mācoties attālināti, saskaras ne tikai vecāki un bērni, arī pedagogiem šī situācija nav viegla. It īpaši tāpēc, ka jāiemācās atrast vienam otru arī tad, ja no rītiem nesatiecies un pēc stundām nepavadi uz mājām. Attālināti šis process ir sarežģītāks.”
“Gribu cerēt un domāt, ka šis laiks mums daudziem būs iemācījis novērtēt krietni vairāk tās iespējas, kas mums ir dotas”, ar cerībām nākotnē raugās Laurenču sākumskolas direktors Kristaps Zaļais.
Viena no lielākajām iespējām, jeb lielākais resurss šajā laikā, esam mēs paši. Sev un arī apkārtējiem. Rīgas Valsts tehnikuma direktorei Dagnijai Vanagai vislielākās bažas ir par to, ka attālinātās mācības neļauj mums emocionāli tuvplānā redzēt, vai audzēknis ir sapratis vielu – vai acis spīd vai nespīd, bet svarīgi, ka skola šobrīd saprot to milzīgo atbildību un iegulda milzīgas pūles, lai atbalstītu gan jauniešus, gan savus pedagogus. Direktore atklāj, ka: “Šis laiks ir vairāk saliedējis skolas kolektīvu. Iemācījis palīdzēt, atbalstīt vienam otru. Ja iepriekš skolas sociālais pedagogs un psihologs bija atbalsta personāls, tad tagad mēs visi viens otram esam šis atbalsta personāls. Esam arī labāk iemācījušies strādāt vienoti komandā - gan izglītības iestādē, gan kopīgi ar visām izglītības iestādēm, gan izglītības nozarē kopumā.”
Dagmāra Bārbale, XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku deju Lielkoncerta “Saule vija zelta rotu” horeogrāfe-inscinētāja, horeogrāfe, dejas pedagoģe min: “Visgrūtākais ir bijis pāriet uz attālināto deju nodarbību procesu un ik dienas motivēt sevi un dejotājus, veidot jaunus projektus, nospraust mērķus, pateicoties kuriem iespējams noturēt dzīvu dejošanas tradīciju.” Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma skolniecei Ancei Venediktovai, savukārt, šajā laikā ir bijis grūti koncentrēties uz mācībām. Viņa stāsta: “Klasē mācībām pievērsu daudz lielāku uzmanību un vairāk spēju iedziļināties tajā, ko saka skolotāja. Taču ar klases audzinātājas, kursabiedru un ģimenes atbalstu esmu iemācījusies pielāgoties šai situācijai.”
Arī Kristapam Zaļajam grūtības ir palīdzējuši pārvarēt tuvie cilvēki un kolēģi. Viņš stāsta: “Šajā laikā esmu iemācījies vēl vairāk novērtēt savus kolēģus un savus tuvos cilvēkus. Te ir stāsts par to, ka viens pirksts neko nevar izdarīt, bet kopā tas ir kulaks - un tas ir spēks. Man liekas, ka šis ir tas laiks, kad mums ir kopīgs ienaidnieks, kas mūs visus apvieno.”
Cēsu Pilsētas vidusskolas skolotāja Ineta Lāce - Sējāne par lielāko izaicinājumu šajā laikā sauc darbu ar sevi: “Ir nepieciešams saglabāt spēju neiesaistīties negāciju plūdos un neveicināt negatīvismu. Ļoti grūti ir runāt ar jauniešiem, jo tu nevari viņiem neko solīt. Nenoticis viens Žetonu vakars, jocīgs izlaidums, klusi Ziemassvētki. Kustīgums tiek iegrožots, bet atbilžu nav. Tās mācāmies meklēt, rodam risinājumus. Lai gan caur grūtībām, tomēr ejam uz priekšu.” Skolotāja aicina: “Būsim atbildīgi, cienīsim viens otru un pieņemsim atšķirīgo. Mīlēsim un tiksim mīlēti, draudzēsimies un būsim draudzīgi, godīgi un nepieciešamības gadījumā lūgsim palīdzību, jo šis ir mūsu laiks.”
