Hronoloģija/periodizācija. Viduslaiki

Switch Thumb
  • 0079tb.jpg

    1. Ikšķiles baznīca un mūra pils

    Ikšķiles baznīca un mūra pils. 12. gs. beigas. Gunāra Jansona rekonstrukcija. LNVM ekspozīcija.

  • 0080tb.jpg

    2. Ikšķiles baznīcas drupas

    Ikšķiles baznīcas drupas. 2010. gads. Fotogrāfe Elīna Akmane. LNVM.

  • 0081tb.jpg

    3. Krustnešu ieroči

    Krustnešu ieroči – arbaleta bultu gali un arbaleta kāsis, zobens, nazis un jātnieka piederumi – kāpšļi, pieši, dzelkšņi. Iegūti arheoloģiskajos izrakumos Rāznas Jusos, Pļaviņās, pie Lielvārdes pārceltuves, Salaspils Mārtiņsalas pilī, Mežotnes un Jersikas pilskalnā. Dzelzs. 13.–14. gs. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM ekspozīcija.

  • 0045tb.jpg

    4. Kuršu bruņu cepure

    Atdarinājums pēc atraduma arheoloģiskajos izrakumos Durbes Dīros (13. gs.). Dzelzs, bronza. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM krājums.

  • 0082tb.jpg

    5. Zobenbrāļu ordeņa bruņinieks

    Zobenbrāļu ordeņa bruņinieks (13. gs.). Nezināma autora zīmējums (20. gs. vidus). LNVM.

  • 0083tb.jpg

    6. Latgaļu sievietes tērps un rotas

    Latgaļu sievietes tērps un rotas. Rekonstrukcija pēc atradumiem Šķilbēnu Daņilovkā (13. gs.). Vilna, lins, misiņš, āda. Kaklarota (stikls, kauri gliemežnīcas) atrasta Kārļu Ainavās. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM ekspozīcija.

  • t01tb.jpg

    7. Turaidas pils makets

    Maketa autors – novadpētnieks, mākslinieks Arveds Gusārs. Makets veidots pirms pils kompleksās arheoloģiskās un arhitektoniskās izpētes. Maketa pamatā 1590. gada Turaidas pils revīzijas apraksts (t.s. Lietuvas metrika) un Vartburgas (Vācija) pils plānojuma paraugs, tāpēc maketā ir vairākas neprecizitātes. Būtiskākā no tām – dienvidu priekšpils dienvidrietumu stūrī atveidots tornis, kāds Turaidas pilī reāli nekad nav pastāvējis. TMR.

  • t02tb.jpg

    8. Turaidas pils

    Restaurētājās ēkās izvietotas ekspozīcijas, kas vēsta par Turaidas pili Latvijas vēstures kontekstā. Alberta Linarta foto no TMR krājuma.

  • t03tb.jpg

    9. Turaidas pilsdrupas (pastkarte)

    Turaidas pilsdrupas ap 1910. gadu. TMR.

  • t04b.jpg

    10. Sateseles pils makets

    Maketa autors – novadpētnieks, mākslinieks Arveds Gusārs. Satesele pirmoreiz pieminēta Livonijas Indriķa hronikā 1206. gadā kā Sateseles lībiešu valdnieka Dabreļa pilsvieta un zeme (terra Dabrelis). Sateseles pils 13. gs. sākumā ir stiprākais lībiešu nocietinājums Gaujas kreisajā krastā, tagadējās Siguldas pilsētas teritorijā pie Vējupītes. Foto no TMR krājuma.

  • t05tb.jpg

    11. Sateseles pilskalna valnis (pastkarte)

    Pastkartē redzams Sateseles pilskalna valnis no dienvidaustrumiem ap 1910. gadu. Vaļņa vidū joprojām samanāma pārrakuma vieta. To izveidoja vācu bruņinieki, lai Autīnes sacelšanās laikā 1212. gadā sagrautu uz vaļņa esošās aizsargbūves un iekļūtu pilī. TMR.

