Atgriezties sadaļā "Programmas"

Fizika 8.–9. klasei

Mācību priekšmeta programmas paraugs


 


Ievads

Mācību programmas fizikā paraugs ir veidots, lai palīdzētu skolotājiem īstenot Valsts pamatizglītības standarta un jaunā Pamatizglītības standarta fizikā projekta prasības.

Programmā iekļauti mācību mērķi, uzdevumi un saturs, satura apguves secība un tai paredzētais laiks, kā arī prasības mācību satura apguvei. Tās konkretizē standartā norādītās prasības, ietverot arī apgūstamos jēdzienus un prasmes, kuras pakāpeniski apgūstot var sasniegt standarta prasības. Programmā aprakstītas arī izmantojamās mācību metodes un uzskaitīti nepieciešamie mācību līdzekļi, izklāstītas skolēnu sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni.

Tā kā skolēni vēl nav apguvuši dabaszinību kursu 1. – 6. klasei, daži dabaszinību mācību satura jautājumi un prasības tā apguvei tiek atspoguļotas šajā pārejas laika programmā. Ir jācenšas izvēlēties dažādas mācību metodes, lai sabalansētu iespēju skolēniem apgūt zināšanas un prasmes tās izmantot dažādās situācijās. Liela uzmanība jāvelta praktiskai darbībai ne tikai fizikas eksperimentu veikšanā, bet arī attīstot skolēnu sadarbības prasmes, dodot viņiem iespēju izteikt savu viedokli un pieņemt lēmumus.

Programmas paraugam ir ieteikuma raksturs. Skolotāji var izvēlēties šo paraugu vai arī pēc tā izstrādāt savas programmas.

Mācību priekšmeta mērķis

Pilnveidot skolēnu izpratni par dabas vienotību un sekmēt skolēnu līdzatbildīgas attieksmes veidošanos apkārtējās vides kvalitātes uzlabošanai, izzinot fizikālās parādības un procesus, to cēloņus un likumsakarības.

Mācību priekšmeta uzdevumi

Radīt skolēnam iespēju:

Mācību saturs

Izpratne par fizikālajām parādībām un procesiem

Mācību priekšmeta obligātais saturs 8. klase 9. klase
Fizikas jēdzienu, sakarību, apzīmējumu un vienību lietošana Jēdzieni skaņas, gaismas un siltuma procesu raksturošanai: svārstības, atstarošana, laušana, siltuma vadīšana, konvekcija, starojums.

Fizikālie lielumi: masa, blīvums, optiskais stiprums, frekvence, temperatūra, siltuma daudzums, īpatnējais siltums, šo fizikālo lielumu nozīme (būtība), apzīmējumi un to vienības. Minēto fizikālo lielumu izteikšana SI pamatvienībās, decimālo daudzkārtņu (mili, kilo, mega) lietošana.

Jēdzieni kustības un elektrības raksturošanai: trajektorija, vienmērīga un nevienmērīga kustība, inerce, deformācija, gravitācija, spiediens, svars, strāva.

Fizikālie lielumi: ātrums, spēks, spiediens, darbs, jauda, enerģija, strāvas stiprums, spriegums, elektriskā pretestība, šo fizikālo lielumu nozīme (būtība), apzīmējumi un vienības. Minēto fizikālo lielumu izteikšana SI pamatvienībās, decimālo daudzkārtņu (mili, kilo, mega) lietošana.

Vienkāršāko elektrisko ķēžu elementu (baterija, spuldze, slēdzis, rezistors, ampērmetrs, voltmetrs) apzīmējumi shēmās.

Fizikālo parādību un procesu izpratne Gāzu, šķidrumu un cietu vielu fizikālo īpašību salīdzinājums.

Gaismas atstarošanās un laušanas parādība, apgaismojuma maiņa un krāsu veidošanās.

Dažādu skaņu rašanās, izplatīšanās un lietošana.

Enerģijas veidu maiņa siltumprocesos.

Enerģijas veidu maiņa mehāniskajos un elektriskajos procesos.

Ķermeņu elektrizācija berzes un indukcijas ceļā.

Dažādu vienkāršāko elektrisko ierīču slēgumu atšķirības.

Elektromagnētisko viļņu rašanās un izplatīšanās.

Elektromagnētisko viļņu lietošanas veidi.

Zvaigžņu, Saules sistēmas planētu un to pavadoņu kustība un fizikālās īpašības.

Visuma uzbūve un attīstība.

Modeļu izpratne un lietojums fizikas apguvē Modeļa jēdziens, tā lietošanas iespējas fizikas parādību pētīšanā.

Brauna kustības modeļa lietošana vielas uzbūves vienkāršotai skaidrošanai.

Gaismas staru lietojums attēla konstrukcijās savācējlēcā un plakanā spogulī.

Siltuma vadīšanas modeļa lietošana siltumparādību un procesu vienkāršotai skaidrošanai.

Vienkāršo mehānismu un savienoto trauku modeļu lietošana mehānisko procesu skaidrošanai.

Atoma uzbūves modeļu lietošana elektrisko parādību un procesu vienkāršotai skaidrošanai.

Klasiskās elektronu teorijas, elektriskās strāvas un elektrisko drošinātāju modeļu lietošana elektrības vienkāršotai skaidrošanai.

Saules sistēmas modelis.

Funkcionālo sakarību izpratne un lietošana problēmu risināšanā (uzdevumu risināšana) Funkcionālās sakarības blīvuma, optiskā stipruma, viļņa garuma, īpatnējā siltuma un siltuma daudzuma aprēķināšanai.

Minēto fizikālo lielumu maiņas paskaidrošana, ja dota atbilstošā funkcionālā sakarība vai tās grafiskais attēlojums.

Funkcionālās sakarības ātruma, frekvences, spiediena, darba, jaudas, enerģijas, strāvas stipruma (Oma likums), sprieguma, elektriskās pretestības, elektriskās jaudas un patērētās elektroenerģijas aprēķināšanai.

Minēto fizikālo lielumu maiņas paskaidrošana, ja dota atbilstošā funkcionālā sakarība vai tās grafiskais attēlojums.



Pētnieciskās darbības pamati fizikā

Mācību priekšmeta obligātais saturs 8. klase 9. klase
Darbs ar informācijas avotiem Informācijas ieguve no uzziņu literatūras avotiem (grāmatas, enciklopēdijas, laikraksti, žurnāli), fizikālo lielumu tabulām (blīvums, gaismas laušanas koeficients, skaņas ātrums dažādās vidēs, cietu vielu un šķidrumu izplešanās, īpatnējā siltumietilpība, īpatnējais iztvaikošanas siltums, vārīšanās temperatūra, īpatnējais kušanas siltums, kušanas temperatūra, īpatnējais sadegšanas siltums), modeļiem un ķīmisko elementu periodiskās tabulas.

Mūsdienīgu informācijas tehnoloģiju izvēle atbilstoši veicamajam uzdevumam un izmantošana (informācijas ieguve no interneta, multimediāliem CD, TV).

Iegūtās informācijas apkopošana un ticamības novērtēšana.

Informācijas ieguve no uzziņu literatūras avotiem (grāmatas, enciklopēdijas, laikraksti, žurnāli), fizikālo lielumu tabulām (īpatnējā elektriskā pretestība), modeļiem un elektromagnētisko viļņu skalas.

Mūsdienīgu informācijas tehnoloģiju izvēle atbilstoši veicamajam uzdevumam un izmantošana (informācijas ieguve no interneta, multimediāliem CD, TV).

Iegūtās informācijas apkopošana un ticamības novērtēšana.

Eksperimenta plānošana Hipotēze kā pētījumu sastāvdaļa. Hipotēzes formulēšana un eksperimentāla pārbaude.

Vienkārša fizikāla eksperimenta norises plānošana gaismas, skaņas un siltuma procesu izpētē, izmantojot eksperimenta gaitas aprakstu, veidojot to patstāvīgi vai sadarbībā ar citiem skolēniem.

Vienkārša fizikāla eksperimenta norises plānošana mehānisko, elektrisko un magnētisko parādību un procesu izpētē, izmantojot eksperimenta gaitas aprakstu, veidojot to patstāvīgi vai sadarbībā ar citiem skolēniem.

Gatavu elektrisko shēmu vai skiču izmantošana eksperimenta plānošanā un veikšanā.

Eksperimentālā darbība datu ieguvei Mērierīces garuma, laika, tilpuma, masas un temperatūras mērīšanai, to iedaļas vērtība, mērapjoms un rādījums.

Ierīču atpazīšana, izvēle un atbilstoša lietošana, lai praktiski noteiktu blīvumu, lēcas optisko stiprumu, siltuma daudzumu un īpatnējo siltumietilpību.

Masas, blīvuma, lēcas optiskā stipruma, temperatūras, siltuma daudzuma un īpatnējās siltumietilpības praktiska noteikšana.

Eksperimentu un pētījumu veikšana individuāli vai grupā, lai izskaidrotu gaismas, skaņas un siltuma parādības un procesus.

Darba drošības noteikumu nozīme un ievērošana.

Mērierīces spēka, strāvas stipruma un sprieguma mērīšanai, to iedaļas vērtība, mērapjoms un rādījums.

Ierīču atpazīšana, izvēle un atbilstoša lietošana, lai praktiski noteiktu vidējo ātrumu, spēku, spiedienu, strāvas stiprumu un spriegumu, elektrisko pretestību un jaudu, patērēto elektroenerģiju.

Vidējā ātruma, spēka, spiediena, strāvas stipruma, sprieguma, elektriskās pretestības, strāvas jaudas un enerģijas praktiska noteikšana.

Eksperimentu un pētījumu veikšana individuāli vai grupā, lai izskaidrotu mehāniskās, elektriskās un magnētiskās parādības un procesus.

Darba drošības noteikumu nozīme un ievērošana.

Informācijas avotos un eksperimentos iegūto datu apstrāde un analīze Novērojumu aprakstīšana, lietojot fizikas terminoloģiju, fizikālo lielumu apzīmējumus un vienības, kā arī parādības un procesa atpazīšana gaismas, skaņas un siltuma procesu izpētē.

Iegūto datu apstrāde (apkopošana, sakārtošana, pārveidošana) un sistematizācija, izmantojot zīmējumus, tabulas, grafikus, diagrammas un funkcionālās sakarības (fizikas formulas).

Secinājumi par iegūto rezultātu, tā ticamību, precizitāti, atbilstību izvirzītajai hipotēzei un informācijas avotu datiem, atkārtotu mērījumu vai eksperimentu nepieciešamību.

Novērojumu aprakstīšana, lietojot fizikas terminoloģiju, fizikālo lielumu apzīmējumus un vienības, kā arī parādības un procesa atpazīšana mehānikas, elektrības un magnētisma procesu izpētē.

