Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki un Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki "Gaudeamus"

Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kuri notiek reizi piecos gados. Bērni un jaunieši ir tie, kas apliecina, ka senās latviešu dziedāšanas, dejošanas un muzicēšanas tradīcijas tiek turpinātas un godā turētas. Ar dziesmu un deju svētkiem saistītā bērnu un jauniešu mākslinieciskā jaunrade noris kultūrizglītības pulciņos un kolektīvos – koros, deju kolektīvos, pūtēju orķestros, mazajos mūzikas kolektīvos, tautas mūzikas ansambļos, vizuālās un lietišķās mākslas, kā arī teātra mākslas kolektīvos un bērnu un jauniešu folkloras kopās.
Dziesmu un deju svētku tradīciju, simbolismu un unikalitāti Latvijā, Igaunijā un Lietuvā Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija 2003.gada 7.novembrī pasludināja par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir šī mantojuma sastāvdaļa jau 50 gadus, jo svētku vēsture aizsākās 1960.gadā, kad pirmo reizi Rīgā pulcējās 8539 dziedātāji no 178 skolām un 1200 dejotāji. Tradīcija vērsusies plašumā, jo X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu svētkos, kuri notika 2010.gada jūlijā, piedalījās 30 975 dalībnieki no 1305 kolektīviem.
IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku (2005.g.) sagatavošana un norise tika atspoguļota īpašā svētku mājas lapā: www.nacgavilet.lv, bet X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem (2010.g.) tika radīta mājas lapa: www.dziedundejo.lv

14.05.2013. A.Strikaite.
Svētku "Gaudeamus" logo zīmes konkurss

Baltijas studentu Dziesmu un deju svētku tradīcija sākās 1956.gadā Tartu un kopš tā laika notikuši jau 16 svētki, pārmaiņus kādā no Baltijas valstīm no tiem 6 Igaunijā, 5 Lietuvā un 5 Latvijā.
Nākamie 17.Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki plānoti Daugavpilī, 2014.gadā no 26.-29.jūnijam, piedaloties Baltijas valstu augstāko izglītības iestāžu studentu kolektīviem. Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki "Gaudeamus" 2003.gadā iekļauti UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu skaitā. Lai nodrošinātu 17.Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku "Gaudeamus" 2014.gadā savlaicīgu sagatavošanu un norisi un turpinātu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas studentu dziesmu un deju svētku "Gaudeamus" tradīcijas, kā arī veicinātu triju Baltijas republiku studentu draudzību, tiek izsludināts logo zīmes konkurss.
Aicinām radošus cilvēkus krāsās izteikt savu redzējumu, kāds varētu būt vizuāli vienojošs simbols 17.Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkiem "Gaudeamus"!
>> Konkursa nolikums
>> Pieteikuma anketa [DOC]

26.03.2013. A.Aukšmuksta.
Noslēdzies konkurss par Pūtēju orķestru koncerta māksliniecisko koncepciju

Gatavojoties XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 2015.gadā, noslēdzies VISC izsludinātais atklātais konkurss par Pūtēju orķestru koncerta māksliniecisko koncepciju Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala. Konkursam tika iesniegti divi darbi, kurus izvērtēja žūrija: Anna Jansone (žūrijas komisijas priekšsēdētāja, režisore, Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas Kultūras koledžas svētku režijas vadītāja), Andris Grizāns (diriģents, Nacionālo bruņoto spēku orķestra priekšorķestra vadītājs), Aivars Krūmiņš (diriģents, P.Jurjāna mūzikas skolas pūšaminstrumentu spēles pedagogs), Māris Visendorfs (J.Mediņa Rīgas 1.mūzikas skolas pūtēju orķestra diriģents).
Par atbilstošāko Pūtēju orķestru koncerta māksliniecisko koncepciju ar interesantu idejas risinājumu, kura jāturpina attīstīt un pilnveidot, tika atzīts koncepcijas autores Ilzes Līviņas darbs

04.02.2013. A.Strikaite.
Konkurss par Pūtēju orķestru koncerta māksliniecisko koncepciju

Dziesmu un deju svētki ir unikāla Latvijas kultūras tradīcija un latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa. 2010.gadā izskanēja X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Svētki, kas ir lielākais notikums Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas dzīvē ar kulmināciju reizi piecos gados un kuru sagatavošana ir nepārtraukts un pēctecīgs process vairāku gadu garumā. Turpinot gatavošanos svētkiem 2015.gadā, Valsts izglītības satura centrs izsludina konkursu par Pūtēju orķestru koncerta māksliniecisko koncepciju. Koncepcijas iesniegšanas termiņš – 2013.gada 15.marts plkst.16.00 (pasta zīmogs 15.marts) Rīgā, Strūgu ielā 4, LV-1003.
>> Konkursa nolikums
>> Pieteikuma veidlapa [DOC]
>> Afiša