  • t06tb.jpg

    12. Sudrablietu depozīts

    Sudrablietu depozīts, 9.–13. gs. Atrasts Krimuldas pagasta Raganā 2007. gadā. Depozītā ietilpst 176 priekšmeti, kas sver 1,4 kg. Depozīta lielāko daļu sastāda Rietumeiropas un anglosakšu denāri. Monētas ievestas galvenokārt pa Daugavas un Gaujas tirdzniecības ceļu 9.–11. gs. Pārējās depozītā atrastās senlietas ir galvenokārt Gaujas lībiešiem raksturīgās 11.–13. gs. rotas – dažādu veidu aproces, gredzeni, piekariņi, krustiņš. Foto no TMR krājuma.

  • t08tb.jpg

    13. Turaidas pils rekonstrukcija

    Autors arhitekts Gunārs Jansons. Pils attēlota skatā no rietumiem un rada priekšstatu par viduslaiku cietokšņu fortifikācijas sistēmu un apbūvi pēc ugunsšaujamo ieroču ieviešanās Latvijas teritorijā 16. gs. sākumā. Turaidas pils šajā laikā ir vislabāk nocietināta un aizņem visplašāko teritoriju kopš savas pastāvēšanas sākuma. Foto no TMR krājuma.

  • t09tb.jpg

    14. Siguldas pilsdrupas (pastkarte)

    Pastkartē redzamas Siguldas ordeņa pilsdrupas ap 1910. gadu. Siguldas pils sākta celt 1207. gadā – ordeņa mestra Venno (1204–1209) darbības laikā. Viduslaikos Siguldas pils ir ordeņa mestra un kopš 1432. gada – Livonijas ordeņa landmaršala rezidence. Pēc Livonijas kara pils pāriet grāfa Lasī, pēc tam – muižnieku Braunu un Borhu dzimtas īpašumā. TMR.

  • t10tb.jpg

    15. Krimuldas pilsdrupas

    Pastkartē redzamas Krimuldas pilsdrupas ap 1910. gadu. Viduslaikos Krimulda ir Rīgas domkapitula pils, sākta būvēt 13. gs. otrajā pusē. Rakstītajos avotos pirmoreiz minēta 1312. gadā. Pēc Livonijas kara pils pāriet muižnieku Līvenu dzimtas īpašumā. TMR.

  • t11tb.jpg

    16. Robežakmens

    Robežakmens starp Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa zemēm. 1207. gadā notiek iekaroto zemju dalīšana starp Rīgas bīskapu un Zobenbrāļu ordeni. Šo zemju robeža ir Gauja, bet sauszemes robežas tika iezīmētas ar robežakmeņiem, kuros iekalta bīskapa un ordeņa simbolika. Turaidas pils pagalmā atrodas robežakmens, kas pārvests no tā sākotnējās atrašanās vietas Murjāņos. Foto no TMR krājuma.

  • t12tb.jpg

    17. Siguldas Sv. Bērtuļa baznīca

    Siguldā viduslaikos atrodas viena no Siguldas fogtejas (vēlāk – komturejas) teritorijā izveidotajām piecām draudzēm, kas dibināta 1206. gadā. Siguldas baznīcu datē ar 1225. gadu. Foto no TMR krājuma.

  • t13tb.jpg

    18. Saules pulkstenis

    Saules pulkstenis. Horizontālais saules pulkstenis izgatavots 15. gs., atrasts Turaidas pilī 1981. gadā. Foto no TMR krājuma.

  • t14tb.jpg

    19. Kristietības ienākšana Līvzemē

    Turaidas līvu valdnieks Kaupo (vidū), Sateseles līvu vecākais Dabrelis (pa labi) un krustnesis (pa kreisi) pie simboliska sarunu galda. Foto no TMR krājuma.

  • t15tb.jpg

    20. Vargāns

    Vargāns. Viens no senākajiem mūzikas instrumentiem, atrasts Turaidas pilī, lietots viduslaikos 13.–15. gs. Vargānu spēlē, ar vienu roku pieliekot to pie zobiem un ar otras rokas īkšķi ieskandinot atsperīti. Foto no TMR krājuma.

  • t16atb.jpg

    21. Bronzas karotes

    Turaidas pilī atrastas divas bronzas karotes, kādas viduslaiku Livonijā ap 15.–16. gs. lietojušas augstākās amatpersonas un dižciltīgie. Karošu kātu galus rotā figurāli veidojumi, vienai no karotēm – cilvēka figūra, otrai – vīnogu ķekars. Foto no TMR krājuma.

  • t17btb.jpg

    22. Ķieģeļi ar mājdzīvnieku pēdu nospiedumiem

    Ķieģeļus Turaidas pils būvniecībai viduslaikos izgatavoja uz vietas Turaidā. Gadījās, ka zemē noliktajiem ķieģeļiem pāri pārskrēja mājdzīvnieki un atstāja vēl miklajā māla masā savu pēdu nospiedumus. Turaidas pils arheoloģiskajā izpētē atrasti vairāk nekā simts ķieģeļu ar kaķu, suņu, aitu, kazu, cūku un citu mājdzīvnieku pēdu atstātajām zīmēm. Ķieģeļi ar pēdu nospiedumiem attiecināmi uz visu pils būvniecības laiku – 13.–16. gs. Foto no TMR krājuma.

  • t18tb.jpg

    23. Krāsns podiņš

    Viduslaikos podiņu krāsnis bija tikai pilīs un baznīcās. No Turaidas pils krāsnīm saglabājušies tikai podiņi. Īpaši krāšņi ir 15.–16. gs. izplatītie daudzkrāsainie glazētie portretpodiņi, uz kuriem attēloti grezni tērpti ļaudis. Pie 15. gs. celtās Turaidas pils augstāko amatpersonu dzīvojamās ēkas arheoloģiskajā izpētē atrasts portretpodiņa fragments, kurā redzams apmetnī tērpies cilvēks ar gariem matiem un trauku rokās. Foto no TMR krājuma.

  • t19tb.jpg

    24. Svētceļnieku gliemežvāks

    Arheoloģiskajos izrakumos Turaidas pilī atrastas liecības par svētceļojumiem viduslaikos. Svētceļnieki kā pazīšanās zīmes pie apģērba piestiprinājuši bronzas un alvas medaljonus, gliemežvākus un krustus. Turaidas pilī atrastais gliemežvāka fragments saistīts ar svētceļojumu uz Svētā Jēkaba kapa vietu – Santjāgo de Kopmpostellu pie Vidusjūras. Foto no TMR krājuma.

  • t20tb.jpg

    25. Krustiņš ar Lukas katedrāles Svētā vaiga (Santovolto) simbolu

    Turaidas pils arheoloģiskajos izrakumos atrastais svētceļnieka krustiņš saista Turaidu ar Lukas pilsētu Itālijas novadā Toskānā. Krustiņš ar Svētā vaiga (Santo volto) krucifiska attēlojumu viduslaikos kalpoja kā svētceļnieku zīme. Tas nebija tik izplatīts kā Jēkaba gliemežvāks, taču bija pietiekami atpazīstams. Zināmi desmitiem vēsturisku eksemplāru, kas atrasti visā Eiropā un ir līdzīgi Turaidas krustiņam. Foto no TMR krājuma.

  • t21tb.jpg

    26. Svētceļnieku pudele

    Turaidas pils arheoloģiskajā izpētē atrasta svētceļniekiem raksturīga māla pudele, ko piestiprināja pie jostas. Tā paredzēta dzeramā vai svētītā ūdens glabāšanai. Pudele izgatavota ap 16. gs. Foto no TMR krājuma.