Atceroties laiku, kad valstī pirmo reizi tika pieņemts lēmums par attālinātajām mācībām, Rīgas Valsts tehnikuma direktore Dagnija Vanaga atzīst, ka: “Pirms gada martā tas bija pārsteigums visiem un likās, ka tas būs tikai uz īsu brīdi, taču tagad tā ir mūsu dzīves sastāvdaļa. Viss ir pakārtots šiem nosacījumiem un izglītības iestādei tas prasa lielu elastību. Patiesībā no šādām situācijām mēs daudz ko iemācāmies”.
Ir svarīgi mācīties no pieredzes, ko šis gads mums ir sniedzis – pilnveidojoties, stiprinot sevi un apkārtējos. Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas direktore direktore Agita Zariņa turpmākajā ikdienā, kad nezinām, kas mūs sagaida, novēl: “Pieredzes bagāžā paņemt līdzi visu jauno un vērtīgo, ko šajā laikā esam iemācījušies darīt citādāk.” Šajā laikā saskatīt pozitīvo, ko pandēmija mums ir sniegusi, ir grūti, taču mēs ticam, ka tieši tas padara to visu kaut nedaudz vieglāku. Arī horeogrāfe Dagmāra Bārbale cenšās katrā situācijā saskatīt pozitīvo un novēl to visiem, piebilstot: “Nevajag gaidīt, kad tas "viss beigsies”, bet darīt maksimumu šodien, šeit un tagad”. Mums visiem šobrīd ir svarīga izturība, to novēl arī skolotājs Ģirts Zāģeris. Viņš uzsver: “Redzu visapkārt - gan plašākā izpratnē sabiedrībā, gan arī sev pazīstamo cilvēku vidū - sakrājušos nogurumu par situāciju valstī. Taču aicinu cilvēkus apbruņoties ar pacietību un biezu ādu, jo uzdevums ir pēc iespējas veseliem un visiem kopā - kā valstij - izkļūt no šīs situācijas”.
Mums visiem ir kāds, kuram pateikt paldies šajā laikā. Direktors Kristaps Zaļais novēl: “Vairāk vienam otru novērtēt un atcerēties, ka “paldies” nav maz teikts. Mēs šajā situācijā esam visi kopā un ir svarīgi saprast, ka mēs neesam katrs viens pret otru, bet PAR viens otru.” Ineta Lāce-Sējāne atzīst, ka jau bērnībā vecāki ir iemācījuši nekad nepadoties, bet Dagnija Vanaga mudina šo laiku mums visiem uztvert kā savas personības pārbaudi: “Šis laiks mums parādīs, cik labi spējam izturēties pret sevi un citiem.”
Viegli nav, tas zināms katram no mums, bet aicinām visā šajā laikā atrast kaut mazliet prieka, izdzīvojot emocijas, kas nāk, nepadodoties un domāt, kā pielāgoties situācijām. To sev un kolēģiem novēl arī Valmieras Pārgaujas sākumskolas skolotāja Ilona Jansone.
Attālināto mācību nepieciešamība un mācību process jaunajos Covid – 19 apstākļos ir palīdzējis stiprināt sadarbību starp iesaistītajām pusēm, kas ir svarīgs ieguvums arī turpmākajam mācību procesam. Pat tad, ja attālināti, mēs visi esam kopā. Ir jāapzinās, ka nākotnes izglītība jau ir šodiena. Visiem ir jāmācās pielāgoties un pieņemt pārmaiņas, vairāk jāieklausās un jāizvērtē esošie procesi, lai arī turpmāk varētu strādāt vienoti - bērnu un jauniešu nākotnes vārdā, nepazaudējot iespēju strādāt kvalitatīvi un ar misijas apziņu.
Paldies par jūsu ieguldījumu mācību procesa nodrošināšanā un atbalstu gan ikdienas darbā ar skolēniem un vecākiem, gan pilnveidotā mācību satura īstenošanā šajā sarežģītajā laikā.
Paldies par Jūsu izturību, pacietību un rūpēm!