Iegūto datu apstrāde (apkopošana, sakārtošana, pārveidošana) un sistematizācija, izmantojot zīmējumus, tabulas, grafikus, diagrammas un funkcionālās sakarības (fizikas formulas).

Secinājumi par iegūto rezultātu, tā ticamību, precizitāti, atbilstību izvirzītajai hipotēzei un informācijas avotu datiem, atkārtotu mērījumu vai eksperimentu nepieciešamību.

Iegūto datu izskaidrošana un prognozes to tālākai izmantošanai.

Iepazīstināšana ar iegūtajiem rezultātiem un to apspriešana Iegūto rezultātu atspoguļošana referātos, uzstājoties un diskutējot, sava viedokļa aizstāvēšana un argumentēšana diskusijās, lietojot skaņas, gaismas un siltuma parādības raksturojošus terminus.

Apzinās pētījumu un eksperimentu nozīmi zināšanu ieguvē un izpratnes veidošanā.

Iegūto rezultātu atspoguļošana referātos, uzstājoties un diskutējot, izmantojot daudzveidīgu mediju tehnoloģiju, sava viedokļa aizstāvēšana un argumentēšana diskusijās, lietojot mehānisko, elektrisko un magnētisko parādību raksturojošus terminus.

Izpratne par pētījumu un eksperimentu nozīmi zināšanu ieguvē un izpratnes veidošanā.



Fizika un ilgtspējīga attīstība

Mācību priekšmeta obligātais saturs 8. klase 9. klase
Fizika un tās attīstības vēsture Atklājumi fizikā kā novērojumu un eksperimentu rezultāts.

Fizikas attīstības vēsturiskie posmi – antīkie domātāji, zinātne viduslaikos, siltumfizikas attīstība 19. gs.

Zina par ievērojamākajiem Latvijas fiziķiem.

Atklājumi fizikā kā novērojumu un eksperimentu rezultāts.

Fizikas attīstības vēsturiskie posmi – elektrības pētījumu vēsture, fizikas attīstība 18. un 19. gs.

Zina par Latvijā esošajām ar fiziku saistītajām zinātniski pētnieciskajām iestādēm un to pētījumu virzieniem.

Fizika un tehnoloģijas Gaismas vadu un optisko šķiedru pielietojums.

Siltuma dzinēju darbības principi un lietderība.

Vienkāršo mehānismu izmantošana ikdienā un tehnikā.

Enerģijas ieguve elektrostacijās.

Elektroenerģijas izmantošana sadzīves un transporta ierīcēs.

Elektromagnētisko viļņu daudzveidība, to izmantošanas iespējas informācijas apmaiņā (internets, stacionārais un mobilais telefons, radio, GPS).

Fizika sadzīvē un medicīnā Redzes defektu (tuvredzības un tālredzības) raksturojums un korekcijas paņēmieni ar lēcām.

Gaismas, skaņas un siltuma ietekme uz cilvēka organismu.

Drošības pasākumi, lietojot sildierīces un lāzeru.

Drošības pasākumi, lietojot medicīniskās ierīces skolā un mājās, rīcība traumu gadījumos.

Starojumu dažādība, to ietekme uz dzīvām būtnēm.

Elektromagnētiskā starojuma ietekme uz cilvēka organismu.

Drošības pasākumi, lietojot mehāniskās un elektriskās ierīces.

Drošības pasākumi, lietojot medicīniskās ierīces skolā un mājās, rīcība traumu gadījumos.

Fizika un vide Cilvēku saimnieciskās darbības radītās problēmas – siltuma dzinēju un kurināmā sadegšanas ietekme uz apkārtējo vidi, ozona slāņa biezuma samazināšanās, organiskā kurināmā resursu izsīkšana, trokšņu palielināšanās.

Iespējas motivēti darboties vides kvalitātes saglabāšanā un uzlabošanā.

Dažāda veida elektrostaciju – HES (lielās un mazās), TEC, AES, VES – ietekmes uz apkārtējo vidi novērtēšana.

Iespējas uzlabot vides kvalitāti saistībā ar elektroenerģijas ražošanu.

Fizikas zināšanu loma profesijas izvēlē Mācīšanās pieredze (pētnieciskā darbība, funkcionālo sakarību lietojums, informācijas ieguve no dažādiem avotiem). Mācīšanās pieredze (dabas procesu skaidrojums, prasme saskatīt enerģijas pārvērtības).

Priekšstats par profesijām, kas saistītas ar fiziku, informācijas ieguve par tām no dažādiem informācijas avotiem (internets, mācību ekskursijas).

Izpratne par fizikas zināšanu un prasmju nepieciešamību izglītības turpināšanai vidējās izglītības pakāpē.

Mācību satura apguves secība, apguvei paredzētais laiks un sasniedzamais rezultāts

Šajā nodaļā tiek parādīts, kā skolēni pakāpeniski apgūst Pamatizglītības standarta fizikā 8.–9. klasei prasības, neuzskaitot visas apgūstamās pētnieciskās darbības prasmes katrā tematā. Piemēram, prasmes strādāt individuāli un grupā, uzņemoties dažādas lomas, plānot pētījumu, iegūt un pārveidot informāciju, iepazīstināt ar iegūtajiem rezultātiem un apspriest tos. Šīs prasmes var tikt apgūtas pakāpeniski, pēc skolotāja ieskatiem izvēloties dažādus stundu tematus.

Slīprakstā ir norādītas prasības, kas raksturo skolēnu attieksmes.

Pamatizglītības standarts fizikā 8.–9. klasei nosaka pamatprasības mācību satura apguvei, beidzot 9. klasi. Programmā standarta prasības, kuras tiek sasniegtas, beidzot 8. klasi, ir norādītas zilā krāsā.



8. klase

Temats un tā apguvei paredzētais laiks Sasniedzamais rezultāts
Izpratne par fizikālajām parādībām un procesiem Pētnieciskās darbības pamati Fizika un ilgtspējīga attīstība
Vielas uzbūve
(5 stundas)
Izprot un pareizi lieto fizikālos jēdzienus: viela, vielas stāvoklis, deformācija, atoms, molekula.

Prot izskaidrot daļiņu savstarpējo stāvokli vielā, vielu sajaukšanos un iepazīstas ar Brauna kustības modeli.

Veicot pētījumu, prot salīdzināt cietas vielas pēc to cietības un spējas deformēties, šķidrumus un gāzes pēc to fizikālajām īpašībām.

Gūst priekšstatu par pētījumu un eksperimentu nozīmi zināšanu apguvē.

Prot saskatīt apkārtnē esošu ķermeņu deformāciju veidus.

Prot nosaukt piemērus par amorfu un kristālisku vielu izmantošanu sadzīvē.

Prot pamatot seno laiku zinātnieku (Arhimēda, Dēmokrita un Aristoteļa) domu nozīmīgumu mūsdienās.

Mērīšana
(8 stundas)
Mācās izteikt fizikālos lielumus SI pamatvienībās. Prot izvēlēties vajadzīgo mērinstrumentu (laika mērīšanas ierīci, lineālu, mērtrauku) mērījumu veikšanai.

Prot eksperimentāli noteikt laiku, garumu, laukumu un tilpumu.

Izprot un lieto sadzīvē sastopamās laukuma (ārs, hektārs), tilpuma (litrs) un masas (tonna, centners) vienības.

Masa un blīvums
(6 stundas)
Izprot un pareizi lieto fizikālos jēdzienus: masa, blīvums.

Prot aprēķināt blīvumu, ja zināma ķermeņa masa un tilpums.

Prot aprēķināt masu, ja zināms blīvums un tilpums.

Prot aprēķināt tilpumu, ja zināms blīvums un masa.

Prot izvēlēties vajadzīgo mērinstrumentu (svarus) mērījumu veikšanai.

Prot atrast tabulās vielas blīvumu.

Prot eksperimentāli noteikt vielas blīvumu.

Mācās plānot un veikt eksperimentu, veikt pētniecisko darbību.

Mācās novērtēt eksperimenta rezultāta ticamību.

Gaismas izplatīšanās
(4 stundas)
Izprot un pareizi lieto fizikālos jēdzienus: gaismas avots, krišanas leņķis, atstarošanas leņķis, laušanas leņķis.

Prot izskaidrot ēnas un pusēnas rašanos, gaismas atstarošanas un laušanas parādību.

Prot uzzīmēt atstaroto un lauzto staru.

Prot atrast tabulās gaismas laušanas koeficientu.

Prot veikt eksperimentu, lai pārliecinātos par gaismas atstarošanas un laušanas likumu.

Mācās novērtēt eksperimenta rezultāta ticamību.

Zina, izprot un ievēro drošības pasākumus, lietojot lāzeru.
Attēli spoguļos un lēcās
(7 stundas)
Izprot un pareizi lieto fizikālos jēdzienus: lēca, lēcas fokuss, prizma, optiskais stiprums.

Prot uzzīmēt priekšmeta attēlu plakanā spogulī.

Prot uzzīmēt paralēla gaismas staru kūļa virziena maiņu savācējlēcā un izkliedētājlēcā.

Prot aprēķināt lēcas optisko stiprumu.

Prot eksperimentāli noteikt lēcas fokusa attālumu un optisko stiprumu.

Izprot darba drošības noteikumu nozīmi un strādā atbilstoši tiem.

Gūst priekšstatu par pētījumu un eksperimentu nozīmi zināšanu apguvē.

Prot nosaukt un raksturot vienkāršākos redzes defektus (tuvredzība un tālredzība) un zina to korekcijas paņēmienus ar brillēm un kontaktlēcām.

Prot paskaidrot optisko instrumentu (mikroskopa, teleskopa, diaprojektora, fotoaparāta) izmantošanas iespējas.

Zina par optisko šķiedru izmantošanas iespējām mūsdienu tehnikā.

Prot paskaidrot fizikas zināšanu nepieciešamību acu ārsta un optometrista profesijā.

Apgaismojums. Gaismas spektrs
(2 stundas)
Izprot un pareizi lieto fizikālos jēdzienus: apgaismojums, spektrs.

Zina par apgaismojuma atkarību no gaismas avota stipruma un attāluma līdz tam. Prot izskaidrot krāsu veidošanos.

Mācās iegūt informāciju, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas.

Izprot apgaismojuma ietekmi uz cilvēka veselību.

Prot pamatot Leonardo da Vinči un Galileo Galileja pētījumu nozīmi mūsdienās.

Gūst priekšstatu, kādā veidā notiek atklājums fizikā.

Skaņa
(7 stundas)
Izprot un pareizi lieto fizikālos jēdzienus: svārstības, frekvence, skaņa, ultraskaņa, infraskaņa.

Prot izskaidrot skaņas rašanos, izplatīšanos un rimšanu.

Prot izskaidrot atbalss veidošanos.

Prot salīdzināt svārstības pēc to frekvences.

Prot salīdzināt mūzikas instrumentus pēc to tembra.

Mācās iegūt informāciju, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas.

Apzinās trokšņu un skaņas skaļuma ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēkiem.