31.10.2012. A.Strikaite.
Noslēdzies konkurss "XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku logo zīme"

Turpinot gatavošanos XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem noslēdzies Valsts izglītības satura centra (VISC) organizētais atklātais konkurss par nākamo svētku logo zīmi.
Konkursam tika iesniegti 132 darbi.
Logo darbus vērtēja žūrija: Anna Jansone (žūrijas komisijas priekšsēdētāja, režisore, Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas Kultūras koledžas svētku režijas vadītāja), Aiva Bumbure (māksliniece - dizainere), Andris Grīnbergs (dzejnieks), Didzis Kauliņš (mārketinga speciālists), Inese Mailīte (māksliniece), Ivars Mailītis (mākslinieks, scenogrāfs), Inguna Zariņa (Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas lietišķās grafikas pasniedzēja).
Par interesantu idejas risinājumu un atbilstošāko logo zīmes motīvu XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 2015.gadā tika atzīts autores Elīnas Eleres darbs.
Paldies visiem konkursa dalībniekiem par aktivitāti un dalību logo zīmes konkursā, gatavojoties XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 2015.gadā. Iesniegtie konkursa darbi bija ļoti interesanti, radoši un iztēli rosinoši.

31.10.2012. A.Strikaite.
Noslēdzies koru koncerta Mežaparka Lielajā estrādē koncepcijas konkurss

Ir noslēdzies VISC organizētais atklātais konkurss par XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koru koncerta Mežaparka Lielajā estrādē koncepciju.
Konkursā tika pieteikti pieci konkursa darbi, kurus vērtēja žūrija: Anna Jansone (žūrijas komisijas priekšsēdētāja, režisore, Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas Kultūras koledžas svētku režijas vadītāja), Liene Batņa (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Mūzikas skolotāju katedras vadītāja), Gints Ceplenieks (diriģents, Rīgas Doma kora skolas diriģēšanas programmas vadītājs, X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģents), Inga Cipe (režisore, Cēsu bērnu un jauniešu centra "Spārni" skolotāja), Ārijs Šķepasts (kordiriģents).
Par atbilstošāko koru koncerta Mežaparka Lielajā estrādē koncepcijas ideju tika apstiprināts Teiksmas Briedes iesniegtais darbs „Audīsim Dziesmu jostu! jeb Brīnumu josta”.

02.07.2012. A.Strikaite.
Noslēdzies tautas deju lieluzveduma koncepcijas konkurss

Turpinot gatavošanos nākamajiem XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 2015.gadā, noslēdzies Valsts izglītības satura centra (VISC) organizētais atklātais konkurss par XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tautas deju lieluzveduma koncepciju.
Konkursā tika pieteikti septiņi konkursa darbi, kurus vērtēja VISC izveidota žūrija: Anna Jansone (žūrijas komisijas priekšsēdētāja, režisore, Latvijas Kultūras koledžas Tradicionālās kultūras un skatuves mākslas nodaļas vadītāja), Maruta Alpa (Kultūrizglītības un nemateriālā mantojums centra dejas mākslas eksperte), Indra Ozoliņa (horeogrāfe, Siguldas Valsts ģimnāzijas bērnu tautas deju kolektīva „Vizbulīte” mākslinieciskā vadītāja), Inga Pulmane (horeogrāfe, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Koncertorganizācijas „Ave Sol” bērnu tautas deju ansambļa „Teiksmiņa” mākslinieciskā vadītāja), Ingrida Saulīte (Dziesmu un deju svētku Goda virsvadītāja) un Antra Strikaite (VISC Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vadītājas vietniece).
Par atbilstošāko tautas deju lieuzveduma (stadionā) koncepcijas ideju, kas jāattīsta tālāk un jāpilnveido atbilstoši pielietojumam dziesmu un deju svētkos, tika atzīts konkursa darbs „Ceļš augšup”. Saskaņā ar konkursa nolikumu darba autoru konstatēja, atverot slēgto aploksni ar pieteikuma anketu. Idejas autori – Arta Melnalksne, Inga Cimiņa, Ēvalds Ābelskalns. Žūrija atzinīgi novērtēja arī konkursa darbu „Šodien cepsim rudzu maizi”, autore Iluta Mistre, un izteica priekšlikumu izskatīt iespēju to izmantot tautas deju 2.programmai vai kādam citam valsts nozīmes pasākumam.