dzsv_gaudeamus.jpg
"Gaudeamus" ir lielākie Baltijas studentu Dziesmu un deju svētki. Baltijas studentu Dziesmu un deju svētku tradīcija sākās 1956.gadā Tartu, un kopš tā laika notikuši jau 17 svētki pārmaiņus kādā no Baltijas valstīm - no tiem 6 Igaunijā, 5 Lietuvā un 6 Latvijā. Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki "Gaudeamus" 2003.gadā iekļauti UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu skaitā
Sākumlapa > Interešu izglītība > Dziesmu svētki > Gaudeamus. Aktuālā informācija

Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki "Gaudeamus"

25.06.2018. A.Melbārde.
20180625_gaudeamus.jpgIzskanējuši 18. Baltijas valstu studentu Dziesmu un deju svētki "Gaudeamus"

Ir aizvadītas trīs spraigas un notikumiem bagātas dienas Tartu, kur no 22. līdz 24. jūnijam tikās vairāki tūkstoši studentu koru, orķestru un deju kolektīvu dalībnieki no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, lai piedalītos astoņpadsmitajos Baltijas valstu studentu Dziesmu un deju svētkos „Gaudeamus”.

22. jūnijā “Gaudeamus” studentu festivāla dalībnieki pulcējās Kassitoome ielejā, lai aizdegtu festivāla uguni un dotos lāpu gājienā cauri pilsētai. Procesija noslēdzās Emajogi upes krastā, kur notika svinīgā atklāšanas ceremonija un koncerts – Karla Orfa kantāte “Karmina Burana”, kuru izpildīja labākie Igaunijas studentu kori un festivāla orķestris Tartu un Tallinas Universitātes mūziķu sastāvā. Skaņdarbs tika papildināts ar vērienīgiem un pārsteidzošiem gaismu, pirotehnikas un uguns elementiem. Festivālu atklāja vairāku valstu prezidenti, tostarp arī Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Lai piedalītos svētkos, Tartu bija ieradies arī Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

23. jūnija vēlā vakarā Tartu Tamme stadionā norisinājās dinamiskais un noslēpumainais “Gaudeamus” festivāla deju lieluzvedums "Līgo nakts mistērija", kas bija veltīts vasaras saulgriežu nakts piedzīvojumiem, parādot kopīgo un atšķirīgo Latvijas, Lietuvas un Igaunijas svētku tradīcijās. Pirmo reizi festivāla vēsturē, dejas uzvedumā tika apvienotas tradicionālās tautas dejas ar laikmetīgo deju. Nozīmīga loma uzvedumā bija arī apgaismojumam. Kā skaidro režisors Renee Nõmmik, tik vērienīgs gaismas šovs Igaunijā vēl nav organizēts, tādēļ izrādes vajadzībām tika uzbūvēta lielizmēra apgaismošanas sistēma. Dejas izrādes gaismu mākslinieks ir Meelis Lusmägi, kurš vairākus gadus pēc kārtas ieguvis Igaunijas Gada gaismas mākslinieka balvu.

Svētdien, 24. jūnijā, laikapstākļi dalībniekus nelutināja, taču spēcīgais lietus netraucēja gājiena un noslēguma koncerta norisi. Koncertā “Jāņu dziesmas” līdztekus Baltijas valstu nacionālajām programmām, izskanēja visu trīs valstu kopīgi izpildītās skanīgās kora dziesmas, pūtēju orķestru skaņdarbi un tautas dejas.

Latvijas programmas režisors: Jānis Siliņš
Latvijas deju programmas virsvadītāji: Rolands Juraševskis, Ilze Mažāne un Elita Treilone
Latvijas pūtēju orķestru virsdiriģents: Māris Martinsons
Latvijas koru programmas mākslinieciskā vadītāja: Ilze Valce
Virsdiriģenti: Ilze Valce, Kristiāna Vaickovska, Māra Marnauza, Inta Zakenfelde, Juris Kļaviņš, Aivis Greters, Gints Ceplenieks, Edgars Vītols, Valdis Tomsons, Guntis Galiņš, Jānis Mežinskis, Romāns Vanags

Studentu dziesmu svētku tradīcija aizsākās Igaunijā, 1956. gada Dziesmu svētku laikā. “Gaudeamus” pārmaiņus notiek kādā no Baltijas valstīm. Nākamie svētki tiks organizēti 2021. gadā Lietuvā.

Papildu informācija:
Aija Melbārde, "Gaudemaus XVIII" komunikācijas koordinatore Latvijā
e-pasts: aija.melbaarde@gmail.com, tālr. 29740077
https://www.facebook.com/Gaudeamus2018Tartu/
https://www.instagram.com/festival.gaudeamus/

Sadaļas arhīvs