Prot paskaidrot infraskaņas izmantošanu zemestrīču reģistrēšanā.

Prot paskaidrot ultraskaņas nozīmi dzīvnieku pasaulē un tehnikā.

Prot paskaidrot ultrasonogrāfijas nozīmi medicīnā.

Izprot skaņas ieraksta saglabāšanas tehnoloģiju nozīmi sabiedrības vēsturiskajā attīstībā.

Siltumparādības
(6 stundas)
Izprot un pareizi lieto fizikālos jēdzienus: temperatūra, siltuma vadīšana, konvekcija, starojums.

Prot izskaidrot cietu vielu izplešanos sasilstot, šķidrumu un gāzu tilpuma maiņu atkarībā no temperatūras.

Prot atšķirt un izskaidrot dažādus siltuma pārneses veidus.

Prot izvēlēties atbilstošu termometru un veikt mērījumus.

Prot izskaidrot termosa darbību.

Prot izskaidrot bimetāla plāksnītes izmantošanu sadzīves ierīcēs.

Prot salīdzināt dažādu vielu siltumvadītspēju, izmantojot tabulas vai citus uzziņas līdzekļus.

Mācās izskaidrot iegūtos datus, apkopot tos un analizēt rezultātus.

Mācās iegūt informāciju, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas.

Prot raksturot ūdens kā siltumnesēja izmantošanas iespējas apkures sistēmās.

Prot izskaidrot cietu vielu izmēru maiņas nozīmi tehnikā (tiltu un ēku konstrukcijās, elektrības vados, dzelzceļa sliedēs).

Prot izskaidrot ūdens īpašību nozīmi dabā un sadzīvē (ūdens temperatūra ūdenstilpnēs, ūdens sasalšana caurulēs, piejūras klimats).

Prot izskaidrot siltuma zudumu cēloņus un raksturot siltuma zudumu novēršanas iespējas ēkās.

Prot salīdzināt telpu apsildīšanas veidus (krāsns, radiators, elektriskais sildītājs).

Siltuma daudzums
(4 stundas)
Izprot un pareizi lieto fizikālos jēdzienus: siltuma daudzums, īpatnējā siltumietilpība.

Prot attēlot grafiski temperatūras maiņu, nolasīt temperatūru, laiku vai siltuma daudzumu no grafika.

Prot aprēķināt siltuma daudzumu, ja zināma vielas īpatnējā siltumietilpība, masa un temperatūras starpība.

Prot aprēķināt īpatnējo siltumu, ja zināms siltuma daudzums un masa.

Prot atrast tabulās vielu īpatnējo siltumietilpību un salīdzināt dažādas vielas pēc to īpatnējās siltumietilpības.

Prot eksperimentāli noteikt siltuma daudzumu.

Izprot darba drošības noteikumu nozīmi un strādā atbilstoši tiem.

Gūst priekšstatu par pētījumu un eksperimentu nozīmi zināšanu apguvē.

Izprot siltuma ietekmi uz cilvēka veselību.

Zina, izprot un ievēro drošības pasākumus, darbojoties ar sildierīcēm.
Siltumprocesi. Siltuma dzinēji
(19 stundas)
Izprot un pareizi lieto fizikālos jēdzienus: kušana, sacietēšana, īpatnējais kušanas siltums, kondensācija, īpatnējais iztvaikošanas siltums, vārīšanās, īpatnējais sadegšanas siltums.

Prot aprēķināt kušanas un sacietēšanas siltuma daudzumu.

Prot uzzīmēt temperatūras maiņas grafiku vielas kušanas un sacietēšanas procesiem.

Prot aprēķināt iztvaikošanas vai kondensācijas siltumu.

Prot noteikt vielas stāvokli pēc temperatūras maiņas grafika.

Prot aprēķināt sadegšanas siltumu, ja zināms kurināmā īpatnējais sadegšanas siltums un kurināmā masa.

Prot aprēķināt kurināmā masu, kas jāsadedzina, lai iegūtu nepieciešamo siltuma daudzumu.

Prot atrast tabulās un salīdzināt dažādu vielu kušanas temperatūru.

Prot atrast tabulās un salīdzināt dažādu vielu īpatnējo kušanas siltumu.

Prot atrast tabulās un salīdzināt dažādu vielu īpatnējo iztvaikošanas siltumu.

Prot atrast tabulās un salīdzināt dažādu vielu vārīšanās temperatūru.

Prot atrast tabulās vielas īpatnējo sadegšanas siltumu un salīdzināt kurināmā veidus pēc to īpatnējā sadegšanas siltuma.

Prot salīdzināt dažādu veidu dzinēju lietderību, izmantojot tabulas.

Prot izskaidrot iztvaikošanas nozīmi nokrišņu veidošanās procesos.

Izprot enerģijas pārvērtības siltuma dzinējos.

Prot paskaidrot dažādu veidu dzinēju darbības principu un lietderību.

Prot salīdzināt dažādu veidu dzinēju radīto piesārņojumu.

Izprot siltuma dzinēju izgudrošanas nozīmi tehnoloģiju un sabiedrības vēsturiskajā attīstībā.

Saskata cilvēku saimnieciskās darbības radītās problēmas saistībā ar vidi (dabas resursu izsīkšana, ozona slāņa samazināšanās).

Gūst priekšstatu par fizikas zināšanu un prasmju nepieciešamību inženiertehnisko profesiju apguvē, apmeklējot dažādus uzņēmumus mācību ekskursiju laikā.

Apzinās siltuma dzinēju un kurināmā sadegšanas produktu ietekmi uz apkārtējo vidi.



9. KLASE

Temats,
stundu skaits
Sasniedzamais rezultāts
Izpratne par fizikālajām parādībām un procesiem Pētnieciskās darbības pamati Fizika un ilgtspējīga attīstība
Ķermeņu kustība
(5 stundas)
Izprot un pareizi lieto fizikālos jēdzienus: taisnlīnijas un līklīnijas kustība, trajektorija, ceļš, rotācija, periods, vienmērīga un nevienmērīga kustība, ātrums.

Prot atšķirt kustības veidus pēc trajektorijas un rotācijas kustību no svārstību kustības.

Prot aprēķināt periodu, ja zināms svārstību skaits un laiks.

Prot aprēķināt periodu, ja zināms apgriezienu skaits un laiks.

Prot aprēķināt frekvenci, ja zināms svārstību skaits un laiks.

Prot aprēķināt frekvenci, ja zināms apgriezienu skaits un laiks.

Prot salīdzināt kustības pēc to ātruma.

Prot aprēķināt ķermeņa ātrumu, ja zināms ceļš un laiks.

Prot aprēķināt ceļu, ja zināms ātrums un laiks.

Prot aprēķināt kustības laiku, ja zināms ātrums un ceļš.

Prot konstruēt vienmērīgas kustības ātruma un ceļa grafikus un nolasīt vienmērīgas kustības grafikos attēlotos lielumus.

Prot aprēķināt ceļu pēc ātruma grafika.

Prot noteikt ātrumu pēc ceļa grafika.

Prot eksperimentāli noteikt svārstību periodu un frekvenci.

Prot veikt mērījumus, lai aprēķinātu kustības vidējo ātrumu.

Prot izmantot spidometru ātruma noteikšanā.

Mācās iegūt informāciju, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas.

Zina, izprot un ievēro drošības pasākumus, lietojot mehāniskās ierīces.

Prot rīkoties dažādu mehānismu vai to daļu kustības rezultātā gūto traumu gadījumos.

Spēki
(10 stundas)
Izprot un pareizi lieto fizikālos jēdzienus: spēks, inerce, svira, trīsis, slīpā plakne, gravitācija, svars.

Prot noteikt ķermenim pielikto spēku veidu un darbības virzienu.

Prot attēlot spēkus dotajā zīmējumā.

Prot noteikt rezultējošo spēku un paskaidrot rezultējošā spēka nozīmi ķermeņa kustības ātruma maiņā.

Prot paskaidrot spēka pārveidošanu un spēka virziena maiņu vienkāršajos mehānismos.

Prot paskaidrot spēka ietaupījumu, lietojot sviru un slīpo plakni.

Prot noteikt smaguma spēka virzienu un attēlot to zīmējumā.

Prot aprēķināt smaguma spēku, ja zināma ķermeņa masa.

Prot paskaidrot gravitācijas spēka maiņu, mainoties attālumam starp ķermeņiem.

Prot paskaidrot gravitācijas spēka maiņu, mainoties ķermeņa masai.

Prot aprēķināt svaru, ja zināma masa.

Prot mērīt spēku ar dinamometru.

Prot līdzsvarot sviru, ja tai pielikti divi dažādi spēki.

Prot eksperimentāli noteikt smaguma spēku.

Izmantojot tabulas, prot paskaidrot gravitācijas spēka maiņu, mainoties ķermeņa masai.

Prot mērīt svaru ar dinamometru.

Mācās iegūt informāciju, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas.

Prot paskaidrot berzes nozīmi dabā un tehnikā.

Prot paskaidrot elastības spēka nozīmi dabā un tehnikā.

Prot paskaidrot inerces nozīmi dabā un tehnikā.

Prot paskaidrot spēku darbības nozīmi dabā un tehnikā (tilti, atsaitēs iekārti ķermeņi, drošības jostas automobiļos).

Prot saskatīt vienkāršos mehānismus sadzīvē (šķēres, airi, grieztuve, pedāļi).

Prot paskaidrot svara maiņu vertikālā kustībā (lifts, krišana).

Prot paskaidrot ķermeņa deformēšanos (tilti, sijas, ēku sienas).

Prot pamatot Ņūtona atklājumu nozīmi mūsdienās.

Izprot fizikas zināšanu nepieciešamību ar celtniecību un tehniku saistītajās profesijās.

Spiediens
(10 stundas)
Izprot un pareizi lieto fizikālos jēdzienus: Arhimēda spēks, spiediens, savienotie trauki, atmosfēras spiediens.

Prot attēlot zīmējumā spēkus, kas darbojas uz šķidrumā vai gāzē iegremdētu ķermeni.

Prot aprēķināt Arhimēda spēku pilnībā iegremdētam ķermenim, ja zināms vides blīvums un ķermeņa tilpums.

Prot aprēķināt Arhimēda spēku pilnībā iegremdētam ķermenim, ja zināms ķermeņa svars šķidrumā un gaisā.

Prot paskaidrot daļēji iegrimuša ķermeņa peldēšanas nosacījumus.

Prot aprēķināt spiedienu, ja zināms spēks un atbalsta laukums.

Prot aprēķināt spēku, ja zināms spiediens un atbalsta laukums.

Prot aprēķināt atbalsta laukumu, ja zināms spiediens un spēks.

Prot aprēķināt spiedienu uz trauka dibenu, ja zināms šķidruma blīvums un šķidruma staba augstums.

Prot attēlot šķidruma līmeni savienotajos traukos.

