Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki. Arhīvs
2018.gads
18.06.2018. A.Melbārde.
24. jūnijs. Noslēguma koncerts Dziesmu svētku estrādē
24. jūnijā, plkst. 16.00, Tartu Dziesmu svētku estrādē norisināsies Gaudeamus festivāla noslēguma koncerts - „Jāņu dziesmas”. Koncertā Baltijas valstu labākie studentu kori uzstāsies ar dinamisku dziesmu programmu, kas veltīta vasaras saulgriežiem, atliekot akadēmisko repertuāru uz laiku malā un iepriecinot skatītājus ar jaunām kompozīcijām.
Gaudeamus ir lielākais studentu dziesmu un deju festivāls Baltijas valstīs, kas šogad norisināsies Tartu un pulcēs vairāk kā 4000 augsti kvalificētus dziedātājus, dejotājus un mūziķus no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas. Dziesmu svētku programma veltīta 2 tēmām: vasaras saulgriežu tradīcijām visās trīs Baltijas valstīs un jaunības tēmai no seniem laikiem līdz mūsdienām.
Kā norāda pasākuma mākslinieciskais vadītājs Kuno Kerge: „Manuprāt, pats galvenais, ka šis pasākums sniedz unikālu pieredzi gan skatītājiem, gan dalībniekiem. Šāda veida lieli dziedāšanas svētki parasti nenotiek saulgriežu laikā. Vasaras saulgriežu svinībām Igaunijā vispār maz kā kopīga ar tautas tradīcijām. Cilvēki vairās organizēt publiskus pasākumus šajā dienā, tieši tāpēc mēs esam pārliecināti, ka šis būs pats iespaidīgākais saulgriežu ugunskurs visā Igaunijā.”
"Jāņu dziesmas" koncertā būs iespējams dzirdēt galvenokārt tradicionālus folkloras skaņdarbus, taču būs arī mūsdienu, piemēram, Andresa Lemba (Andres Lemba) un jaunā komponista Rīvo Jogi (Riivo Jõgi) oriģinālkompozīcijas, kas sarakstītas speciāli apvienotajam Baltijas valstu studentu korim. Koncerta laikā būs iespējams redzēt arī vairākus deju priekšnesumus un teatrālas etīdes, kuras veidojušas igauņu režisore Ain Mäeots un dramaturģe Indrek Hargla.
Kā atzīsts Kuno Kerge, viņš vēlējies, lai pasākums izvērstos moderns un jauneklīgs, tāpēc viņš uzrunājis komponistus Riivo Jõgi un Andresam Lembai: "Protams, koncertā būs dzirdami daudzi skaņdarbi, kas balstīti tradicionālajās saulgriežu tautas mūzikas melodijās, tomēr jāatzīst, ka šie skaņdarbi ir kļuvuši nedaudz vecmodīgi priekš modernās pasaules, kurā dzīvo mūsu jaunieši."
"Kad es pētīju vasaras saulgriežu tradīcijas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, es sapratu, ka tas ir īpašs notikums ne tikai mums, bet arī mūsu dienvidu kaimiņiem - kaut kādā ziņā varbūt pat lielāks un tradīcijām bagātāks. Igaunijā vasaras saulgrieži ir kļuvuši par grila ballīti kopā ar ģimeni, kas arī ir ļoti jautri, taču tādu var uzrīkot arī jebkurā citā siltā vasaras dienā. Atceros, kā mans vectēvs un vecmāmiņa stāstīja, ka viņu jaunībā saulgrieži tika svinēti ar vērienu, kopā pulcējot visus apkārtnes ļaudis, dejojot un dziedot tautas dziesmas," piebilst Kerge.
Kerge arī uzsver, ka pasākums būs jauneklīgs un dinamisks, un būs iespējams dzirdēt modernas interpretācijas jau tautā zināmiem skaņdarbiem, kā piemēram, igauņu komponista Cyrillus Kreek tautas dziesmām.
