saturs03.jpg
Vispārējā izglītība ietver trīs izglītības pakāpes – pirmsskolas izglītību, pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību. Tās mērķis – radīt apstākļus radošas, atbildīgas, vispusīgi izglītotas personības veidošanai, nepārtrauktai izglītības turpināšanai, profesijas apguvei un patstāvīgai orientācijai sabiedriskajā un valsts dzīvē.

Aktuālā informācija

Vispārējā izglītība

05.06.2019. L.Zeile.
Dabaszinātņu loma jaunajā mācību saturā

Mācību saturs tiek pārskatīts pēctecīgi un kompleksi, tāpēc nav lietderīgi mehāniski salīdzināt šobrīd spēkā esošajos un jaunajos pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartos programmu paraugos minēto stundu skaitu. Stundu skaits ir saistīts ar izglītības standartā definētajiem skolēnam plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem. Izglītības standarts gan pamatizglītībā, gan vispārējā vidējā izglītībā paredz plašu skolu autonomiju lēmumu pieņemšanā attiecībā uz izglītības programmas īstenošanu.

Piemēram, vidējā izglītībā 56–77% no mācību satura apguvei atvēlētā laika skolēni mācīsies obligāti apgūstamā satura daļu un 23–44% no mācību satura apguvei atvēlētā laika apgūs savām interesēm atbilstošu mācību saturu. Mērķis šādai mācību darba organizācijai ir dot iespēju skolēniem 10. un 11. klasē nostiprināt, vispārināt un paplašināt pamatizglītībā mācīto visās mācību jomās, bet 11. un 12. klasē mācīties padziļināti šaurāku mācību jomu loku.

Jaunais vidusskolas modelis paredz iespēju skolēniem iedziļināties mācību saturā, ar kuru saistītas  viņu nākotnes ieceres vai intereses, tādēļ vidējās izglītības standarta MK noteikumu projekts nosaka izglītības saturu katrā mācību jomā trīs apguves līmeņos. Lai iegūtā izglītība būtu vispusīga, visiem skolēniem obligāti jāapgūst vispārējā līmeņa mācību saturs katrā mācību jomā, kuru mērķis ir nostiprināt, vispārināt un paplašināt pamatizglītībā mācīto. Tas nozīmē, ka bioloģiju vispārējā vidējā izglītībā skolēni apgūs vispārīgajā (kurss Dabaszinības) vai optimālajā (kurss Bioloģija I) apguves līmenī. LU Bioloģijas fakultātes vēstulē norādītais stundu samazinājums kursam Bioloģijai I, salīdzinot ar pašlaik spēkā esošo, jāskata visas dabaszinātņu jomas kontekstā, jo:

  1. Pamatizglītībā skolēni bioloģiju (210 stundas) apgūs lielākā apjomā nekā fiziku (140 stundas) un ķīmiju (140 stundas). Pievienojot vidējās izglītības pamatkursu stundu skaitu bioloģijā (105 stundas), fizikā (245 stundas) un ķīmijā (210 stundas), kopējais stundu skaits  starp dabaszinātņu priekšmetiem izlīdzinās;
  2. ESF projekta Kompetenču pieeja mācību saturā ekspertu skatījumā optimālajā līmenī noteiktie  plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti kursā Bioloģija I atbilst stundu skaitam noteikumu projektā. Satura veidošanas procesā specifiskie bioloģijas satura jautājumi tika atstāti augstākajam apguves līmenim, mērķtiecīgi pārdalot stundu skaitu starp optimālo (kurss Bioloģija I) un augstāko līmeni (kurss Bioloģija II);
  3. fizikā un ķīmijā stundu skaits tika samazināts, ieviešot pašreiz spēkā esošo (MK noteikumi 2013.gada 21.maija Nr.281) vispārējās vidējās izglītības standartu  (ķīmijā - 35 stundas, fizikā - 70 stundas). Bioloģijā stundu skaits netika samazināts.

Savukārt, ja skolēni izvēlēsies padziļināti apgūt dabaszinātņu jomu, tad jomas iekšienē mācību saturu ir iespējams realizēt dažādās padziļināto kursu kombinācijās. Realizējot padziļināto kursu Bioloģija II (210), kopīgais stundu skaits, pieskaitot Bioloģija I (105), ir 315, kas ir par 1,5 reizēm vairāk nekā šobrīd. Noteikumu projekts paredz, ka skolēni var veikt projekta darbu (70 stundas) saistībā ar padziļināto kursu Bioloģija II. Kopumā tas nodrošinās skolēniem iespēju iedziļināties, sagatavoties tālākām studijām un eksāmenam, kuru noteikuma projekts paredz pēc skolēna izvēles padziļinātā kursa noslēgumā.
Aicinām noteikumu projektu skatīt kopumā - http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40473585
Kā arī papildus gūt informāciju - https://www.skola2030.lv/

11.02.2019. I.Kadiķe.
CFLA aicina iesniegt Digitālo līdzekļu projektu iesniegumus

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir izsludinājusi 8.3.1.2.pasākuma „Digitālo mācību līdzekļu un metodisko materiālu izstrāde” pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu.
Iesniegumu iesniegšanas termiņš ir no 11.02.2019. līdz 13.05.2019., vērtēšanas termiņš ir no 14.05.2019. līdz 13.08.2019. un atlases veids ir Atklāts.
Atlases kārta ir sagatavota, ievērojot Ministru kabineta 2018.gada 5.novembra noteikumos Nr.677 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.1.specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu” 8.3.1.2. pasākuma “Digitālo mācību un metodisko līdzekļu izstrāde” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi” noteiktās projekta ieviešanas prasības, projektu iesniegumu atlases nolikumā un projekta iesniegumu vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodikā iekļautos skaidrojumus.

Sadaļas arhīvs