Prot eksperimentāli noteikt Arhimēda cēlējspēku uz pilnībā iegremdētu ķermeni.

Prot eksperimentāli noteikt cieta ķermeņa spiedienu uz horizontālu virsmu.

Apzinās pētījumu un eksperimentu nozīmi zināšanu apguvē.

Prot nolasīt spiediena vērtības spiediena mērierīcēs.

Mācās novērtēt iegūto datu ticamību.

Mācās iegūt informāciju, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas.

Prot paskaidrot ūdens transportlīdzekļu peldēšanu.

Prot paskaidrot gaisa balonu kustību.

Prot paskaidrot savienoto trauku darbības principu izmantošanu (artēziskajās akās, ūdenstorņos, sifonos, hidrauliskajās spiedēs).

Prot paskaidrot gaisa spiediena nozīmi transportlīdzekļu riepās un durvju mehānismos.

Prot saistīt spiediena vienību ar sadzīvē izmantojamām vienībām (atmosfēra, dzīvsudraba stabiņa augstums milimetros).

Prot pamatot Toričelli un Paskāla atklājumu nozīmi mūsdienās.

Darbs un enerģija
(9 stundas)
Izprot un pareizi lieto fizikālos jēdzienus: darbs, jauda, enerģija.

Prot aprēķināt darbu, ja zināms spēks un veiktais ceļš.

Prot paskaidrot darba ietaupīšanas neiespējamību vienkāršajos mehānismos.

Prot salīdzināt dažādu mehānismu jaudas.

Prot saistīt jaudas SI vienību ar zirgspēju.

Prot aprēķināt jaudu, ja zināms darbs un laiks.

Prot aprēķināt darbu, ja zināma jauda un laiks.

Prot salīdzināt divu ķermeņu kinētisko enerģiju, ja šo ķermeņu masa ir atšķirīga, bet ātrums vienāds.

Prot noteikt, kā mainās kinētiskā enerģija, ja ķermeņa ātrums palielinās vai samazinās veselu skaitu reižu.

Prot salīdzināt divu ķermeņu potenciālo enerģiju, ja šo ķermeņu masa atšķirīga, bet pacelšanās augstums vienāds.

Prot noteikt, kā mainās potenciālā enerģija, ja mainās ķermeņa pacelšanās augstums.

Prot izskaidrot enerģijas pāreju no viena veida citā ķermeņa vertikālā kustībā.

Prot paskaidrot enerģijas pāreju no viena veida citā.

Prot izvēlēties atbilstošu funkcionālo sakarību enerģijas aprēķināšanai un aprēķināt ķermeņa kinētisko un potenciālo enerģiju.

Zina, kā aptuveni var noteikt savu jaudu, skrienot augšup pa kāpnēm.

Prot iegūt informāciju par cilvēka enerģijas patēriņu, veicot dažādus darbus.

Mācās iegūt informāciju, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas.

Mācās apkopot iegūto informāciju un iepazīstināt ar to citus.

Prot nosaukt Latvijā izmantojamos enerģijas avotus.

Prot salīdzināt atjaunojamos un neatjaunojamos enerģijas veidus.

Prot raksturot enerģijas krājumus dabā.

Prot atšķirt attēlā dažādas elektrostacijas (TEC, HES, vēja elektrostacijas un AES).

Prot novērtēt dažāda veida elektrostaciju (elektroenerģijas ražošanas) ietekmi uz apkārtējo vidi.

Prot pamatot “mūžīgā dzinēja” neiespējamību no darba un enerģijas viedokļa.

Prot pamatot Vata un Džoula atklājumu nozīmi mūsdienās.

Izprot fizikas zināšanu nepieciešamību ar enerģētiku saistītajās profesijās.

Elektriskie lādiņi
(5 stundas)
Izprot un pareizi lieto fizikālos jēdzienus: lādiņš, elektrons, protons, elektrizācija, izolatori, vadītāji.

Prot noteikt lādētu daļiņu mijiedarbības virzienu pēc lādiņa zīmes.

Prot noteikt elektrisko lādiņu zīmi pēc lādiņu mijiedarbības.

Prot izskaidrot vadītāju un izolatoru izvēli elektropārvadē.

Prot elektrizēt ķermeni berzes un indukcijas ceļā.

Prot salīdzināt divu lādētu ķermeņu lādiņu lielumus, izmantojot elektrometra rādījumus.

Izprot darba drošības noteikumu nozīmi un strādā atbilstoši tiem.

Prot izskaidrot ķermeņu elektrizācijas izpausmes sadzīvē (apģērbā un transportlīdzekļos).

Prot izskaidrot zibensnovedēja nepieciešamību.

Prot paskaidrot izolatoru izmantošanu tehnikā.

Elektriskā strāva
(15 stundas)
Izprot un pareizi lieto fizikālos jēdzienus: elektriskā strāva (metālos), līdzstrāva, maiņstrāva, spriegums, pretestība, virknes un paralēlais slēgums, barošanas avots, elektriskā jauda, drošinātāji.

Prot salīdzināt izmantojamos spriegumus.

Prot aprēķināt vadītāja pretestību, ja zināma īpatnējā pretestība, vadītāja garums un šķērsgriezuma laukums.

Prot salīdzināt vadu pretestību pēc to garuma un šķērsgriezuma laukuma.

Prot nosaukt uzzīmētas vai saslēgtas ķēdes elementus.

Prot aprēķināt strāvas stiprumu ķēdes posmā, ja zināms spriegums un pretestība.

Prot aprēķināt ķēdes posma pretestību, ja zināms strāvas stiprums un spriegums.

Prot aprēķināt spriegumu ķēdes posmā, ja zināms strāvas stiprums un pretestība.

Prot attēlot grafikā spuldzītē plūstošās strāvas stipruma atkarību no sprieguma.

Prot nolasīt no grafika strāvas stiprumu un spriegumu, aprēķināt kvēldiega pretestību.

Prot salīdzināt dažādu patērētāju jaudu.

Prot aprēķināt jaudu, ja zināms strāvas stiprums un spriegums.

Prot noteikt ampērmetra mērapjomu un iedaļas vērtību.

Prot izvēlēties atbilstošu ampērmetru noteikta strāvas stipruma mērīšanai.

Prot izmērīt strāvas stiprumu ar ampērmetru.

Prot noteikt voltmetra mērapjomu un iedaļas vērtību.

Prot izvēlēties atbilstošu voltmetru noteikta sprieguma mērīšanai.

Prot izmērīt spriegumu ar voltmetru.

Prot atrast tabulās vadītāja īpatnējo pretestību un salīdzināt vadītājus pēc to īpatnējās pretestības.

Prot izmērīt pretestību ar ommetru.

Prot saslēgt elektrisko ķēdi pēc uzzīmētas shēmas.

Prot saslēgt patērētājus virknes slēgumā un uzzīmēt shēmu.

Prot saslēgt galvaniskos elementus virknes slēgumā un uzzīmēt shēmu.

Prot saslēgt patērētājus paralēlajā slēgumā un uzzīmēt slēguma shēmu.

Izprot darba drošības noteikumu nozīmi un strādā atbilstoši tiem.

Apzinās pētījumu un eksperimentu nozīmi zināšanu apguvē.

Prot salīdzināt dažādu sadzīves elektroierīču un cilvēka elektrisko pretestību.

Prot analizēt virknes slēguma piemērus (eglīšu spuldzīšu virtene, baterija).

Prot izskaidrot paralēlā slēguma piemērus (lustras, elektrosildītāja un ledusskapja pieslēgšana 220 V elektrotīklam).

Prot nosaukt piemērus par elektroenerģijas pārvēršanos siltumā.

Prot novērtēt patērētājā (elektriskajā sildītājā, gludeklī, televizorā u. c.) plūstošās strāvas atkarību no patērētāja jaudas.

Prot nolasīt elektroenerģijas skaitītāja rādījumus un aprēķināt patērētās elektroenerģijas izmaksas, ja zināma patērētā elektroenerģija un vienas kilovatstundas cena.

Prot izvēlēties atbilstošu drošinātāju, ja zināms strāvas stiprums.

Saskata elektroenerģijas izmantošanas iespējas transportā un sadzīves ierīcēs.

Zina, izprot un ievēro drošības pasākumus, lietojot elektroenerģijas patērētājus.

Izprot fizikas zināšanu nepieciešamību ar elektroenerģijas izmantošanu saistītajās profesijās.

Magnētisms
(6 stundas)
Izprot un pareizi lieto fizikālos jēdzienus: patstāvīgais magnēts, elektromagnēts, kompass, Zemes magnētiskais lauks, elektrodzinējs, ģenerators, transformators.

Prot noteikt magnētu mijiedarbības virzienu.

Prot noteikt magnēta polus pēc kompasa rādījuma.

Prot salīdzināt elektromagnēta īpašību atkarību no strāvas stipruma un serdes.

Prot nosaukt vienkāršā zīmējumā attēlota elektrodzinēja sastāvdaļas.

Prot izveidot vienkāršu elektromagnētu.

Prot inducēt spolē strāvu ar patstāvīgo magnētu vai elektromagnētu.

Prot nosaukt strāvas magnētiskās darbības izmantošanas piemērus (relejs, zvans).

Prot paskaidrot enerģijas ieguves principus elektrostacijā.

Zina, izprot un ievēro drošības pasākumus, lietojot elektroenerģijas patērētājus.

Prot pamatot Ampēra, Voltas, Faradeja un Oma atklājumu nozīmi mūsdienās.

Prot pastāstīt par veikumu fizikā.

Elektromagnētiskie viļņi
(3 stundas)
Izprot un pareizi lieto fizikālos jēdzienus: gaismas ātrums, rentgenstarojums.

Izprot dažāda veida elektromagnētiskā starojuma rašanās cēloņus un izplatīšanās atšķirības.

Prot aprēķināt elektromagnētiskā viļņa izplatīšanās laiku, ja zināms attālums un gaismas ātrums.

Prot noteikt dažādu diapazonu elektromagnētisko viļņu frekvences, izmantojot elektromagnētisko viļņu skalu. Zina par elektromagnētisko viļņu izmantošanas iespējām informācijas apmaiņā.

Prot nosaukt piemērus rentgenstarojuma izmantošanai medicīnā.

Prot nosaukt piemērus infrasarkanā un ultravioletā starojuma izmantošanai medicīnā.

Izprot fizikas zināšanu nepieciešamību ar medicīnu saistītajās profesijās (diagnostikas un ārstēšanas iekārtas).

Pasaules uzbūve
(5 stundas)
Izprot un pareizi lieto fizikālos jēdzienus: radioaktīvais starojums, Visums, Saules sistēma.

Prot paskaidrot atoma uzbūvi.

Prot salīdzināt a, b un g radioaktivitāti pēc emitētās daļiņas veida.

Prot paskaidrot ķīmisko elementu pārvērtības radioaktīvajās pārvērtībās.

Prot raksturot Visumu veidojošu objektu piemērus un to kustību.

Prot izskaidrot apstākļus, kuru dēļ uz Zemes ir iespējama dzīvība.

Prot, izmantojot tabulas, salīdzināt Saules sistēmas planētu diennakts un gada ilgumu, virsmas temperatūru, attālumu līdz Saulei.

Prot iegūt informāciju, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas, apkopot datus un iepazīstināt citus ar rezultātiem.

Prot nosaukt piemērus jonizējošā starojuma izmantošanai medicīnā (instrumentu sterilizācija un ļaundabīgo audzēju ārstēšana).

Izprot jonizējošā starojuma ietekmi uz cilvēka veselību.

Prot nosaukt iemeslus, kādēļ uz citām Saules sistēmas planētām dzīvība nav iespējama.

Izprot kosmosa izpētes nozīmi tehnoloģiju un sabiedrības vēsturiskajā attīstībā.

Mācību sasniegumu vērtēšanas formas
un metodiskie paņēmieni

Skolēna mācību sasniegumi jāvērtē daudzpusīgi un objektīvi, lai realizētu:

Vērtētājs var būt: pats skolēns, klasesbiedri, skolotājs (iekšējā vērtēšana); skolas administrācija, vecāki, eksperti, valsts un pašvaldības institūcijas (ārējā vērtēšana).

Vērtēšana ir mācību procesa sastāvdaļa, tāpēc veicama visā mācību laikā, izvēloties piemērotāko vērtēšanas vietu mācību procesā, vērtēšanas mērķi, vērtēšanas metodisko paņēmienu, vērtējuma atspoguļošanas kārtību (sk. tabulu).

Vērtēšanas formas Vērtēšanas metodiskie paņēmieni Piemēri Vērtējuma atspoguļošanas veids
Pēc vietas mācību procesā Pēc mērķa
Ievadvērtēšana

Notiek pirms mācību sākuma.

Dod informāciju par skolēnu sagatavotības līmeni, uzsākot tēmu, kursu u. tml.

Diagnosticējošā vērtēšana:

sākotnējā rezultāta konstatēšana mācību procesa, tēmas apguves uzsākšanai;

skolēnu motivēšana aktīvam mācību darbam;

skolēna un skolotāja sadarbības formu saskaņošana, mācību mērķu un uzdevumu precizēšana.

Atbilžu izvēles, vērtējuma, savietošanas un sarindošanas uzdevumi (tests) 8. klasē, uzsākot fizikas kursa apguvi, pārbauda dabaszinību kursā iegūtās zināšanas un prasmes. “Ieskaitīts”/
“neieskaitīts”
vai aprakstoši
Saruna (mācību dialogs) Uzsākot jaunu tematu, veic pārrunas par apgūtajiem jautājumiem jau mācītajos tematos un citos ar fiziku saistītos mācību priekšmetos.
Kārtējā vērtēšana

Notiek mācību laikā.

Ir operatīva un motivējoša atgriezeniskā saite par mācību procesu.

Formatīvā vērtēšana:

skolēnu sasniegumu konstatēšana ar nolūku tos uzlabot; mācību procesa norises, mācību mērķa, izmantoto mācību metožu atbilstības kontrole un saskaņošana; skolēna objektīva pašvērtējuma un atbildības veicināšana.

Saruna (mācību dialogs) 8. klasē, sākot mācīties par siltumparādībām, skolotājs sarunā noskaidro skolēnu zināšanas par termometru veidiem un izpratni par termometru graduēšanu. Vērtē skolēnu prasmi iegūt informāciju, jēdzienu “temperatūra”, “iedaļas vērtība”, “mērapjoms”, “graduēšana” izpratni, zināšanas par termometru veidiem un termometru pielietošanu zinātnē un sadzīvē. “Ieskaitīts”/
“neieskaitīts”
vai aprakstoši
Atbilžu izvēles, vērtējuma, savietošanas un sarindošanas uzdevumi (tests) 8. klasē, mācoties par siltumparādībām, vērtē skolēnu prasmi nolasīt temperatūru no grafika, izmantot tabulas, izskaidrot iegūtos datus un noteikt vielas stāvokli pēc grafika.
Darbs ar tekstu 8. klasē, mācoties par siltuma dzinējiem, skolēni iegūst informāciju no mācību grāmatas, populārzinātniskiem žurnāliem un laikrakstiem. Pēc skolēnu atbildēm uz jautājumiem par izlasīto vērtē skolēnu prasmi iegūt informāciju, paskaidrot dažādu veidu dzinēju izvēli transporta līdzekļos, salīdzināt dzinēju radīto piesārņojumu, izpratni par enerģijas pārvērtībām siltuma dzinējos.
Laboratorijas darbs 8. klasē skolēni, strādājot pēc apraksta, nosaka neregulāras formas ķermeņa blīvumu. Vērtē skolēnu prasmi veikt mērījumus, lietojot atbilstošās instrukcijas, ierīces un metodes, prasmi novērtēt eksperimenta rezultātu, izdarīt secinājumus, prasmi sadarboties, kā arī drošības noteikumu ievērošanu.
Uzdevumu risināšana 8. klasē, mācoties par mērīšanu, vērtē skolēnu prasmes izmantot matemātikas zināšanas garuma, laukuma un tilpuma vienību pārveidošanā.
Demonstrēšana 9. klasē, mācoties par elektriskajiem lādiņiem, skolēni demonstrē mājās sagatavotu eksperimentu par elektrizācijas parādībām sadzīvē. Vērtē skolēnu prasmes izmantot vienkāršākās pētīšanas metodes, prasmes izvēlēties ierīces, novērot, kritiski vērtēt un domāt, prasmes sadarboties un iepazīstināt citus ar eksperimenta rezultātiem. Iespējama skolēnu pašvērtēšana.
Spēle 8. klasē skolēni, strādājot grupās, izveido reklāmu par energoresursu taupoša siltuma dzinēja (piem., ledusskapja) iegādi. Vērtē skolēnu prasmi sadarboties, izmantot fizikālos terminus un jēdzienus, salīdzināt siltuma dzinējus pēc ekonomiskuma un cenas. Iespējama skolēnu savstarpējā vērtēšana.
Eseja 9. klasē, mācoties par spēkiem, skolēni raksta eseju par tēmu “Kas notiktu, ja pēkšņi pazustu Zemes pievilkšanas spēks?” Vērtē skolēnu prasmi izmantot fizikas terminoloģiju, formulēt savu viedokli un izvēlēties informāciju sava viedokļa argumentēšanai.
Vizualizēšana 9. klasē, mācoties par siltumprocesiem, vērtē skolēnu prasmi iegūt informāciju, saskatīt būtiskāko un pierakstīt to viegli uztveramā veidā (grafiks vai vienādojums), izmantojot fizikālo lielumu apzīmējumus un atbilstošas fizikas formulas.
Darbu mape 8. klasē, mācoties par siltuma parādībām, skolēni veido darbu mapi par dažādiem siltuma izolācijas materiāliem. Ilgstošā laika posmā veidotā darbu mape ir mērķtiecīgs skolēnu darbu apkopojums, kas atspoguļo skolēnu progresu vai sasniegumus konkrētā jomā. Vērtē pēc noteiktiem kritērijiem, kurus skolēni zina, uzsākot veidot darbu mapi. Var izmantot pašvērtējumam.
Nobeiguma vērtēšana

Notiek mācību temata vai kursa apguves beigās.

Nosaka, kā īstenotas mācību priekšmeta standarta prasības.

Summatīvā vērtēšana:

skolēnu zināšanu un prasmju apguves līmeņa konstatēšana, beidzot tematu, mācību gadu, kursu.

Rakstveida kombinēts pārbaudes darbs (problēmu analīze, uzdevumu risināšana, eksperimentāli uzdevumi) Kontroldarbs par standarta prasību apguvi temata noslēgumā. Kontroldarbs satur uzdevumus ar atbilžu izvēli, savietošanas uzdevumus, izskaidrošanas (kvalitatīvos), grafiskos un kvantitatīvos uzdevumus. Vērtē skolēnu prasmi izskaidrot dabas parādības, izmantot tabulas fizikālo lielumu atrašanai, lietot fizikālo lielumu apzīmējumus, izmantot aprēķināšanas formulas, konstruēt grafikus, nolasīt informāciju no grafikiem, izdarīt secinājumus un vispārinājumus u. c. Balles
Praktisko prasmju pārbaudes darbs Pēc temata “Elektrība” apguves skolēniem tiek dots uzdevums (strādājot pāros) noteikt kvēlspuldzes jaudu, izmantojot ampērmetru un voltmetru. Vērtē skolēnu prasmi saplānot darbu, uzzīmēt shēmu, izvēlēties ierīces, izmērīt vajadzīgos lielumus, veikt aprēķinus un izdarīt secinājumus.
Pētnieciskais darbs Ilgākā laika posmā veikta darba vērtējums.
Ieskaite dabaszinībās Ieskaite satur uzdevumus ar atbilžu izvēli, savietošanas uzdevumus, izskaidrošanas (kvalitatīvos), grafiskos un kvantitatīvos uzdevumus.

Izvēloties pārbaužu saturu, ieteicams kombinēt formālās pārbaudes metodes (pārbaudes darbi rakstos) un autentiskās metodes, kurās nozīmīga vieta atvēlēta skolēna praktiskajam sniegumam (priekšnesumam), tādējādi nodrošinot gan apgūtā mācību satura kontroli, gan sasniegto mācību mērķu un uzdevumu konstatāciju. Uz mācību satura kontroli biežāk orientēta ievadvērtēšana un kārtējā vērtēšana; nobeiguma vērtēšanā jāakcentē mācību mērķu un uzdevumu pārbaude.

Skolotājs savus veidotos darbus pārsvarā vērtē kriteriāli (vērtēšanas kritērijus nosaka skolotājs pats atkarībā no mācību priekšmeta satura un mācību procesa organizācijas vai saskaņā ar izglītības iestādes izstrādāto izglītības programmu, vai saskaņā ar 10 ballu skalas lietošanas nosacījumiem).

Valsts pārbaudes darbu saturs veidots tā, lai skolēni varētu saņemt kriteriālu vērtējumu ballēs.

Mācību satura apguvei izmantojamie
mācību līdzekļi un metodes

Mācību līdzekļi

Mācību satura apguvei izmantojamas pēc 2000. gada izdotajā Izglītības satura un eksaminācijas centra ieteicamās mācību literatūras sarakstā iekļautās mācību grāmatas un mācību līdzekļi pēc skolotāja izvēles.

1. Mēbeles un iekārtas.

Demonstrāciju galds (ar 220 V elektroapgādi). Ūdensvads un vismaz viena izlietne. Slēgti skapji piederumu un uzskates līdzekļu glabāšanai. Aptumšošanas aizkari.

2. Demonstrējumu ierīces.

Mehānikas piederumi

Statīvs vai sliede ar turētājiem demonstrējumu uzstādīšanai. Mērtrauki. Dažāda lieluma plastmasas trauki. Atsvari ar āķi. Elastīga metāla sloksnīte. Atsperes. Lineāls. Līmeņrādis. Dinamometri. Klucītis ar āķi. Trīši. Svira. Atsvaru komplekts. Sliede. Ratiņi. Klucītis ar āķi. Plastikāta lode. Metāla lodītes. Savienotie trauki. Mērtrauks ar 3 sānu atverēm. U veida manometrs. Piltuve ar membrānu. Šļirces un tām pievienotas plastmasas caurulītes. Virsmas spraiguma gredzens. Kolbas ar aizbāžņiem. Apaļkolba. Mēģene. Stikla caurulītes. Gumijas balons. Termometrs. Spirta lampiņa. Elektriskā lampiņa. Stiepļu paliktnis ar keramikas centru. Krāsviela. Metāla stienis. Vasks vai plastilīns. Vienkāršs vakuuma sūknis ar recipientu. Ņūtona caurule. Paskāla lode. Stīga uz pamata. Toņdakša. Lode ar gredzenu termiskās izplešanās demonstrēšanai.

Optikas piederumi

Svečturi ar svecēm. Stikla ekrāns (caurspīdīgs). Balts necaurspīdīgs ekrāns. Melns ekrāns. Savācējlēcas. Izkliedētājlēcas. Plakans spogulis. Ieliekti un izliekti spoguļi. Gaismas avots. Spraugu diafragma. Lodīte uz stieņa. Optiskie ķermeņi. Diafragmas (bulta, apaļš atvērums). Lupa. Mikroskops.

Elektrības piederumi

Elektroskops. Elektrometrs. Sultāni. Organiskā stikla un plastikāta stienīši. Auduma gabaliņi. Strāvas avots. Spuldžu turētājs. Spuldžu komplekts. Cinka un vara elektrodi. Skābe. Savienotājvadi. Slēdži. Izolēta vara stieple. Konstantāna stieple. Magnētadata. Dzelzs skaidiņas. Kartona loksne. U veida magnēts. Stieņmagnēts. Potenciometrs. Reostats. Slīdkontakta reostats. Spoles. U un I veida serdes. Galvanometrs. Voltmetrs. Ampērmetrs. Indukcijas mašīna. Elektromagnēts. Drošinātāji. Elektriskais zvans. Taisngriezis.

3. Mērierīces.

Bīdmērs. Lineāls. Mērlente. Hronometrs. Elektroniskais un smilšu pulkstenis. Metronoms. Areometrs. Aneroīds (barometrs). Manometrs. Dinamometrs. Termometrs. Elektrometrs. Ampērmetrs. Miliampērmetrs. Voltmetrs. Digitālais multimetrs. Luksmetrs.

4. Piederumi un trauki laboratorijas darbiem.

Dinamometrs. Lineāls. Svari ar atsvariem. Mērcilindrs. Dažādu ķermeņu komplekts. Klucītis. Dēlītis ar dažādas berzes virsmām. Rullītis vai ratiņi. Svira. Statīvs.
Lēcas. Plakanais spogulis. Ekrāns. Svece vai lukturītis. Plakanparalēla stikla plāksnīte. Prizma.
Termometrs. Mērglāze. Kalorimetrs. Sausais spirts vai spirta lampiņa.
Ampērmetrs. Voltmetrs. Digitālais multimetrs. Spuldzīte ar patronu. Slēdzis. Reostats. Nihroma stieple. Magnēts. Kompass. Spole. Baterijas. Elektromotora modelis.



Mācību metodes

Skolas izglītībai mūsdienu apstākļos jābūt orientētai tā, lai jauniešos attīstītu iniciatīvu, sadarbības prasmes, spēju loģiski spriest, patstāvīgi risināt problēmas, pamatot savu viedokli, lēmumus, izmantot informāciju, patstāvīgi plānot darbu un mācīties.

Mācību metode ir skolotāja un skolēnu savstarpējas sadarbības paņēmienu kopums, kāds nepieciešams noteikta didaktiskā principa vai pedagoģiskās pieejas ietvaros un paredzēts, lai nodrošinātu mācību, audzināšanas un attīstības uzdevumu izpildi mācību procesā un izglītības mērķu sasniegšanu. Mācību metožu izvēli nosaka skolēnu vecums, viņu sagatavotības līmenis un mācīšanās stils, mācāmā priekšmeta specifika un stundā veicamie didaktiskie uzdevumi (informācijas izklāsts, zināšanu nostiprināšana, atkārtošana, zināšanu kontrole u. c.).

Mācību organizācijas vispārīgās formas: frontāls darbs, grupu darbs (arī pāru darbs), individuāls darbs.

Mācību organizācijas konkrētās formas: mācību stunda, ekskursija, praktiskā nodarbība darbnīcā, seminārs, projekta darbs, mājas uzdevumi.

Metode Īss apraksts Prasmes, kas tiek attīstītas Praktiskie piemēri
Darbs ar tekstu Skolotājs piedāvā tekstus lasīšanai (atbilstoši skolēnu lasīšanas tehnikas apguves līmenim) vai ierakstītus tekstus audio un video kasetēs mācību uzdevumu veikšanai mācību stundā/mājās vai pašizglītībai. Skolēni iepazīstas ar tekstu un iegūst informāciju: veido jautājumus vai analizē, atbild uz jautājumiem, apstrādā un grupē informāciju, izvērtē informācijas ticamību atbilstoši mācību uzdevumam. Attīstīta skolēnu prasmi iegūt, apstrādāt un sistematizēt informāciju; saskatīt un apzināties piedāvātās informācijas jēgu un nozīmi, saskatīt būtiskāko informāciju, to noformulēt, atdalīt nenozīmīgo informāciju, sasaistīt galveno un papildinformāciju; izvērtēt informācijas ticamību; izvēlēties nepieciešamo informāciju u. c. Izmantojot mācību grāmatu, skolēni uzzīmē vielas stāvokļa maiņas shēmu.

Izmantojot tabulās esošo informāciju, skolēni uzzīmē vielas stāvokļa diagrammu (atkarībā no temperatūras).

Izmantojot mācību grāmatu, skolēni aizpilda darba burtnīcās uzdevumus, kuros jāieraksta trūkstošie skaitļi vai vārdi.

Sadarbībā ar skolotāju tiek apzinātas pareizās atbildes un risinājumi, labotas kļūdas.

Lasot mācību grāmatas tematu “Konvekcija un siltumstarojums”, skolēni sastāda temata plānu, uzdod par to jautājumus skolotājam, turpina aizsākto tematu ar saviem papildinājumiem.

Darbs ar tekstu grupā. Grupā 4–5 skolēni. Katram skolēnam ir savs uzdevums. Piemēram, viens izraksta jaunos jēdzienus, otrs veido jautājumus, trešais veido procesa diagrammu, ceturtais uzzīmē molekulu kustību. Kad darbs pabeigts, katrs grupas dalībnieks iepazīstina ar savu darbu pārējos.

Sarežģītu tekstu apguvei skolotājs piedāvā mācību virzītājus.

Debates Skolotājs vai skolēni piedāvā apspriešanai kādu apgalvojumu. Diviem skolēniem vai skolēnu grupām ir uzdevums argumentēti aizstāvēt divus pretējus viedokļus. Debates var organizēt kā sacensības, kas notiek pēc zināmiem noteikumiem. Skolotājs vada debates, norāda uz kļūdām spriedumos. Sekmē dziļāku problēmas izpratni. Attīsta prasmi lietot zināšanas, apspriežot problēmas un formulējot jautājumus. Skolēni, izmantojot mācību literatūru, ar zīmuli aizpilda dažus uzdevumus darba burtnīcās vai darba lapās. Debatējot skolotāja vadībā, tiek noskaidrotas pareizās un analizētas kļūdainās atbildes.

Skolēni sadalās divās grupās un debatē par to, vai saules gaisma cilvēkam ir vajadzīga dabas parādība vai ne.

Skolotājs klasei izvirza debašu tēmu: “Vai Latvijā jāceļ AES?”. Skolēni tiek sadalīti grupās “par” un “pret”, katra grupa izstrādā argumentus savai pozīcijai. Debašu laikā tiek uzklausīti argumenti, pretiniekiem tie jāatspēko.

Demonstrēšana Skolotājs vai skolēns rāda kādu fizikālu ierīci vai procesa norisi, vienlaicīgi skaidrojot procesu vai parādību. Padara saprotamāku vārdisko informāciju. Attīsta prasmes novērot, kritiski vērtēt un domāt, risināt problēmas. Iepazīstina skolēnus ar vienkāršākajām pētīšanas metodēm. Skolotājs demonstrē trīs vienādus traukus ar ūdeni, kuros šķīst zilie graudiņi. Vienā traukā ūdens ir vēss, otrā – silts, trešajā – šķidrumu mehāniski samaisa. Skolēni izsaka spriedumus par vielas daļiņu siltumkustību.

Skolotājs vai skolēns dinamometrā iekārtu ķermeni strauji paceļ augšup un nolaiž lejup. Skolēni vēro dinamometra rādījumus un izsaka spriedumus, ko rādīs dinamometrs, ja tas brīvi kritīs. Spriedumus pārbauda eksperimentāli.

Diskusija Skolotājs (vai skolēni) piedāvā apspriešanai kādu tematu. Skolēni (grupa vai visa klase) iesaistās sarunā, argumentēti aizstāvot savu viedokli. Sekmē dziļāku problēmas izpratni. Attīsta prasmi izteikties, argumentēt savu viedokli, ieklausīties citu viedoklī, sadarboties, kritiski domāt.

Izmanto aktuālu, skolēniem nozīmīgu problēmu risināšanā, viņu pārliecības, vērtīborientācijas veidošanai.

Skolotājs apgalvo: “Vislabākie kurināmie ir šaujampulveris un ūdeņradis, jo tiem ir vislielākais sadegšanas siltums.” Skolēni diskutē par šī apgalvojuma patiesumu.

Kurš ir Latvijā visperspektīvākais enerģijas avots: vējš, saule, kodolenerģija, HES vai TEC? Katra skolēnu grupa aizstāv savu viedokli.

Diskusijas vadītājs (skolēns vai skolotājs) izstrādā diskusijas plānu (visi diskusijas dalībnieki pauž savu viedokli, uzdod jautājumus, izsaka attieksmi pret pausto viedokli).

Diskusijas vadītājam (skolotājam vai skolēnam) jāseko, lai tajā iesaistītos pēc iespējas vairāk dalībnieku un neviens no tiem neuzspiestu nepamatotu viedokli.

Diskusiju tīkla veidošana – skolotājs uzdod jautājumu, kuram iespējamas diametrāli pretējas atbildes. Skolēnus sadala divās grupās. Katrai grupai jāizveido argumentu saraksts par labu vienam no viedokļiem. Diskusijas laikā grupai jāaizstāv savs viedoklis, jāatspēko pretinieka argumenti. Diskusiju noslēdzot, katram skolēnam tiek ļauts pieslēgties tai grupai, kuras paustais viedoklis saskan ar viņa personisko pārliecību.

Eseja Skolotājs aicina skolēnus pēc noteiktas struktūras veidot rakstu darbu (pārspriedumu, domrakstu u. c.) par noteiktu tematu. Skolēni individuāli raksta, ievērojot noteikto darba struktūru un tematisko izklāsta veidu, izsakot savas domas, attieksmi. Attīsta radošās spējas, prasmi izmantot zināšanas nestandarta situācijā, formulēt savu viedokli, pieņemt lēmumu. Skolēni raksta eseju par tematu:

“Skaņas man apkārt”;
“Ūdenstransports – attīstības iespējas”;
“Kā es taupu enerģiju”;
“Kas notiktu, ja pēkšņi pazustu elektromagnētiskie viļņi”.

Skolotājs vērtē esejas un kopā ar skolēniem pārspriež interesantākos darbus, norāda uz maldīgiem spriedumiem.

Informatīvo tehnoloģiju izmantošana Skolēni iegūst informāciju vai uzskates līdzekļus no uzziņu avotiem internetā vai CD formātā. Veido pozitīvu attieksmi pret mācību procesu, sekmē datora lietošanas prasmju apguvi.

Videofilmu skatīšanās veicina uzmanības attīstību, koncentrēšanos, prasmi analizēt procesus un izdarīt secinājumus.

Skolēni no uzziņu avotiem internetā iegūst informāciju par vēsturiskajām vai modernajām laika mērīšanas ierīcēm, par gaidāmajiem Saules un Mēness aptumsumiem, par lielākajiem sasniegtajiem ātrumiem dabā un tehnikā, par Saules sistēmas un Visuma objektu raksturlielumiem, par jaunatklātiem Saules sistēmas planētu pavadoņiem, par aktuālo Visuma izpētē.

Noskatoties videokaseti "Mega Watenis", skolēni iegūst informāciju par enerģijas resursu taupīgu izmantošanu.

Noskatoties videokaseti "Tas varēja nenotikt”, skolēni iegūst informāciju par elektrodrošības neievērošanas sekām.

Daudzveidīgie jautājumi Skolotājs vai skolēni mutvārdos vai rakstiski uzdod daudzveidīgus jautājumus dažādos izziņas darbības līmeņos. Veicina prasmi atrast galveno informāciju, formulēt savu viedokli, sekmē lasīšanu ar izpratni.

Būtiski ir apgūt prasmi veidot atvērtos jautājumus dažādos izziņas darbības līmeņos.

Skolēni izlasa skolotāja sagatavotu tekstu un sastāda visdažādākos jautājumus, kas radušies, lasot tekstu. Tad, strādājot pa pāriem vai grupā, cenšas jautājumus sagrupēt tematiskos blokos. Turpmākajā darba gaitā (arī nākamajā stundā) skolēni, strādājot grupās, meklē atbildes uz pašu izvirzītajiem jautājumiem un tās prezentē. Skolotājs organizē klases darbu.

Uzsākot jaunu tematu, skolotājs šo metodi var izmantot, lai noskaidrotu, ko skolēni gribētu uzzināt par šo tēmu. Var izveidot tabulu “Zinu – Gribu zināt – Uzzināju”. Ja uz kādu no skolēna uzdotajiem jautājumiem nav gūta atbilde, jautājums var palikt kā mājas darbs, kurā skolēnam informācija jāsameklē citos uzziņu avotos.

Temata apguves beigās skolēni sastāda jautājumus kontroldarbam. Šos jautājumus skolotājs iekļauj pārbaudes darbā.

Laboratorijas darbs Skolotājs uzdod veikt eksperimentālas dabas uzdevumu atbilstoši aprīkotā telpā vai izmantojot noteiktu aprīkojumu. Skolotājs iepazīstina skolēnus ar darba mērķiem, uzdevumiem, piederumiem, darba gaitu un nepieciešamo drošību. Skolēni (klase vai grupa) skolotāja vadībā veic uzdoto, raksta protokolu, kurā atzīmē darba gaitu, novērojumus un secinājumus. Attīsta praktiskās prasmes veikt novērojumus, eksperimentus un mērījumus, lietojot atbilstošās instrukcijas, ierīces un metodes. Attīsta prasmes vērtēt eksperimenta rezultātu, izdarīt secinājumus.

Laboratorijas darbs grupās attīsta skolēnu sadarbības prasmes.

Apgūstot atbilstošu tematu, skolēni strādā laboratorijas darbus:

“Blīvuma noteikšana”;

“Gaismas atstarošanās plakanā spogulī”;

“Atdotā un saņemtā siltuma daudzuma noteikšana”;

“Arhimēda spēka noteikšana”;

“Vadītāja pretestības noteikšana”;

“Elektromagnēta montāža un darbības izpēte”.

Skolotājs organizē un vada darbu, nepieciešamības gadījumā konsultē skolēnus.

Lomu spēle Skolotājs rakstiski vai mutiski piedāvā skolēniem mācību situācijas aprakstu (to iespējams atveidot lomās). Skolēni iejūtas atveidojamajās lomās atbilstoši uzdevumam. Pārējie skolēni var vērot, pierakstīt un vērtēt, lai pēc situācijas izspēlēšanas piedalītos diskusijā. Attīsta prasmi sadarboties, uzņemties dažādas lomas. Skolotājs ir sagatavojis jautājumu (piem., var novērot, ka 0 oC temperatūrā ledus gabali peld ūdenī un nemaz nekūst. Kāpēc tā?) un vairākas dažādi pamatotas (gan pareizas, gan kļūdainas) skolēnu atbildes. Skolēnus sadala grupās, kur katram ir sava atbilde jeb loma. Skolēni sagatavo nepieciešamo informāciju, lai varētu aizstāvēt “savu” viedokli, un izspēlē diskusiju.

Skolēnu grupa sagatavo nelielu ludziņu (ilgums 5–10 min) par fizikas eksperimentu veikšanu viduslaikos.

Skolotājs vēro, analizē un vērtē skolēnu darbu.

Mācību eksperiments Skolēni noskaidro atbildi uz jautājumu par kādu parādību, praktiski to pētot. Skolēni izvirza hipotēzi, izvēlas mainīgos faktorus un, vairākkārtīgi atkārtojot mēģinājumus, noskaidro atbildi. Rezultātus apkopo rakstiska pārskata veidā. Attīsta prasmes izvēlēties un lietot instrumentus un ierīces, kas nepieciešamas novērojuma veikšanai.

Veicina problēmas izpratni.

Skolēni var veikt dažādus mācību eksperimentus:

“Temperatūras mērīšana”;
“Svārstību perioda un frekvences noteikšana”;
“Spēka mērīšana”;
“Strāvas stipruma un sprieguma mērīšana”.

Radoši eksperimentālie uzdevumi: diega diametra noteikšana, grāmatas lapas biezuma noteikšana, globusa diametra noteikšana. Šajos darbos galvenais ir skolēnu izvēlētā metode, nevis skaitliskais rezultāts.

Domu eksperiments "Iztvaikošana". Skolēni par noteiktu tēmu veido tabulu, kurā ir divas ailītes: “Novērojums vai eksperiments” un “Secinājumi”. Šajā tabulā apkopo informāciju no savas pieredzes par to, kā mainīsies iztvaikošana, ja paaugstinās šķidruma temperatūru, palielinās šķidruma virsmas laukumu, pūtīs vējš. Īpaša vērība jāpievērš robežgadījumiem – cik tālu var palielināt virsmas laukumu; kas notiks, ja pūtīs ļoti stiprs vējš.

Skolotājs organizē darbu un vērtē rezultātus.

Pētījums (skolēnu zinātniski pētnieciskais darbs) Skolotājs vai skolēns formulē problēmu vai jautājumu, kas jāizpēta, lietojot zinātniskās izziņas metodes. Skolēns patstāvīgi vāc informāciju, veic eksperimentu, pieraksta rezultātus, apkopo informāciju, izklāsta pētījuma rezultātus (parasti rakstveidā). Attīsta prasmes iegūt informāciju, plānot eksperimenta norisi, izvirzīt hipotēzes, eksperimentāli tās pārbaudīt, secināt, informēt par sava darba rezultātiem. Skolēni veic pētījumu (skolēnu zinātniski pētniecisko darbu) par pašu izvēlētu vai skolotāja ieteiktu tematu:

“Latvijas ievērojamākie astronomi un viņu veikums” (žurnāls “Zvaigžņotā Debess”, “Astronomijas kalendārs”);
“Latvijas ievērojamākie fiziķi un viņu veikums” (žurnāls “Terra”); “Fizikas skolotāji manā skolā”.

Skolēni veic praktiskus pētījumus: “Magnētiskā lauka attēlojums ar dzelzs skaidiņām”;
“Ierīce, ar kuras palīdzību var demonstrēt Saules un Mēness aptumsumus”;
“Pirmais fotoaparāts – Camera obskura".

Skolotājs nepieciešamības gadījumā konsultē skolēnus, vērtē padarītā darba rezultātu.

Prāta vētra Skolotājs vai skolēni izvirza jautājumu vai problēmu vai iepazīstina ar tematu. Skolēni izsaka iespējamās atbildes, idejas, būtiskus vārdus u. tml., uzmanīgi klausoties, papildinot, bet nekomentējot un nevērtējot citu idejas. Attīsta prasmi iecietīgi uzklausīt, nekritizēt, demokrātiski pieņemt lēmumus.

Izmanto, lai attīstītu prasmi ģenerēt idejas. Attīsta sadarbības prasmes.

Priekšzināšanu noteikšana par tematu “Gaisma”. Skolotājs uzdod jautājumus: Kādus gaismas avotus tu zini? Kā tos varētu iedalīt? Kādas gaismas parādības tu esi novērojis? Kāds ir tavs skaidrojums?

Skolēni, atbildot uz jautājumiem, sniedz skolotājam nepieciešamo informāciju par viņu priekšzināšanām.

Problēmu risināšana Skolotājs vai skolēns formulē problēmu vai jautājumu, uz kuru jārod atbilde. Skolēni precizē problēmjautājumu, izdomā risinājuma plānu, īsteno to, izvērtē rezultātu – vai tas ir uzdotās problēmas atrisinājums un vai problēmu varētu risināt citādāk. Attīsta prasmi kritiski un analītiski domāt, pieņemt lēmumu, veicina problēmas izpratni. Skolotājs vai skolēns demonstrē magnētadatas novirzi, tuvinot metāla stienīti, magnētu un vadu, pa kuru plūst strāva. Skolēni izskaidro novēroto.

Skolēniem tiek uzdoti jautājumi: Kāpēc veļa labāk izžūst vējainā laikā? Kāpēc žāvējot to izklāj, nevis atstāj salocītu? Kāpēc veļa arī sasalstot kļūst sausāka? Skolēni meklē un sniedz atbildes. Skolotājs vada un kontrolē risinājuma meklējumus.

Saruna (mācību dialogs) Skolotājs vai skolēns uzdod jautājumus un virza sarunu, vadoties no saņemtajām atbildēm. Pārējie skolēni iesaistās sarunā atbilstoši noteikumiem. Attīsta prasmi formulēt un argumentēt.

Pilnveido izpratni par veicamo darbu.

Saruna, apgūstot tematu “Laika mērīšana”. Skolotājs uzdod sarunu uzturošus un uzvedinošus jautājumus par senajām laika mērīšanas ierīcēm (smilšu, ūdens, “uguns” pulksteņi). Skolotājs jautā: Kā laiku noteica akmens laikmeta skolā, kur nebija pulksteņu mūsdienu izpratnē? Kā varēja zināt, cikos sākas stundas un kāds ir stundas ilgums? Kā var noteikt laika intervālu saulainā dienā, ja nav pulksteņa? Kā no “uguns” pulksteņa varētu izgatavot modinātājpulksteni? Kā graduē Saules pulksteni? Kāda ir šo pulksteņu precizitāte? Kā tehniski mēra laika intervālus?

Skolēni izsaka savas versijas, idejas, pārdomas.

Situācijas analīze Skolotājs vai skolēns rakstiski vai mutiski piedāvā skolēniem reālas situācijas aprakstu un uzdod atbildēt uz jautājumu vai jautājumiem par šo situāciju. Skolēni pārrunā (dažkārt arī novēro), analizē, pieraksta, secina, veido kopsavilkumus vai ieteikumus. Attīsta prasmi kritiski un analītiski domāt. Skolotājs uzdod dažādus jautājumus: Kāpēc visi ķermeņi, uzmesti gaisā, krīt atpakaļ uz zemi? Kāpēc naktī nav redzama Saule? Kāpēc ir redzama varavīksne? Kāpēc pavasarī kūst sniegs? Kā rodas atbalss? Skolēni, analizējot jautājumā ietvertās situācijas, atbildi veido pēc šāda plāna: Kādi ķermeņi piedalās šajā situācijā? Kādam fizikas tematam atbilst šī situācija? Kādi ir šīs situācijas cēloņi, kādas var būt sekas?

Skolēni analizē situāciju un meklē pareizo risinājumu.

Spēles Skolotājs ir sagatavojis tēmai vai konkrētajai stundai tematiski atbilstošu galda vai kustību spēli un iepazīstina ar tās noteikumiem skolēnus. Skolēni iesaistās spēlē. Spēli pēc skolotāja norādījumiem var sagatavot arī skolēni.   “Jautājumu loterija”. Skolotājs atbilstoši tematam ir sagatavojis lapiņas ar vidējas un augstas grūtības pakāpes kvalitatīvajiem uzdevumiem. Skolēnu grupas izlozē lapiņas, sagatavo atbildes un iepazīstina ar tām pārējos. Šajā spēlē lielākā nozīme ir nevis pareizai atbildei, bet gan spējai risināt nestandarta jautājumus un aizstāvēt savu viedokli.
Stāstījums (izklāsts, lekcija) Skolotājs vai skolēns izklāsta kāda temata saturu, tas var būt kādu ideju, viedokļu, faktu, teoriju vai notikumu izklāsts. Skolēni klausās, veido pierakstus atbilstoši uzdotajam uzdevumam, uzdod jautājumus. Attīsta klausīšanās prasmi, spēju koncentrēt uzmanību, gūt zināšanas un izpratni par tēmu, uzmanīgi sekojot lektora spriedumiem.

Attīsta uzstāšanās prasmes, prasmi saskatīt galveno informāciju.

Skolotāja stāstījums par laukuma un tilpuma mērvienību iegūšanu no garuma vienībām. Pēc stāstījuma skolēni veido tabulas, kuras izmanto laukuma un tilpuma vienību pārveidošanai.

Skolēnu, kuri mācās mūzikas skolā, stāstījums par skaņas rašanos mūzikas instrumentos.

Skolotāja stāstījums par skaņas ieraksta vēsturi (no Edisona fonogrāfa līdz CD izgudrošanai), skolēni papildina skolotāja stāstījumu.

Skolēni klausās un veido stāstījuma konspektu.

Uzdevumu risināšana Skolotājs vai skolēns izstrādā vai izvēlas vārdiem vai simboliem veidotus situāciju aprakstus. Skolēni, veicot noteiktas darbības, meklē to risinājumu. Attīsta prasmi izmantot fizikālās sakarības, aprēķināt fizikālos lielumus, izmantot matemātikas zināšanas. Skolēni kopā ar skolotāju izveido uzdevumu risināšanas plānu.

Izmantojot uzdevumu krājumus, skolēni grupās vai individuāli risina dažādas grūtības pakāpes uzdevumus: blīvuma aprēķināšana, kustības ātruma aprēķināšana, pretestības aprēķināšana, izmantojot Oma likumu.

Skolotājs pārbauda un vērtē uzdevumu risinājumus.

Vizualizēšana Skolotājs vai skolēni izmanto vai patstāvīgi izveido dažādus simboliskus uzskates līdzekļus – domu kartes, shēmas, diagrammas, tabulas, plānus, kartes, zīmējumus u. c. Attīsta prasmi saskatīt būtiskāko informāciju, atdalīt nenozīmīgo informāciju, sasaistīt galveno informāciju un papildinformāciju, pierakstīt to koncentrētā veidā. Skolēni, apspriežoties ar saviem grupas biedriem, kopīgi uzzīmē shēmas, kas parāda dažādu enerģijas veidu (ķīmiskās, gaismas, skaņas, gravitācijas un iekšējās enerģijas) iespējamās pārvērtības, pamatojot tās ar konkrētiem piemēriem un katram enerģijas veidam atrodot piemērotu attēlu.

Skolēni, strādājot individuāli vai pa pāriem, izveido slēguma shēmu elektriskās kvēlspuldzes jaudas noteikšanai, izmantojot ampērmetru un voltmetru.

Skolēni, strādājot individuāli vai pa pāriem, aprēķina spiedienu dažādos dziļumos ūdenī un attēlo grafiski ūdens spiediena atkarību no dziļuma.

Skolotājs vērtē veikto darbu, pārrunā ar skolēniem iegūtos rezultātus.

Kooperatīvā mācīšanās Skolotājs piedāvā skolēnu grupām uzdevumu vai projekta darbu, kura veikšanai nepieciešama skolēnu produktīva sadarbība, jo rezultāti ir atkarīgi no katra grupas dalībnieka paveiktā. Grupas dalībnieki ir ar dažādām zināšanām un spējām, mācās cits no cita, apmainās ar idejām un atbilstošu informāciju. Notiek aktīva mijiedarbība arī starp grupām. Skolotājs organizē mācīšanās norisi un konsultē skolēnus. Attīsta prasmi sadarboties, atbildību par kopīgi veicamu darbu. Jebkuru metodi var īstenot, izmantojot kooperatīvās mācīšanās metodi. Piem., informācijas meklēšana internetā, eksperimentu veikšana, uzdevumu risināšana, grupas pētījumi, intervijas.

Mācību organizācijas formas

Tradicionāla mācību organizācijas forma ir mācību stunda, bet mācību procesā var tikt izmantotas arī citas mācību organizācijas formas.

Forma Īss apraksts Prasmes, kas tiek attīstītas Praktiskie piemēri
Āra nodarbība Skolotājs sagatavo jautājumus vai uzdevumus, uz kuriem atbildi var rast dabā. Skolēni novēro, veic mērījumus, pieraksta, klasē vai mājās sagatavo pārskatu par paveikto. Attīsta prasmi novērot, veikt mērījumus reālās dzīves situācijās. Apgaismojuma pētīšana mājās un ārpus dzīvojamām telpām ar luksmetru vai saules bateriju, kurai pievienots miliampērmetrs.

Veiktā darba noteikšana, sporta stundā skrienot 100 m distanci.

Jaudas noteikšana, uzkāpjot un uzskrienot pa kāpnēm otrajā stāvā.

Skolotājs vērtē veikto darbu, pārrunā ar skolēniem iegūtos rezultātus.

Mācību ekskursija Skolotājs kopā ar skolēniem izvirza ekskursijas mērķus, uzdevumus un sadala pienākumus. Izlemj par atskaites formu pēc ekskursijas. Sekmē zināšanu saistību ar praksi, attīsta sadarbības prasmes, veicina interesi. Ekskursija uz LU Astronomijas institūta observatoriju. Iepazīšanās ar pulksteņu kolekciju un teleskopu.

Ekskursija uz Cietvielu fizikas institūtu. Iepazīšanās ar fizikas laboratoriju un fiziķa profesiju.

Ekskursija uz optikas veikalu. Iepazīšanās ar dažāda veida briļļu lēcām, optometrista profesiju un fizikas zināšanu nozīmi optometrista darbā.

Ekskursija uz Ķeguma HES, Rīgas TEC vai uz tuvāko mazo HES. Iepazīšanās ar elektroenerģijas ieguves iespējām un enerģētiķa profesiju.

Ekskursija uz Latvenergo Energoefektivitātes centru, lai iepazītos ar elektroenerģijas racionālas izmantošanas iespējām.

Projekts Skolotājs palīdz skolēniem formulēt projekta mērķi, izveidot darba grupas, sniedz atbalstu projekta izveidē. Skolēni grupā formulē idejas un jautājumus, iegūst informāciju, pēta un risina problēmas, apkopo darba rezultātus un iepazīstina ar tiem pārējos skolēnus. Attīsta prasmi formulēt problēmu, plānot darbu, izmantot dažādus informācijas avotus, iepazīstināt ar iegūtajiem rezultātiem. Attīsta komunikatīvās prasmes. Skolēni izstrādā projektus, piemēram:

“Vienkāršie mehānismi seno latviešu zemnieku sētās lauku un mežu darbos”;

“Alternatīvās enerģijas ieguves iespējas tavā pagastā, pilsētā”;

“Elektroenerģijas taupīšanas pasākumi un efektivitāte”;

“Pāreja uz vasaras un ziemas laiku. Vai tas ir izdevīgi?”.

Skolotājs koordinē skolēnu darbību un vērtē sasniegto rezultātu.

 



Fizika 8.–9. klasei
Mācību priekšmeta programmas paraugs
Atbildīgs par izdevumu – A. Cābelis
Mācību priekšmetu programmas paraugu
aizliegts izmantot komercdarbībai!
© Izglītības satura un eksaminācijas centrs
Rīga
2005

Ar labojumiem 2010.gada septembrī