Latviešu un lietuviešu saulgriežu tautas dziesmu repertuāra ir daudz lirisku dabas aprakstu, vairākām dziesmām ir folkgrupu un orķestru pavadījums. Savukārt igauņu repertuāra dziesmas, ieskaitot tās, kas tiks izpildītas koncerta laikā, ir sarakstījuši mūsdienu komponisti, kas, kā uzsver Kerge, piedod pasākumam mūsdienīgu sajūtu ar laikmetīgu mūzikas valodu.
"Šoreiz es nepakļaušos nacionālā patosa tēmai, galu galā, mēs aicinām cilvēkus uz svētku ballīti, tādēļ repertuārs veidots tā, lai cilvēki neaizietu vīlušies. Tie nebūs ierasti dziesmu svētki to tradicionālajā izpratnē, bet gan notikums, kas ļaus izbaudīt labāko saulgriežu ugunskuru visās Baltijas valstīs," sola Kerge.
Kuno Kerge norāda, ka studentu kopkora pacilājošā enerģija ir ievērību cienīga. "Šādu enerģiju mēs parasti neredzam lielajos vai bērnu un jauniešu dziesmu svētkos. Gaudeamus atmosfēra ir pilnīgi atšķirīga. Es pats to pieredzēju, kad es devos uz festivālu Latvijā un Lietuvā. Gaudeamus festivāla repertuāra kvalitāte krietni pārsniedz vidējo līmeni. Galu galā tajā iesaistītie kori ir paši labākie Igaunijas, Latvijas un Lietuvas studentu kori. Kad tiek atlasīti labākie no labākajiem no trim dažādām valstīm, ir skaidrs, ka prasmju līmenis būs ļoti augsts. Protams, dalībnieku skaits vienmēr būs mazāks nekā lielajos dziesmu svētkos, tomēr profesionālais sniegums noteikti ir ļoti kvalitatīvs," komentē Kerge un sola, ka šajā ballīte studentu kopkoris parādīs vēl neredzētu savu šķautni.
Gaudeamus festivāla mākslinieciskais vadītājs ir Kuno Kerge (Tartu Akadēmiskais vīriešu koris), režisors ir Ain Mäeots (Vanemuine) un scenāriju autors ir Indreks Hargla. Savukārt festivāla mūziķu komandā ir vairāki pazīstami diriģenti, tai skaitā, Alo Ritsing, Triin Koch, Aivars Leštšinskis, Jüri Rent un citi.
Biļetes ir pieejamas: https://www.piletilevi.ee/eng/tickets/festival/muusika/laulupidu-jaanipaeva-laulud-uliopilaste-laulu-ja-tantsufestival-gaudeamus-2018-235875/?&design=piletilev
17.06.2018. A.Melbārde.
23. jūnijs. Deju lielkoncerts
Sestdien, 23. jūnija vakarā, plkst. 22:00 Tartu Toome stadionā norisināsies “Gaudeamus” festivāla deju lieluzvedums "Līgo nakts mistērija", tā režisors Renee Nõmmik sola, ka šie nakts deju svētki, kas veltīti vasaras saulgriežu nakts piedzīvojumiem, būs noslēpumu, saviļņojuma un dinamikas pilni.
Dejas izrādes oriģinālmūzikas autors ir igauņu komponists Ardo Ran Varres, savukārt gaismas mākslinieks ir Meelis Lusmägi, kurš vairākus gadus pēc kārtas ieguvis Igaunijas Gada gaismas mākslinieka balvu.
Uzveduma iedvesmas avots ir Juhani Pütsepp stāsts par kādu vīrieti un sievieti, kas iemīlas viens otrā, bet saņem aizliegumu būt kopā. Viņu cīņa par mīlestība rada virkni piedzīvojumu un noslēpumainu notikumu, no kuriem arī dzimusi tradīcija vasaras saulgriežu naktī kurināt ugunskuru. Šis ir ļoti romantisks stāsts, ko var pat uzskatīt par vasaras saulgriežu nakts tradīciju un leģendu pirmavotu.