  • t22tb.jpg

    27. Ķieģelis ar cilvēka figūras zīmējumu

    Turaidas pilī atrastais ķieģelis ar cilvēka attēlu ir darināts 13. gs., un uz tā ir viens no vecākajiem Latvijā zināmajiem zīmējumiem. Attēlā redzams bruņās tērpts vīrs, kura ķermeņa augšdaļa attēlota pretskatā, bet kājas sānskatā. Sejā rūpīgi iezīmētas acis un mute, labajā rokā attēlota linga vai kāds cits metamais ierocis. Foto no TMR krājuma.

  • t23tb.jpg

    28. Cirkulis

    Turaidas pils arheoloģiskajā izpētē atrastais garais cirkulis ir unikāla liecība par precīzo instrumentu izmantošanu būvniecībā. Cirkulis lietots 15.–16. gs., kad Turaidas pilī notika intensīva pārbūve un nocietinājumu paplašināšana. Foto no TMR krājuma.

  • t24tb.jpg

    29. Pils sardze

    Sardzes vīru – galvenokārt kara algotņu – galvenais pienākums bija kara laikā aizstāvēt pili, bet ikdienā – uzraudzīt apkārtni, ieejas vārtus un pagrabos ieslodzītos cietumniekus, kurināt kamīnus un krāsnis, uzturēt kārtībā savus ieročus un apģērbu, kā arī pildīt visus pils pārvaldnieka rīkojumus. Foto no TMR krājuma.

  • t25tb.jpg

    30. Spēļu kauliņi

    Turaidas pilī atrastie viduslaiku spēļu kauliņi. No dzīvnieku potītes kaula izgatavotie spēļu kauliņi – astragali – viduslaikos bieži izmantoti azartspēlēm. Foto no TMR krājuma.

  • 0084tb.jpg

    31. Naudas stienīšu un senlietu depozīts

    Naudas stienīšu un senlietu depozīts. Sudrabs. 11.–13. gs. Atrasts Salgales Rijniekos. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM ekspozīcija.

  • 0085tb.jpg

    32. Senākā Rīgā kaltā nauda

    Feniņš, kalts kā brakteāts Rīgas bīskapijā pēc 1211. gada, bīskapa Alberta fon Bukshēvdena (1199–1229) laikā. Senākā Rīgā kaltā nauda. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM krājums.

  • 0086tb.jpg

    33. Rīgas panorāma

    Rīgas panorāma. Franča Hogenberga gravīra. 1572. gads. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM krājums.

  • 0087tb.jpg

    34. Monētu depozīts

    Depozīts ar Livonijas ordeņa valsts, Rīgas arhibīskapijas, Tartu bīskapijas, Anglijas, Zviedrijas, Gotlandes, Francijas, Vācijas un Galīcijas monētām (kopā 5397), atrasts Rīgas apriņķa Kokneses pagasta Kalnazveņģos 1964. gadā. Depozīts noguldīts 15. gs. otrā ceturkšņa sākumā. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM krājums.

  • 0089tb.jpg

    35. Sadzīves priekšmeti

    Sadzīves priekšmeti – ķemmes, pincete, uzpirkstenis, adatas, grieznes, atslēga. Kauls, dzelzs, bronza. 15.–17. gs. Iegūti arheoloģiskajos izrakumos Cēsu un Dinaburgas viduslaiku pilīs. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM krājums.

  • 0090tb.jpg

    36. Lēņu grāmata

    Lēņu grāmata, ar kuru Livonijas ordeņa mestrs Volters fon Pletenbergs (1450–1535) piešķir kuršu ķoniņam Dragūnam īpašumā zemi un nosaka viņa pienākumus pret ordeni. 1503. gads. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM krājums.

  • 0091tb.jpg

    37. Krāsns podiņš ar Mārtiņa Lutera portretu

    Krāsns podiņš ar Mārtiņa Lutera portretu. Iegūts arheoloģiskajos izrakumos Cēsu viduslaiku pilī. Māls. 16. gs. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM krājums.

  • 0092tb.jpg

    38. Kurpnieku amata zeļļu brālības kanna

    Bauskas kalēju amata pokāls ar piekariņiem un Ventspils kurpnieku amata zeļļu brālības kanna. Alva. 18. gs. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM krājums.