Kultūra, reliģija, izglītība, sadzīve. Reliģija

Switch Thumb
  • 0028tb.jpg

    1. Koka elka tēls

    Koka elka tēls. Iegūts arheoloģiskajos izrakumos Užavas Sārnates apmetnē. 3400.–2300. g. pr. Kr. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM ekspozīcija.

  • 0079tb.jpg

    2. Ikšķiles baznīca un mūra pils

    Ikšķiles baznīca un mūra pils. 12. gs. beigas. Gunāra Jansona rekonstrukcija. LNVM ekspozīcija.

  • 0080tb.jpg

    3. Ikšķiles baznīcas drupas

    Ikšķiles baznīcas drupas. 2010. gads. Fotogrāfe Elīna Akmane. LNVM.

  • t12tb.jpg

    4. Siguldas Sv. Bērtuļa baznīca

    Siguldas Sv. Bērtuļa baznīca. Siguldā viduslaikos atrodas viena no Siguldas fogtejas (vēlāk – komturejas) teritorijā izveidotajām piecām draudzēm. Tā dibināta 1206. gadā. Siguldas baznīcu datē ar 1225. gadu. TMR.

  • t14tb.jpg

    5. Kristietības ienākšana Līvzemē

    Turaidas līvu valdnieks Kaupo (vidū), Sateseles līvu vecākais Dabrelis (pa labi) un krustnesis (pa kreisi) pie simboliska sarunu galda Turaidas muzejrezervāta bijušajā ekspozīcijā "Kristietības ienākšana Līvzemē". TMR.

  • t19tb.jpg

    6. Svētceļnieku gliemežvāks

    Arheoloģiskajos izrakumos Turaidas pilī atrastas liecības par svētceļojumiem viduslaikos. Svētceļnieki kā pazīšanās zīmes pie apģērba piestiprinājuši bronzas un alvas medaljonus, gliemežvākus un krustus. Turaidas pilī atrastais gliemežvāka fragments saistīts ar svētceļojumu uz Svētā Jēkaba kapa vietu – Santjāgo de Kopmpostellu pie Vidusjūras. Foto no TMR krājuma.

  • t20tb.jpg

    7. Krustiņš ar Lukas katedrāles Svētā vaiga (Santo volto) simbolu

    Turaidas pils arheoloģiskajos izrakumos atrastais svētceļnieka krustiņš saista Turaidu ar Lukas pilsētu Itālijas novadā Toskānā. Krustiņš ar Svētā vaiga (Santo volto) krucifiska attēlojumu viduslaikos kalpoja kā svētceļnieku zīme. Foto no TMR krājuma.

  • t21tb.jpg

    8. Svētceļnieku pudele

    Turaidas pils arheoloģiskajā izpētē atrasta svētceļniekiem raksturīga māla pudele, ko piestiprināja pie jostas. Tā paredzēta dzeramā vai svētītā ūdens glabāšanai. Pudele izgatavota ap 16. gs. Foto no TMR krājuma.

  • 0091tb.jpg

    9. Krāsns podiņš ar Mārtiņa Lutera portretu

    Krāsns podiņš ar Mārtiņa Lutera portretu. Iegūts arheoloģiskajos izrakumos Cēsu viduslaiku pilī. Māls. 16. gs. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM krājums.

  • 0099tb.jpg

    10. Bībele

    Alūksnes luterāņu mācītāja Johana Ernsta Glika pārtulkotās Bībeles. 17. gs. beigas. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM krājums.

  • 0103tb.jpg

    11. Mālpils baznīca

    Mālpils baznīca. 1692. gads. Johana Abrahama Ulriha akvarelis. LNVM krājums.

  • 0105tb.jpg

    12. Krāslavas baznīca

    Krāslavas katoļu baznīca. 20. gs. sākums. Fotogrāfs G. Rudomins. LNVM krājums.

  • br15tb.jpg

    13. Usmas baznīca

    Luterāņu baznīca. Kurzeme (Usma), 18. gs. s., no 1935. g. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. LEBM.

  • br14tb.jpg

    14. Usmas baznīcas iekšskats

    Luterāņu baznīcas iekšskats Adventes laikā. Kurzeme (Usma), 18. gs. s., no 1935. g. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. LEBM.

  • br16atb.jpg

    15. Krucifikss Latgalē

    Krucifikss Latgales kapsētā, 19. gs. b. LEBM.

  • br16ctb.jpg

    16. Krucifiksa namiņš Latgalē

    Krucifiksa namiņš, Latgale, 20. gs. s. LEBM.

  • br16dtb.jpg

    17. Krucifiksa namiņa iekšskats

    Krucifiksa namiņa iekšskats, Latgale, 20. gs. s. LEBM.

  • br17atb.jpg

    18. Hernhūtiešu saiešanas nams Vidzemē

    Hernhūtiešu saiešanas nams, Vidzeme, 1785. g., no 1940. g. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Saiešanas nams sastāv no plašas sanāksmju telpas, sludinātāju kambara, "rijiņas", kurā sapulcējās no tālienes sabraukušie zemnieki, un stallīša. Namu kopīgi cēluši brāļu draudzes locekļi. Ēkas plānojumā un konstruktīvajā risinājumā daudz šā apvidus 18. gs. riju elementu. LEBM.