Apgaismojumam uzvedumā iedalīta īpaša loma. Tas kā svarīgs un pastāvīgi mainīgs tēls izrādes laikā iznes uguns un gaismas simboliku. Kā skaidro režisors, pirmo reizi Igaunijā tiek organizēts tik vērienīgs gaismas šovs, izrādes vajadzībām izbūvējot lielizmēra apgaismošanas sistēmu. Tā kā izrāde notiks brīvā dabā, tajā netiks izmantoti LED ekrāni. Tā vietā tiks izmantots uguns un gaismas šovs, lai atspoguļotu dejotāju un viņu atveidoto tēlu emocijas un jūtas.
Nakts deju lieluzvedumā gaisma ir vēl viens no tēliem. "Piemēram, sieviete tiek identificēta ar viena veida gaismu, savukārt vīrietis ar cita veida gaismu, izrādes beigās apvienojot šīs divas gaismas. Kas notiks pēc tam, lai paliek noslēpums. To pieredzēt varēs tikai tie, kas apmeklēs izrādi," noslēpumaini izsakās režisors. Viņš piebilst, ka gaisma vienmēr ir bijusi saistīta ar vasaras saulgriežiem - vai nu kā gaisma ugunskurā, vai arī saistībā ar to, ka tā ir arī garākā un gaišākā diena visā gadā.
“Gaudeamus” festivāla kontekstā, kurš pirmo reizi tika organizēts jau tālajā 1956. gadā, deju lieluzvedums "Vasaras saulgriežu nakts mistērija" ir īpašs gadījums, jo nekad pirms tam festivālā nav rīkots atsevišķs uzvedums, kas veltīts tikai dejai. Arī pasākums nakts laikā ir kaut kas jauns. Un pirmo reizi uzvedumā piedalīsies arī laikmetīgās dejas dejotāji, kas būs gan vienojošs, gan atšķirošs elements, izrādes laikā spēlējot ūdens tēlu. "Papildus šim stāstam dejotāji no Latvijas un Lietuvas, kas nāk no ļoti prestižām deju skolām, prezentēs paši savas atsevišķas programmas. Tomēr visus trīs vienos vasaras saulgriežu nakts tematika. Tas viss solās būt ļoti aizraujoši, jo šajā stadionā nekad vēl nav bijusi vēl viena papildus skatuve, kā arī iepriekš izrādēs tikusi izmantota tikai dabīgā gaisma. Šoreiz mēs īpašu uzsvaru liksim tieši uz gaismas un tumsas saspēli, lai atspoguļoti nozīmīgākos izrādes pagrieziena punktus," piebilst Renee Nõmmik. Režisors tic, ka deju svētki būs tieši tik enerģiski, lai skatītājos radītu gan sajūsmu, gan līdzdalības sajūtu.
17.06.2018. A.Melbārde.
22. jūnijs. Lāpu gājiens un "Gaudeamus" festivāla atklāšana
22. jūnijā, plkst. 21:00 Gaudeamus studentu festivāla kori pulcēsies Kassitoome ielejā, lai atklātu festivāla uguni un uzsāktu mistisko lāpu gājienu.
Festivāla uguni svinīgā ceremonijā aizdegs Tartu Universitātes Akadēmiskais sieviešu koris un akadēmiskais vīriešu koris kopā ar maestro Vaike Uibopuu un maestro Alo Ritsing, kuri abi bijuši klāt arī pašā pirmajā Gaudeamus studentu festivālā.
Pasākuma laikā koristu izdziedātu buramvārdu pavadījumā tiks aizdegts arī salmu “laika rats”, tādējādi kļūstot par festivāla uguni, ar kuras palīdzību vēlāk aizdegs tūkstošiem mazāku lāpu. Visa festivāla laikā uguns turpinās degt Tartu Rātsnama laternā, priecējot gan pilsētas iedzīvotājus, gan festivāla apmeklētājus.
24. jūnija vakarā uguns tiks nodota lietuviešu delegācijai, kas pēc četriem gadiem būs nākamā Gaudeamus festivāla organizatori.
Festivāla projekta vadītājs Kulno Kungla norāda, ka lāpu gājiens apzināti netiks koordinēts: "Gājienā paredzēti tikai pāris iestudēti momenti, kā tas būs attīstījies beigās, būs atkarīgs no pašiem tā dalībniekiem. Neapšaubāmi tiks dziedāta studentu himna "Gaudeamus", kā arī citas labi pazīstamas dziesmas. Svētku atmosfēru nodrošinās arī pūtēju orķestra klātbūtne.”
"Svētku uguns aizdegšana un lāpu gājiens ir īpašs mirklis festivālā, jo tā ir pirmā reize, kad koristi, dejotāji un mūziķi pirmo reizi redz, cik daudz viņu patiesībā ir. Lāpu gājiena noslēgums ievadīs arī festivāla atklāšanas pasākumu ar mūzikas un deju priekšnesumiem, kuru laikā taps skaidra visa pārējā festivāla tematiskā noskaņa,” norāda Kungla.
Plkst. 23:00 Emajogi upes krastā notiks festivāla atklāšanas ceremonija. Tajā uzstāsies labākie Igaunijas studentu kori un festivāla orķestris Tartu un Tallinas Universitātes mūziķu sastāvā. “Domājam, ka šādu izpildījumu varētu būtu vēlējies komponists Karls Orfs – tiek plānots spilgts skatuves uzvedums ar dejām, košiem kostīmiem, dekorācijām un gaismu, izmantojot ūdens un pirotehnikas efektus. Mēs esam izvēlējušies labākos skaņas, gaismas un video māksliniekus no Igaunijas. Vēlamies radīt atmosfēru, kas atgādinātu mūzikas festivālu Itālijā”, stāsta „Gaudeamus 2018” projekta vadītājs Kulno Kungla.
Ieeja atklāšanas koncertā – bez maksas.
05.06.2018. Papildināts 05.06.2018. A.Melbārde.
Baltijas studentu Dziesmu un deju svētku "Gaudeamus" ieskaņas koncerts Rīgā
10.jūnijā plkst.18.00 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, ieskandinot XVIII Baltijas valstu studentu 
Dziesmu un deju svētkus, vasaras saulgriežu noskaņās notiks koncerts, kas pulcinās Latvijas augstskolu korus, dejotājus un mūziķus. XVIII Baltijas valstu studentu Dziesmu un deju svētki šogad notiks no 22. līdz 24.jūnijam Igaunijā, Tartu.
Tā kā vērienīgie studentu svētki šogad notiek laikā, kad Baltijā tiek svinēti vasaras saulgrieži, “Gaudeamus” organizatori devuši uzdevumu dalībniekiem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, sagatavot šīm noskaņām atbilstošu repertuāru. XVIII Baltijas valstu studentu Dziesmu un deju svētku ieskaņas koncertā Līgo svētku tematika atklāsies visā tās burvībā, mūzikā un dejās izdzīvojot skaistās un maģiskās sajūtas, kas sevišķi krāšņi un izteiksmīgi starp cilvēkiem uzplaukst tieši vasaras saulgriežu laikā. Koncerta apmeklētāji varēs baudīt dziesmu un deju izlasi no Tartu gaidāmā deju lielkoncerta "Līgo nakts mistērija" un noslēguma koncerta "Jāņu dziesmas". Latvijas koru programmā skanēs gan Jurjānu Andreja “Lūk, roze zied” un Emīla Dārziņa “Nāru dziesma”, gan arī Selgas Mences tautas dziesmas apdare “Gara, gara šī naksniņa” u.c. Savukārt dejotāji koncerta programmā apliecinās, ka Jāņu nakts ir brīnumu nakts, un šos svētkus svinēt aicināti ir visi, neaizmirstot par latviešu tautas tradīcijām.
Koru programmas mākslinieciskā vadītāja, diriģente: Ilze Valce
Deju programmas virsvadītāji: Rolands Juraševskis, Ilze Mažāne un Elita Treilone Pūtēju orķestru virsvadītājs: Māris Martinsons
Režisors: Jānis Siliņš.
Ieeja ieskaņas koncertā ir bez maksas.
Studentu dziesmu svētku tradīcija aizsākās Igaunijā, 1956. gada Dziesmu svētku laikā. “Gaudeamus” pārmaiņus, lielākoties ik pēc četriem gadiem, notiek kādā no Baltijas valstīm. Iepriekšējo reizi studentu svētki notika 2014. gadā Latvijā, Daugavpilī.
01.03.2018. A.Melbārde.
Tūkstošiem studentu no Baltijas valstīm kopā svinēs Līgo svētkus dziesmu un deju uzvedumos festivālā "Gaudeamus"
Baltijas valstu simtgades vasarā, no 22. līdz 24.jūnijam, studentu kori, mūziķi un deju kolektīvi no Latvijas, 
Lietuvas un Igaunijas tiksies Tartu, lai piedalītos astoņpadsmitajos Baltijas valstu studentu Dziesmu un deju svētkos „Gaudeamus”. Dalībniekiem un apmeklētājiem festivāls sola aizraujošu programmu, kurā mūzikas un deju uzvedumus papildinās pārsteidzoši gaismas un uguns elementi.
Festivāla „Gaudeamus” atklāšana, izpildot Karla Orfa kantāti “Karmina Burana”, notiks 22.jūnijā Emajegi upes krastos. Tajā uzstāsies labākie Igaunijas studentu kori un festivāla orķestris Tartu un Tallinas Universitātes mūziķu sastāvā. “Domājam, ka šādu izpildījumu varētu būtu vēlējies komponists Karls Orfs – tiek plānots spilgts skatuves uzvedums ar dejām, košiem kostīmiem, dekorācijām un gaismu, izmantojot ūdens un pirotehnikas efektus. Mēs esam izvēlējušies labākos skaņas, gaismas un video māksliniekus no Igaunijas. Vēlamies radīt atmosfēru, kas atgādinātu mūzikas festivālu Itālijā”, stāsta „Gaudeamus 2018” projekta vadītājs Kulno Kungla. Tā kā vērienīgais festivāls notiek tieši vasaras saulgriežos, tad liela daļa svētku programmas veltīta tieši Līgo svētku tematikai. 23.jūnijā notiks dažādi publiski pasākumi un koncerti, kuru kulminācija būs deju performance “Līgo nakts mistērija”, kas notiks Tamme stadionā. Pirmo reizi festivāla pastāvēšanas laikā, dejas uzvedumā tiks apvienotas tradicionālās tautas dejas ar laikmetīgo deju. Koncerts plānots vēlu vakarā, un tā veidotāji vēlas piepildīt stadionu ar Līgo nakts neparasto mistifikāciju un trīs Baltijas valstu nāciju svētku tradīcijām. Uzvedumam īpašu māksliniecisko noformējumu piešķirs Igaunijā augsti novērtētais gaismu mākslinieks Mēlis Lusmagi (Meelis Lusmägi).
24.jūnijā pilsētas centrā pie Tartu Universitātes festivāla dalībnieki pulcēsies tradicionālajam svētku gājienam, lai kopā dotos uz estrādi, kur notiks noslēguma lielkoncerts „Jāņu dziesmas”.
Svētku dalībnieki no Latvijas jau ir uzsākuši aktīvu gatavošanos dalībai festivālā. 8. februārī Latvijas Universitātes Lielajā aulā notika pirmais koru kopmēģinājums, kurā, Igaunijas un Lietuvas diriģentu vadībā, tika apgūts abu kaimiņvalstu programmu repertuārs. Bez mēģinājumiem ir plānoti arī vairāki nozīmīgi koncerti. Jau februāra izskaņā, 24.februārī, Liepājas koncertzālē „Lielais dzintars” notiks Latvijas programmas repertuāra koncerts. Savukārt īsi pirms došanās uz Igauniju, 10.jūnijā, svētku dalībnieki tiksies koncertā starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala.