Biežāk uzdotie jautājumi
- Par izglītības saturu
Kāda ir pamatizglītības satura reformas būtība?
Pamatizglītības satura reforma paredz:
- pāreju no liela daudzuma informācijas apguves uz prasmēm darboties ar to;
- akcentēt praktiskai dzīvei noderīgas atziņas un prasmes;
- ietvert izglītības saturā mūsdienīgas tēmas;
- saskaņot saturu starp mācību priekšmetiem, lai novērstu satura dublēšanos un pārblīvētību, kā arī satura integrāciju atsevišķos mācību priekšmetos.
Kāpēc vajadzīgi standarti?
Šo dokumentu lietotāju loks ir plašs. Tie ir nepieciešami:
- Skolotājiem, lai varētu plānot mācību procesu, balstoties uz obligāto mācību saturu un prasībām skolēnu zināšanām, prasmēm un attieksmēm, lai ievērotu vienotu pieeju skolēnu sasniegumu vērtēšanā;
- Skolotāju tālākizglītības organizētājiem un īstenotājiem, lai tiktu nodrošināta saikne un pēctecība starp izglītības pakāpēm, mācību priekšmetiem;
- Topošo un strādājošo skolotāju izglītotājiem, lai organizētu atbilstošu skolotāju sagatavošanu un kvalifikācijas celšanu;
- Skolēnu vecākiem, lai viņi saņemtu skaidru un precīzu informāciju par to, kas bērniem jāzina un jāprot un ko viņi faktiski sasniedz;
- Valsts varas pārstāvjiem un plašai sabiedrībai, lai viņi varētu spriest par jaunās paaudzes izglītības kvalitāti, vērtēt un kontrolēt to, kā arī ierosināt nepieciešamās izmaiņas;
- Mācību literatūras un citu mācību līdzekļu autoriem, izdevējiem un ražotājiem, lai viņiem būtu skaidri orientieri mūsdienīga mācību procesa nodrošinājuma izveidei;
- Pārbaudes darbu izstrādātājiem, lai viņi varētu izstrādāt interesantus, vēlamajiem rezultātiem atbilstošus skolēnu sasniegumu pārbaudes darbus.
Kas un kā izstrādā mācību priekšmetu standartus un mācību priekšmetu programmas?
Dokumentu izstrādi organizē attiecīgā mācību priekšmeta speciālists, veidojot darba grupu, tajā iekļaujot erudītus, pieredzes bagātus skolotājus un metodiķus. Darbs pie dokumentu izstrādes ir sarežģīts. Tas sastāv no šādiem posmiem:
- Tiek nodibināta mācību priekšmeta standarta projekta izstrādes darba grupa.
- Darba grupa pārskata esošo saturu un novērtē tā nozīmīgumu un atbilstību, ņemot vērā:
a) ekspertu vērtējumu par tā atbilstību un nozīmību (jaunākie pētījumi, teorijas par priekšmeta jēgu, nozīmi, skolēnu vajadzībām),
b) vērtēšanas datus kā pierādījumu skolēnu sniegumam,
c) lietišķo pētījumu rezultātus, starptautisko salīdzinošo izglītības pētījumu datus kā pamatojumu izmaiņām,
d) salīdzinājumu ar citu radniecīgu mācību priekšmetu saturu,
e) salīdzinājumu ar citu valstu standartiem, mācību priekšmetu saturu. - Mācību priekšmeta standarta projekts tiek izplatīts ar nolūku savākt atsauksmes, papildinājumus, uzlabojumus.
- Mācību priekšmeta konsultatīvā padome izvērtē un sagatavo slēdzienu, konsultējoties ar metodiskajām apvienībām, profesionālajām asociācijām, mācību grāmatu izdevējiem, pārbaudes darbu veidotājiem, skolām, vecākiem, sabiedrību.
- Darba grupa sagatavo pārstrādātu mācību priekšmeta standartu un nodrošina tā pilotēšanu.
- Pārstrādātais mācību priekšmeta standarts tiek iesniegts apstiprināšanai noteiktā kārtībā.
Kas ir izglītošanās jomas pamatizglītībā?
Izglītošanās jomas atklāj būtiskākos izglītošanās virzienus jeb izglītības informatīvo pusi. Pamatizglītības obligāto saturu veido četras izglītošanās jomas: "Valoda", "Cilvēks un sabiedrība", "Māksla", "Tehnoloģiju un zinātņu pamati", tās pamatizglītības saturu aplūko kā veselumu. Visi obligātie mācību priekšmeti ir sakārtoti šajās jomās.
Vai mācību priekšmetu standartus īstenos arī speciālajās izglītības programmās?
Mācību priekšmetu standartos ir izvirzītas noteiktas prasības, to izpilde attiecināma uz visiem skolēniem ar visdažādākajām spējām un vajadzībām, kuri turpinās mācības vispārējās vidējās izglītības programmās vai profesionālās izglītības programmās, apgūst mazākumtautības pamatizglītības programmu, ir īpaši talantīgi un apdāvināti, kuriem ir mācīšanās grūtības, kuriem ir speciālas izglītošanās vajadzības.
Īstenojot mācību priekšmetu standartu prasības klasē, skolotājiem, mācību procesu plānojumā, jāpiedāvā vienlīdzīgas iespējas mācību satura apguvē visiem skolēniem. Skolēnu atšķirību nosaka daudzi faktori.
Skolēniem var būt dažāda etniskā piederība, nacionalitāte, rase, sociālekonomiskā pieredze, valoda, dialekts, reliģiskā piederība, dzimums un ģeogrāfiskā izcelsme.
Valsts pamatizglītības standartu īsteno arī speciālās izglītības programmās, kuras piedāvā speciālās izglītības iestādes vai izglītojamie ar speciālām vajadzībām ir integrēti vispārējās izglītības iestādēs (IZM 04.11.2003. rīkojums Nr.542). Vispārējās izglītības iestādēs ir izveidotas speciālās klases, kurās īsteno speciālās izglītības programmas (IZM 19.04.2000. rīkojums Nr.260), kas piemērotas skolēna attīstības traucējuma veidam, viņa spējām un veselības stāvoklim.Pamatizglītību 9 gados iegūst skolēni ar šādām speciālajām vajadzībām:
- ar psihoneiroloģiskām saslimšanām,
- ar somatiskām saslimšanām.
Pagarināts mācību ilgums (10 līdz 11 gadi) ir skolēniem:
- ar redzes traucējumiem (vājredzīgiem, neredzīgiem),
- ar dzirdes traucējumiem (vājdzirdīgiem, nedzirdīgiem),
- ar smagiem valodas traucējumiem,
- ar fiziskās attīstības traucējumiem (kustību un balsta traucējumi, skolioze),
- ar psihiskās attīstības aizturi un grūtībām mācībās.
Ir izstrādātas arī mazākumtautību speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar norādītajām speciālajām vajadzībām.
(Pamatizglītības mācību priekšmetu standarti. Vispārējie jautājumi., ISEC, 2004)Vai, uzsākot mācīt vēsturi 6.klasē, nepasliktināsies skolēnu zināšanas Latvijas vēsturē?
Skolēni vēsturi apgūs 6.–9.klasē. Jau n1.klases skolēni sociālzinību kursā iepazīs dzimto vietu, zinās sava pagasta (pilsētas) un Latvijas simbolus, to lietojumu, mācīsies saprast, kas ir laika ritējums, izprast dažādu notiku ietekmi uz tālāktattīstību u.tml. Šāda pieeja ļaus skolēniem sagatavoties vēstures kursa apguvei, sākot ar 6.klasi. Tādējādi netiek samazināts vēstures īpatsvars pamatskolas mācību saturā.
Kurās skolās aprobē "Latvijas vēstures" standarta projektu?
Izglītības satura un eksaminācijas centra izveidotā darba grupa ir izstrādājusi standarta projektu mācību priekšmetā "Latvijas vēsture" un standarta projektam atbilstošu programmas parauga projektu. Jau sākot ar 2006./2007.mācību gadu, abi projekti tiek aprobēti 40 skolās Latvijā. Mācību priekšmeta "Latvijas vēsture" standarta projekta aprobācija pamatizglītībā uzsākta:
- Āgenskalna Valsts ģimnāzija,
- Aglonas vidusskola,
- Aizkraukles novada ģimnāzija,
- Aknīstes vidusskola,
- Bebrenes vidusskola,
- Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5.vidusskola,
- E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija,
- Ēdoles pamatskola,
- Jaunjelgavas vidusskola,
- Jelgavas 5.vidusskola,
- Jelgavas Spīdolas ģimnāzija,
- Jūrmalas 1.ģimnāzija,
- Kalsnavas pamatskola,
- Kalvenes pamatskola,
- Kocēnu pamatskola,
- Kr.Valdemāra pamatskola,
- Lēdmanes pamatskola,
- Liepājas 7.vidusskola,
- Liepājas A.Puškina 2.vidusskola,
- Liepājas pilsētas 12.vidusskola,
- Liepājas Raiņa 6.vidusskola,
- Lubānas vidusskola,
- Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskola,
- Penkules pamatskola,
- Puikules pamatskola,
- Remtes pamatskola,
- Rīgas 13.vidusskola,
- Rīgas 54.vidusskola,
- Rūjas pamatskola,
- Sēmes pamatskola,
- Siguldas Valsts ģimnāzija,
- Talsu 2.vidusskola,
- Ulbrokas vidusskola,
- Valkas pamatskola,
- Valmieras Valsts ģimnāzija,
- Vandzenes vidusskola,
- Ventspils 1.ģimnāzija,
- Vērgales pamatskola,
- Virbu pamatskola,
- Zaļenieku pamatskola.
Vai, beidzot pamatskolu, skolēnu zināšanas "Latvijas vēsturē" būs pietiekamas?
Vēstures īpatsvars pamatskolā tiek palielināts, uzsvaru liekot uz Latvijas vēstures jautājumu mācīšanos. Skolēni apgūs visus Latvijas vēstures jautājumus, sākot ar akmens laikmeta notikumiem un beidzot ar mūsdienu aktualitātēm.
Kādas izmaiņas mācību saturā paredz "Sociālo zinību" standarts?
"Sociālās zinības" ir jauns mācību priekšmets, to apgūst no 1.-9.klasei. Līdz 4.klasei "Sociālās zinības" mācīs 1 stundu, 4.–6.klasē – 2 stundas, bet 7.-9.klasē vienu stundu nedēļā. Neatkarīgi no šī priekšmeta apgūšanas, skolēni 1.-3.klasē mācīsies "Ētiku" un/vai "Kristīgo mācību" pēc vecāku izvēles.
"Sociālo zinību" standarts apkopo visus tos jautājumus, kuri agrāk bija ietverti mazos, sadrumstalotos priekšmetos. Priekšmets palīdzēs skolēnam izprast sevi, sabiedrības norises, tā laikā būs iespējams apgūt sadarbības prasmes, mācoties pieņemt lēmumus, argumentēt, pastāvīgi rīkoties dažādās situācijās. Priekšmets sagatavo skolēnus vēstures apguvei, jo jau 5.klasē viņi mācīsies vēsturiskos notikumus uztver kopsakarībās, analizējot pagātnes saistību ar nākotni.Vai kādā no mācību priekšmetiem tiks mācīti tehniskās grafikas jautājumi?
Daži no tehniskās grafikas jautājumiem ir iekļauti "Mājturības" (rokdarbi) mācību priekšmeta saturā. "Tehniskās grafikas" dziļāka apguve tiek plānota vispārējās vidējās izglītības programmās.
Kad notiks vispārējās vidējās izglītības satura reforma?
Vispārējās vidējās izglītības satura reforma ir uzsākta 2008./2009.mācību gadā, ieviešot jaunos mācību priekšmetu standartus "Fizikā", "Ķīmijā","Bioloģijā", "Dabaszinībās", "Matemātikā", "Sportā" un "Svešvalodās". Plānots, ka pārējos mācību priekšmetos standarti stāsies spēkā 2009./2010. mācību gadā. Vispārējās vidējās izglītības satura modernizāciju nepieciešams veikt pēctecīgi kā nākamo posmu aiz pamatizglītības satura reformas
Kā tiks apgūta "Latviešu valoda un literatūra" (LAT-2)?
1.-6.klasē mazākumtautību mācībvalodas skolās "Latviešu valodu un literatūru" apgūs 4 stundas nedēļā integrēti. 7. – 9.klasē 3 stundas nedēļa skolēni apgūs latviešu valodu, bet 2 stundas nedēļā latviešu literatūru.
Kā apgūt standartā noteikto mācību saturu "Informātikā", ja mācību priekšmeta apguvei ir paredzēta viena stunda nedēļā?
"Informātikas" priekšmeta apguvei 5.-7.klasē ir paredzēta 1 stunda nedēļā. Paredzēto stundu skaits ir pietiekams informātikas standarta prasību apguvei. To, kā apgūstams informātikas obligātais saturs, atklāj mācību priekšmeta programmas paraugs. Pēc katras izglītības iestādes iespējām informātikā apgūtās prasmes ieteicams 8. un 9.klasē izmantot citu mācību priekšmetu apguvē.
Kā skaidrojama daļējā satura integrācija 7.-9.klasēs "Sociālajās zinībās"? Ar ko tā atšķiras no šā brīža situācijas?
"Sociālās zinības" ir priekšmets, kas tiek ieviests no 1. līdz 9.klasei. Šim mācību priekšmetam ir kopēji mērķi, uzdevumi un obligātais saturs visā pamatskolas posmā, bet pamatprasības mācību priekšmeta apguvei standartā ir sadalītas pa klašu grupām – 3.,6. un 9.klasi beidzot. Standarts nenosaka pieeju, kā var tikt sasniegtas standarta prasības. Mācību priekšmeta programmas paraugā, kuru izstrādāja ISAP darba grupa, ir paredzēts, ka priekšmeta apguvē 7.-9.klases posmā kopējie mērķi un uzdevumi, kā arī pamatprasības mācību priekšmeta apguvei tiek sasniegtas mācību saturā 7.klasē vairāk akcentējot ētikas jautājumus, 8.klasē – ekonomikas un veselības izglītības, bet 9.klasē pilsoniskās izglītības jautājumus. Katrs skolotājs var izvēlēties, vai izmantot šo programmu vai veidot savu, mācot konkrētās tēmas integrēti.
Vai mazākumtautību izglītības programmās "Latviešu valoda un literatūra" sākot ar 7.klasi būs kā atsevišķi mācību priekšmeti?
Pedagogiem tiek piedāvāta izvēles iespēja, mazākumtautību izglītības programmās "Latviešu valodu un literatūru" sākot ar 7.klasi var mācīt gan integrēti, gan dalīti, ievērojot satura proporciju: divas daļas literatūra, trīs daļas valoda.
Ja pirmā svešvaloda dažādās skolās būs atšķirīga, vai skolēniem būs iespējams mainīt skolu?
Izmaiņas pamatizglītības mācību saturā paredz izvēles iespējas skolēnu vecākiem un skolēniem lemjot, kādu svešvalodu skolēni apgūs kā pirmo svešvalodu. Ir iespējams izvēlēties no tām svešvalodām, kuras piedāvā konkrētā skola, kurā bērns mācās. Skolas varēs nodrošināt katras konkrētās svešvalodas kā pirmās svešvalodas apguvi tajos gadījumos, ja tiks skolā saņemti vairāk kā 12 vecāku iesniegumi vienas klases ietvaros.
Reģionālajās konferencēs daudzi izglītības pārvalžu vadītāji izteica iniciatīvu saskaņot pirmās svešvalodas piedāvājumu katrā konkrētajā rajonā.Kādi mācību priekšmetu standarti tiks izmantoti skolās, kurās apgūs mazākumtautību izglītības programmas?
Skolās, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas, sākot ar 2005.gada 1.septembri ir jāizmanto jaunie ISEC sagatavotie pamatizglītības mācību priekšmetu standarti.
- Par mācību literatūru
Vai mācību priekšmeta apguvei drīkst izmantot tikai Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātas mācību grāmatas?
Mācību priekšmeta apguvei drīkst izmantot gan ISEC apstiprinātas mācību grāmatas, gan mācību grāmatas, kuras ISEC nav apstiprinājis. Mācību priekšmeta apguvei izmantojamo mācību literatūru izvēlas mācību priekšmeta skolotājs. Izvēlēto mācību literatūru iekļauj mācību literatūras sarakstā, kuru izglītības iestādes direktors apstiprina saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra noteikumu Nr.779 „Noteikumi par vispārējās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa organizācijai nepieciešamo obligāto dokumentāciju” 3.14.apakšpunktu.
Mācību literatūras iegādei nepieciešamo finanšu līdzekļu nodrošināšana ir izglītības iestādes dibinātāja kompetencē. Vispārējās izglītības iestādēm no valsts budžeta piešķir papildu līdzekļus ISEC apstiprinātās mācību literatūras iegādei. Apstiprinātās mācību literatūras saraksts ir publicēts šeit.Vai mācību procesā obligāti ir jāizmanto mācību grāmatai pievienotās darba burtnīcas?
Saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību ISEC izvērtē un apstiprina izdevniecības iesniegtu mācību grāmatu komplektā ar tās saturam atbilstošu metodisko līdzekli skolotājam (turpmāk – komplektizdevums). Komplektizdevumu var papildināt ar vienu vai vairākām darba burtnīcām, kā arī ar citiem mācību līdzekļiem (piemēram, uzdevumu krājumu, hrestomātiju, vārdnīcu, kartogrāfisku izdevumu, audiopielikumu), kuri lietderīgi papildina mācību grāmatu vai metodisko līdzekli, nodrošinot iespēju dažādot mācību metodes, padziļināt zināšanas vai pārbaudīt mācību sasniegumus.
Citu mācību līdzekļu, tostarp darba burtnīcu, iekļaušana komplektizdevumā nav obligāta. ISEC izvērtē un apstiprina arī tādus komplektizdevumus, kuros darba burtnīcas nav iekļautas. Izvēle par darba burtnīcas nepieciešamību mācību procesā ir mācību priekšmeta pedagoga atbildība. Darba burtnīca var būt veiksmīgs informācijas ieguves, izpratnes veidošanas un padziļināšanas, kā arī skolēna patstāvīgā darba mācību procesa organizācijas instruments. Izmantojot darba burtnīcu, var atvieglot mācību priekšmeta standartā noteikto prasību apguvi. Bet var notikt arī citādi, kad darba burtnīcās iekļautais saturs skolotāja organizētajā mācību procesā netiek racionāli izmantots, un tad prasība iegādāties darba burtnīcu ir nelietderīga.
Ierobežota budžeta apstākļos ir īpaši aktuāli racionāli izmantot valsts, pašvaldību un vecāku naudas līdzekļus. Tāpēc aicinām pedagogus katrā mācību priekšmetā un katrā konkrētajā klasē rūpīgi izvērtēt darba burtnīcas nepieciešamību optimāla mācību procesa nodrošināšanai.Kāpēc katrā mācību priekšmetā nav izstrādāts viens mācību līdzekļu komplekts, ar kuru strādātu visās Latvijas skolās?
Jaunā pieeja pamatizglītības mācību satura apguvē paredz izvēles iespējas, t.i., katrs pedagogs drīkst izvēlēties tās metodes un mācību līdzekļus ar kuru palīdzību skolēni apgūtu standartos noteiktās prasības.
Kādus mācību līdzekļus ieteicams izmantot mācību priekšmetā "Programmēšanas pamati"?
Lai sekmīgi varētu realizēt mācību priekšmeta "Programmēšanas pamati" standartā norādītās prasības, var izmantot dažādas mācību grāmatas un mācību līdzekļus, piemēram,
- "Informātika" - eksperimentālā mācību grāmata A. Andžāna redakcijā,
- L. Kuzmina, J. Kuzmins "PASCAL valoda skolēniem un skolotājiem",
- A. Geske, A. Grīnfelds "Jautājumi, uzdevumi, vingrinājumi informātikā un programmēšanā",
- G. Spalis "TurbPascal for Windows ikvienam",
- L. Kuzmina "QBASIC uzdevumi un risinājumi",
- A. Jaunbergs "Visual Basic skolā".
Varat izmantot arī virkni interneta resursu latviešu valodā:
- Neklātienes programmētāju skola http://www.liis.lv/nps
- Neklātienes Programmēšanas skola http://www.itf.llu.lv/?l=54
- Algoritmisko uzdevumu minimums matemātikas olimpiādēs. – A.Andžāns, V.Vasiļevskis www.liis.lv
- Demonstrējošo datorprogrammu komplekti. – V.Vēzis, R.Viļums www.liis.lv
- Informātikas olimpiāžu uzdevumi ar atrisinājumiem. – K. Boitmanis, R.Gailis, M.Opmanis, A.Šaraks www.liis.lv
- Kārtošanas un meklēšanas uzdevumi. – A.Gailītis, A.Andžāns, I.Kudapa, L.Ramāna, B.Johannesons www.liis.lv
- Praktiskie darbi programmēšanas valodā „Pascal". – A.Miķis www.liis.lv
- Programmēšanas pamati piemēros. QBASIC. – P.Zariņš www.liis.lv
- Programmēšanas valoda PASCAL piemēros. – V.Vēzis www.liis.lv
- QBasic un Pascal programmu piemēri. – V.Mika, T.Miks www.liis.lv
- QBASIC uzdevumi un risinājumi. – L.Kuzmina www.liis.lv
- SITA-2000 - skaitlisku algoritmu programmēšanas sistēma. – J.Sedols, G.Joņins www.liis.lv
- Shēmu redaktors (1. versija). – J.Sedols www.liis.lv
- Uzdevumi algoritmikā un algoritmiskajā kombinatorikā. 1.daļa. – A.Ambainis, A.Andžāns, A.Bērziņš www.liis.lv
- Visual Basic 5.0 pamati. – Ģ.Karnītis www.liis.lv
- Visual Basic skolā - A.Jaunbergs www.liis.lv
Lai skolotājiem sniegtu informāciju, kā pēc iespējas veiksmīgāk mācīt mācību priekšmetu "Programmēšanas pamati", ISEC organizēja tālākizglītības kursus, kuros praktizējoši skolotāji dalījās ar savu pieredzi un iepazīstināja ar mācību materiālus.
- Par pedagogu tālākizglītību
Kā šogad tiek organizēta pedagogu profesionālā pilnveide par valsts budžeta līdzekļiem?
2009.gada 15.janvārī Izglītības un zinātnes ministrija ir atbalstījusi pedagogu profesionālās pilnveides prioritātes un programmu tematiku 2009.gadam.
Programmu tematika veidota atbilstoši aktuālajām izglītības politikas nostādnēm, izzinātajām un apkopotajām pedagogu profesionālās pilnveides vajadzībām 2009.gadam un saskaņā ar ES struktūrfondu nacionālās programmas projekta "Pedagogu tālākizglītības metodiskā tīkla nodrošinājuma izveide" ietvaros izstrādātajiem tālākizglītības satura moduļiem, piedāvājot pedagogiem vispārējo pedagoģisko kompetenču, izglītības jomu kompetenču, izglītības procesa vadības un personības kompetenču pilnveidi. Izstrādājot pedagogu profesionālās pilnveides prioritātes un programmu tematiku, tika ņemts vērā, ka 2009.gads Eiropas Savienības valstīs ir pasludināts par Eiropas Radošuma un inovāciju gadu.
Pedagoga vispārējo kompetenču modulis
Prioritāte: Vispārējo pedagoģisko kompetenču pilnveide labvēlīgas izglītības vides veidošana
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas (īstenošanas laiks 10.08-20.11.):- 1.Pienākumu, tiesību un atbildības juridiskā izpratne pedagoģiskajā procesā, 12 stundas
- 2.Mūsdienīgu mācīšanās prasmju, attieksmju un intelektuālo spēju attīstīšana, 24 stundas
- 3.Mācīšanās šķēršļi, to noteikšana un novēršana, 24
Pašpilnveides (personības vispārējo kompetenču) modulis
Prioritāte: Personības kompetenču pilnveide pašizziņas, radošas pieejas un sadarbības veicināšanai
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas (īstenošanas laiks 06.04.-15.06.):- 1.Pozitīvās domāšanas veidošana, 12 stundas
- 2.Konfliktu risināšana, 12 stundas
- 3.Dzīvesmāksla un veselīga pašapziņa, 12 stundas
Izglītības jomu kompetenču modulis
Prioritāte: Pedagogu profesionālo kompetenču pilnveide skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību un radošumu veicinoša mācību procesa īstenošanai vispārējā vidējā izglītībā
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas (īstenošanas laiks 01.06.-30.09.):- 1. Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību un radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana latviešu valodā vispārējā izglītībā, 12 stundas
- 2. Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību un radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana angļu valodā vispārējā izglītībā, 12 stundas
- 3. Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību un radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana mazākumtautību (krievu) valodā un literatūrā vispārējā izglītībā, 12 stundas
- 4. Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību un radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana krievu valodā (svešvaloda) vispārējā izglītībā, 12 stundas
- 5. Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību un radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana ģeogrāfijā pamatizglītībā un vidējā izglītībā, 12 stundas
- 6. Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību un radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana sportā pamatizglītībā un vidējā izglītībā, 12 stundas
- 7. Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību un radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana mājsaimniecībā vidējā izglītībā, 12 stundas
- 8. Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību un radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana vēsturē pamatizglītībā un vidējā izglītībā, 12 stundas
- 9. Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību un radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana veselības mācībā vidējā izglītībā, 12 stundas
- 10. Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību un radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana kulturoloģijā vidējā izglītībā, 12 stundas
- 11. Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību un radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana vizuālajā mākslā vispārējā izglītībā, 12 stundas
- 12. Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību un radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana mūzikā vispārējā izglītībā, 12 stundas
- 13. Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību un radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana literatūrā vispārējā izglītībā, 12 stundas
- 14. Aktualitātes 5-6 gadīgo bērnu sagatavošanā skolai, 12 stundas
- 15. Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību un radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana pamatizglītības 1.- 4.klasēs, 24 stundas
- 16. Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību un radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana apvienotajās klasēs 1.- 4.klasēs, 24 stundas
- 17. Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību un radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana apvienotajās klasēs 5.- 9.klasēs, 24 stundas
- 18. Pedagoģiskās palīdzības iespējas izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem vispārējās izglītības iestādēs, 12 stundas
- 19. Mūsdienīga mācību procesa īstenošana speciālajā izglītībā, 12 stundas Izglītības procesa vadības kompetenču modulis
Prioritāte: Izglītības procesa vadības kompetenču pilnveide "Audzināšanas darba programmas 2008.-2013.gadam" īstenošanai un skolēnu vērtību sistēmas attīstīšanai
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas (īstenošanas laiks 15.09.-30.11.):- 1. Klasvadības procesa organizācija un vadība, īstenojot "Audzināšanas darba programmu 2008.-2013.gadam" (projekts), 12 stundas
- 2. Interešu izglītības procesa vadība un metodiskā darba organizācija, 12 st.
- 3. Skolēna vērtību sistēmas veidošanās izglītības procesā, 12 stundas
Pieredzes modulis
Pedagogu profesionālā pilnveide (semināri, konferences u.c.):- 1. Reģionālie semināri vispārējās vidējās un profesionālās vidējās izglītības iestāžu vadītāju vietniekiem izglītības jomā jaunā vidējās izglītības satura ieviešanai „Metodiskais atbalsts vispārējās vidējās izglītības modernizētā satura ieviešanai” 8 stundas
- 2. Vācu valodas skolotāju nometne "Vasaras akadēmija" (sadarbībā ar ārvalstu institūcijām), 36 stundas
- 3. Seminārs "Pieredzes skola dabaszinību 5.-6.klašu skolotājiem", 8 stundas
- 4. Semināri tālākizglītības programmu īstenotājiem pedagogu profesionālās pilnveides programmu kvalitatīvai sagatavošanai, 12 stundas
- 5. Semināri novadu pedagogu tālākizglītības koordinatoriem pedagogu profesionālās pilnveides nodrošināšanai, 12 stundas
Vai pedagogi ir sagatavoti darbam ar jaunajiem mācību priekšmetu standartiem?
ISEC sākot ar 2003.gadu sagatavo pedagogus darbam ar jaunajiem mācību priekšmetu standartiem. 2008.gada valsts iepirkuma organizētajos kursos īstenota pedagogu profesionālo kompetenču pilnveide darbam ar modernizēto pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības mācību saturu, īstenojot pedagogu profesionālās pilnveides programmas daudzveidīga un skolēna izziņas aktivitāti veicinoša mācību procesa īstenošanai vispārējā izglītībā.
2009.gadā Izglītības jomu kompetenču modulī ir atbalstīta prioritāte: „Pedagogu profesionālo kompetenču pilnveide skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību un radošumu veicinoša mācību procesa īstenošanai vispārējā vidējā izglītībā”.
Metodiskā atbalsta sniegšanai vispārējās vidējās izglītības modernizētā satura īstenošanai 2009.gada martā tiek plānoti 5 reģionālie semināri ( Daugavpilī, Liepājā, Cēsīs, un 2 semināri Rīgā) vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestāžu vadītāju vietniekiem izglītības jomā „Metodiskais atbalsts vispārējās vidējās izglītības modernizētā satura ieviešanai”.Kādos normatīvajos dokumentos ir noteiktas galvenās prasības pedagogu izglītībai, tālākizglītībai un pedagogu profesionālās pilnveides programmām?
Izglītības likuma 48.panta 1.punktā ir noteikts, ka strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kurai ir pedagoģiskā izglītība vai kura apgūst pedagoģisko izglītību, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.
Ministru kabineta 2000.gada 3.oktobra noteikumi Nr. 347 ar grozījumiem "Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālai kvalifikācijai."
Grozījumi:
MK 02.10.2001. not. Nr.422 (L.V., 9.okt., nr.143; Ziņotājs, 2001 nr.21)
MK 27.08.2002. not. Nr.394 (L.V., 30.aug., nr.122; Ziņotājs, 2003 nr.2)
MK 29.07.2003. not. Nr.421 (L.V., 6.aug., nr.111; Ziņotājs, 2003 nr.21)
MK 03.08.2004. not. Nr.673 (L.V., 6.aug., nr.124; Ziņotājs, 2004 nr.18)
MK 19.12.2006. not. Nr.1038 (L.V., 29.dec., nr.207)
Prasības pedagogu profesionālajās meistarības pilnveidei nosaka 2007.gada 28.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.570 "Vispārējās izglītības pedagogu un interešu izglītības pedagogu profesionālās pilnveides kārtība” (www.likumi.lv).
Ministru kabineta 2008.gada 22.septembra noteikumi „Grozījums Ministru kabineta 2007.gada 28.augusta noteikumos nr.570 „Vispārējās izglītības pedagogu un interešu izglītības pedagogu profesionālās pilnveides kārtība”.Kādas ir prasības strādājošo pedagogu izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai, ja pedagogam nav iepriekš iegūta profesionālā augstākā pedagoģiskā izglītība vai mācāmajam priekšmetam atbilstoša skolotāja kvalifikācija?
Prasības strādājošo pedagogu izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai, ja pedagogam nav iepriekš iegūta profesionālā augstākā pedagoģiskā izglītība vai mācāmajam priekšmetam atbilstoša skolotāja kvalifikācija nosaka Ministru kabineta 2000.gada 3.oktobra noteikumu Nr. 347 ar grozījumiem "Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālai kvalifikācijai".
Pēdējie grozījumi MK 19.12.2006. not. Nr.1038 (L.V., 29.dec., nr.207) un 2007.gada 28.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.570 "Vispārējās izglītības pedagogu un interešu izglītības pedagogu profesionālās pilnveides kārtība". Ministru kabineta 2008.gada 22.septembra noteikumi „Grozījums Ministru kabineta 2007.gada 28.augusta noteikumos nr.570 „Vispārējās izglītības pedagogu un interešu izglītības pedagogu profesionālās pilnveides kārtība”.Kam paredzētas pedagogu profesionālās meistarības pilnveides normatīvajos dokumentos paredzēto kursu programmas A un B?
A2007.gada 1.septembrī stājās spēkā 2007.gada 28.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.570 „Vispārējās izglītības pedagogu un interešu izglītības pedagogu profesionālās pilnveides kārtība” un Ministru kabineta 2008.gada 22.septembra noteikumi „Grozījums Ministru kabineta 2007.gada 28.augusta noteikumos nr.570 „Vispārējās izglītības pedagogu un interešu izglītības pedagogu profesionālās pilnveides kārtība”.
Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiks īstenotas vispārējās izglītības un interešu izglītības profesionālās pilnveides programmas un kādi profesionālo pilnveidi apliecinoši dokumenti tiks izsniegti.
Informācijai sniedzam MK noteikumu Nr. 570 saturu saīsinātā veidā.
Pedagogs ir atbildīgs par savas profesionālās meistarības pilnveidošanu, apgūstot profesionālās pilnveides programmas, kuru apjoms nav mazāks kā 36 stundas (kopsummā) triju gadu laikā. Profesionālā pilnveide notiek divu veidu (A un B) programmās. Minētās programmas tiek saskaņotas ar Izglītības un zinātnes ministriju.
Pedagogs plāno savu profesionālās meistarības pilnveidošanu atbilstoši izglītības iestādes pedagogu profesionālās pilnveides grafikam sadarbībā ar tās izglītības iestādes vadītāju, kurā pedagogs strādā.
A programma
A programmas apjoms ir 36 stundas. To veido un īsteno institūcijas, kas reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā. Šī programma paredzēta vispārējās izglītības mācību priekšmetu skolotājiem par jaunākajām tendencēm mācību priekšmetā un tā didaktikā, klasvadībā, mazākumtautību izglītībā, informācijas tehnoloģiju izmantošanā, speciālajā izglītībā un iekļaujošajā izglītībā. A programma jāapgūst izglītības iestāžu bibliotekāriem, skolotājiem logopēdiem, izglītības psihologiem, speciālajiem pedagogiem, internāta vai dienesta viesnīcu skolotājiem par attiecīgās jomas jautājumiem, jaunākajām tendencēm klasvadībā, mazākumtautību izglītībā, informācijas tehnoloģiju izmantošanā, speciālajā izglītībā un iekļaujošajā izglītībā. A Programma paredzēta arī interešu izglītības pedagogiem par inovācijām pedagoģijā, psiholoģijā, attiecīgās interešu izglītības programmas saturā un tās īstenošanas metodikā, jaunākajām tendencēm klasvadībā, mazākumtautību izglītībā, informācijas tehnoloģiju izmantošanā, speciālajā izglītībā un iekļaujošajā izglītībā.
A programma var sastāvēt no moduļiem, un pedagogam ir tiesības atbilstoši interesēm profesionālo pilnveidi apgūt dažādās programmās.
B programma
B programmas apjoms ir 72 stundas. To veido un realizē augstākās izglītības institūcijas, kas īsteno pedagoģiskās studiju programmas.
B programma pedagoģijā, psiholoģijā un priekšmeta mācīšanas metodikā paredzēta vispārējās izglītības pedagogiem, kuri māca mācību priekšmetu ar mazu stundu skaitu (105 stundas un mazāk vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības pakāpē) un kuriem ir augstākā akadēmiskā vai augstākā profesionālā izglītība mācību priekšmetam atbilstošā nozarē. Programma jāapgūst interešu izglītības pedagogiem, kuriem nav augstākās pedagoģiskās izglītības, mājturības un mājsaimniecības skolotājiem, kuriem nav augstākās pedagoģiskās izglītības. Pirmsskolas pedagogiem, kuriem ir 1.– 4.klases skolotāja kvalifikācija, B programma paredzēta pirmsskolas izglītības metodikā. B programma konkrētā speciālās izglītības novirzienā paredzēta speciālās izglītības iestāžu pedagogiem, kuriem ir augstākā pedagoģiskā izglītība un skolotāja (pasniedzēja) profesionālā kvalifikācija.
Pēc A programmas apguves pedagogs saņem profesionālo pilnveidi apliecinošu dokumentu - apliecību, bet pēc B programmas apguves – pedagoga sertifikātu.Kā tiek organizēta pedagogu profesionālo kompetenču pilnveides analīze, plānošana un īstenošana?
Izglītības iestādes līmenī: pedagogi izvērtē savas profesionālās kompetences; izglītības iestādes administrācija veic izglītības iestādes darba kvalitātes un rezultātu analīzi; plāno un atbalsta pedagogu tālākizglītību; organizē pedagogu profesionālo pilnveidi; sagatavo un iesniedz pašvaldībā informāciju par nepieciešamajām tālākizglītības programmām.
Pašvaldības līmenī: apkopo un analizē informāciju par tālākizglītības programmu nepieciešamību.
Valsts līmenī (ISEC): izstrādā priekšlikumus pedagogu tālākizglītības prioritātēm; apkopo un analizē pašvaldību iesniegto informāciju par pedagogu tālākizglītības kursu programmu nepieciešamību un koordinē to izstrādi; izstrādā, balstoties uz izglītības pārvalžu iesniegto informāciju par pedagogu tālākizglītības kursu programmu nepieciešamību, valsts iepirkuma vadlīnijas; izvērtē valsts iepirkumā pieteiktās programmas un veic kvalitātes uzraudzību par programmu īstenošanu; konsultē īstenotājus, analīzē iegūtos rezultātus, plāno pedagogu profesionālo pilnveidi nākamajam gadam.Kā tiek nodrošināta pedagogu profesionālās pilnveides programmu kvalitāte?
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas tiek vērtētas atbilstoši izstrādātajiem vērtēšanas kritērijiem. A un B kursu programmas tiek saskaņotas IZM pedagogu tālākizglītības programmu saskaņošanas komisijā, kuras nolikums paredz tiesības komisijai pieņemt lēmumu par saskaņojuma anulēšanu programmām, par kuru īstenošanu saņemtas pamatotas pretenzijas. Valsts iepirkuma ietvaros finansēto pedagogu profesionālās pilnveides programmu kvalitātes pārraudzībai tiek piesaistīti sagatavoti eksperti. Programmu īstenošanas kvalitātes pārraudzības metodika ietver kursu nodarbību vērošanu, dalībnieku anketēšanu, pārrunas ar nodarbību vadītājiem, izglītības pārvalžu pedagogu tālākizglītības koordinatoriem, kā arī programmu īstenošanas starpposmu izvērtēšanu.
Kā saskaņojamas pedagogu profesionālās pilnveides programmas?
Pamatojoties uz Ministru kabineta 28.augusta 2007.gada noteikumiem Nr.570 „Vispārējās izglītības pedagogu un interešu izglītības pedagogu profesionālās pilnveides kārtība” (turpmāk MK noteikumi), pedagogs savu profesionālo meistarību var pilnveidot, apgūstot A vai B programmu (MK noteikumu 4.punkts). Atbilstoši šim punktam minētās programmas saskaņojamas ar Izglītības un zinātnes ministriju.
Pedagogu tālākizglītības programmu saskaņošanas komisija saskaņo vispārējās izglītības pedagogu un interešu izglītības pedagogu profesionālās pilnveides programmas atbilstoši MK noteikumu 6.punktam.
A programmu veido un īsteno institūcijas, kas reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā (MK noteikumu 5.punkts). Iesniedzot pedagogu tālākizglītības programmu saskaņošanai pirmo reizi, programmas pieteicējs iesniedz Izglītības iestādes reģistrācijas apliecības kopiju. Pedagogu tālākizglītības programmas pieteikumā obligāti jāuzrāda Izglītības iestādes reģistrācijas apliecības numuru. Dokumenti Izglītības iestādes reģistrācijas apliecības saņemšanai iesniedzami IZM Reģistru un statistikas analīzes nodaļā.
Pedagogu tālākizglītības programmas pieteikuma un pielikuma veidlapas atrodamas ISEC mājas lapā (www.isec.gov.lv>Pedagogu tālākizglītība). Pedagogu profesionālās pilnveides programmas pieteikums, pielikums un Izglītības iestādes reģistrācijas apliecības kopija iesniedzami ISEC Pedagogu tālākizglītības daļā, 602.kab. Vaļņu ielā 2, Rīgā LV-1050, tālr. 67220780.
Izmantojamie normatīvie dokumenti:
Ministru kabineta 2007.gada 28.augusta noteikumi Nr.570 „Vispārējās izglītības pedagogu un interešu izglītības pedagogu profesionālās pilnveides kārtība” (www.likumi.lv).
Ministru kabineta 2008.gada 22.septembra noteikumi „Grozījums Ministru kabineta 2007.gada 28.augusta noteikumos nr.570 „Vispārējās izglītības pedagogu un interešu izglītības pedagogu profesionālās pilnveides kārtība”.Kā tiek finansēti pedagogu profesionālās pilnveides kursi?
Sākot ar 2006.gadu pedagogu profesionālās pilnveides kursi tiek īstenoti valsts iepirkuma ietvaros un tos finansē valsts.
Kursus par pašvaldības līdzekļiem savas pašvaldības pedagogiem organizē arī pašvaldības, sadarbojoties ar institūcijām, kas reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā un īsteno pedagogu profesionālās pilnveides programmas.
IZM pedagogu tālākizglītības programmu saskaņošanas komisijā tiek saskaņotas arī pedagogu profesionālās meistarības pilnveides programmas, ko skolotāji var apmeklēt par saviem līdzekļiem.Kur var iegūt informāciju par tālākizglītības iespējām Latvijā konkrētu mācību priekšmetu skolotāji?
Mācību priekšmetu skolotājiem profesionālās pilnveides programmu piedāvājums ir pieejams mūsu lapā, pedagogu tālākizglītības programmu katalogā.
Kādas ir tālākizglītības iespējas skolotājiem ārzemēs?
Padomes valstīs. Prasības pretendentiem – svešvalodu (semināra darba valodu) zināšanas un atbilstība mērķauditorijai. Ar kursu piedāvājumu un pieteikšanās kārtību var iepazīties šeit.
Izglītības likuma 48.panta 1.punktā ir noteikts, ka strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kurai ir pedagoģiskā izglītība vai kura apgūst pedagoģisko izglītību, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.
Ministru kabineta 2000.gada 3.oktobra noteikumi Nr. 347 ar grozījumiem "Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālai kvalifikācijai."
Grozījumi:- MK 02.10.2001. not. Nr.422 (L.V., 9.okt., nr.143; Ziņotājs, 2001 nr.21)
- MK 27.08.2002. not. Nr.394 (L.V., 30.aug., nr.122; Ziņotājs, 2003 nr.2)
- MK 29.07.2003. not. Nr.421 (L.V., 6.aug., nr.111; Ziņotājs, 2003 nr.21)
- MK 03.08.2004. not. Nr.673 (L.V., 6.aug., nr.124; Ziņotājs, 2004 nr.18)
- MK 19.12.2006. not. Nr.1038 (L.V., 29.dec., nr.207)
Prasības pedagogu profesionālajās meistarības pilnveidei nosaka 2007.gada 28.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.570 "Vispārējās izglītības pedagogu un interešu izglītības pedagogu profesionālās pilnveides kārtība".
Kādas ir prasības strādājošo pedagogu izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai, ja pedagogam nav iepriekš iegūta profesionālā augstākā pedagoģiskā izglītība vai mācāmajam priekšmetam atbilstoša skolotāja kvalifikācija?
Prasības strādājošo pedagogu izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai, ja pedagogam nav iepriekš iegūta profesionālā augstākā pedagoģiskā izglītība vai mācāmajam priekšmetam atbilstoša skolotāja kvalifikācija nosaka Ministru kabineta 2000.gada 3.oktobra noteikumu Nr. 347 ar grozījumiem "Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālai kvalifikācijai".
Pēdējie grozījumi MK 19.12.2006. not. Nr.1038 (L.V., 29.dec., nr.207) un 2007.gada 28.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.570 "Vispārējās izglītības pedagogu un interešu izglītības pedagogu profesionālās pilnveides kārtība".Kam paredzētas pedagogu profesionālās meistarības pilnveides normatīvajos dokumentos paredzēto kursu programmas A1, A2, B1 un B2?
2007.gada 1.septembrī stājās spēkā 2007.gada 28.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.570 „Vispārējās izglītības pedagogu un interešu izglītības pedagogu profesionālās pilnveides kārtība”.
Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiks īstenotas vispārējās izglītības un interešu izglītības profesionālās pilnveides programmas un kādi profesionālo pilnveidi apliecinoši dokumenti tiks izsniegti.
Informācijai sniedzam MK noteikumu Nr. 570 saturu saīsinātā veidā.
Pedagogs ir atbildīgs par savas profesionālās meistarības pilnveidošanu, apgūstot profesionālās pilnveides programmas, kuru apjoms nav mazāks kā 36 stundas (kopsummā) triju gadu laikā. Profesionālā pilnveide notiek divu veidu (A un B) programmās. Minētās programmas tiek saskaņotas ar Izglītības un zinātnes ministriju.
Pedagogs plāno savu profesionālās meistarības pilnveidošanu atbilstoši izglītības iestādes pedagogu profesionālās pilnveides grafikam sadarbībā ar tās izglītības iestādes vadītāju, kurā pedagogs strādā.A programma
A programmas apjoms ir 36 stundas. To veido un īsteno institūcijas, kas reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā. Šī programma paredzēta vispārējās izglītības mācību priekšmetu skolotājiem par jaunākajām tendencēm mācību priekšmetā un tā didaktikā, klasvadībā, mazākumtautību izglītībā, informācijas tehnoloģiju izmantošanā, speciālajā izglītībā un iekļaujošajā izglītībā. A programma jāapgūst izglītības iestāžu bibliotekāriem, skolotājiem logopēdiem, izglītības psihologiem, speciālajiem pedagogiem, internāta vai dienesta viesnīcu skolotājiem par attiecīgās jomas jautājumiem, jaunākajām tendencēm klasvadībā, mazākumtautību izglītībā, informācijas tehnoloģiju izmantošanā, speciālajā izglītībā un iekļaujošajā izglītībā. A Programma paredzēta arī interešu izglītības pedagogiem par inovācijām pedagoģijā, psiholoģijā, attiecīgās interešu izglītības programmas saturā un tās īstenošanas metodikā, jaunākajām tendencēm klasvadībā, mazākumtautību izglītībā, informācijas tehnoloģiju izmantošanā, speciālajā izglītībā un iekļaujošajā izglītībā.
A programma var sastāvēt no moduļiem, un pedagogam ir tiesības atbilstoši interesēm profesionālo pilnveidi apgūt dažādās programmās.B programma
B programmas apjoms ir 72 stundas. To veido un realizē augstākās izglītības institūcijas, kas īsteno pedagoģiskās studiju programmas.
B programma pedagoģijā, psiholoģijā un priekšmeta mācīšanas metodikā paredzēta vispārējās izglītības pedagogiem, kuri māca mācību priekšmetu ar mazu stundu skaitu (105 stundas un mazāk vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības pakāpē) un kuriem ir augstākā akadēmiskā vai augstākā profesionālā izglītība mācību priekšmetam atbilstošā nozarē. Programma jāapgūst interešu izglītības pedagogiem, kuriem nav augstākās pedagoģiskās izglītības, mājturības un mājsaimniecības skolotājiem, kuriem nav augstākās pedagoģiskās izglītības. Pirmsskolas pedagogiem, kuriem ir 1.– 4.klases skolotāja kvalifikācija, B programma paredzēta pirmsskolas izglītības metodikā. B programma konkrētā speciālās izglītības novirzienā paredzēta speciālās izglītības iestāžu pedagogiem, kuriem ir augstākā pedagoģiskā izglītība un skolotāja (pasniedzēja) profesionālā kvalifikācija.
Pēc A programmas apguves pedagogs saņem profesionālo pilnveidi apliecinošu dokumentu - apliecību, bet pēc B programmas apguves – pedagoga sertifikātu.Kā tiek organizēta pedagogu profesionālās meistarības pilnveides analīze, plānošana un īstenošana?
Pedagogu profesionālās meistarības pilnveides analīze, plānošana un īstenošana notiek izglītības iestādes līmenī:
- pedagogi izvērtē savu profesionālo meistarību, projektē un īsteno tās pilnveidi;
- izglītības iestādes administrācija veic izglītības iestādes darba kvalitātes un rezultātu analīzi, plāno un atbalsta pedagogu tālākizglītību, organizē pedagogu profesionālās meistarības pilnveidi, sagatavo un iesniedz izglītības pārvaldē informāciju par nepieciešamajām tālākizglītības programmām.
Pedagogu profesionālās meistarības pilnveides analīze, plānošana un īstenošana notiek pašvaldības līmenī (Izglītības pārvalde):
- apkopo un analizē informāciju par tālākizglītības programmu nepieciešamību savas pašvaldības izglītības iestāžu pedagogiem;
- organizē pedagogu tālākizglītības programmu izstrādi un īstenošanu;
Pedagogu profesionālās meistarības pilnveides analīze, plānošana un īstenošana notiek valsts līmenī (IZM un/ vai ISEC):
- izstrādā priekšlikumus pedagogu tālākizglītības prioritātēm;
- apkopo un analizē izglītības pārvalžu iesniegto informāciju par pedagogu tālākizglītības kursu programmu nepieciešamību un koordinē to izstrādi;
- izstrādā, balstoties uz izglītības pārvalžu iesniegto informāciju par pedagogu tālākizglītības kursu programmu nepieciešamību, valsts iepirkuma vadlīnijas;
- izvērtē valsts iepirkumā pieteiktās programmas un veic kvalitātes uzraudzību par programmu īstenošanu, konsultē īstenotājus;
- analīzē iegūtos rezultātus, plāno pedagogu profesionālās meistarības pilnveidi nākamajam gadam.
Kur var iegūt informāciju par tālākizglītības iespējām Latvijā konkrētu mācību priekšmetu skolotāji?
Mācību priekšmetu skolotājiem tālākizglītības programmu piedāvājums ir pieejams mūsu lapā, pedagogu profesionālās pilnveides programmu informatīvajā datubāzē, kā arī VISC Tālākizglītības un projektu nodaļa (Strūgu iela 4, Rīgā. Tālr. 67228987; fakss: 67226535)
Kā saskaņojamas pedagogu tālākizglītības programmas?
A un B programmas ir jāsaskaņo ar Izglītības un zinātnes ministriju. Programmas saskaņošanai ar IZM tās īstenotājs iesniedz Izglītības un zinātnes ministra apstiprinātajai Pedagogu tālākizglītības programmu saskaņošanas komisijai, kas izvērtē programmas atbilstību noteiktajām prasībām un pieņem lēmumu par tās saskaņošanu. Programmas, kas saskaņotas ar IZM, tiek reģistrētas ISEC Pedagogu profesionālās meistarības pilnveides programmu informatīvajā datu bāzē un informācija par tām pieejama Pedagogu tālākizglītības programmu katalogā. Pedagogu tālākizglītības programmas saskaņošanai ar IZM iesniedz
Vaļņu ielā 2, Rīgā LV-1050
Tālr. 67216500Kādas ir tālākizglītības iespējas skolotājiem ārzemēs?
Eiropas Padomes Pedagogu tālākizglītības programma dažādās Eiropas Padomes valstīs. Prasības pretendentiem – svešvalodu (semināra darba valodu) zināšanas un atbilstība mērķauditorijai. Ar kursu piedāvājumu un pieteikšanās kārtību var iepazīties šeit
Šīs programmas koordinatore:
Inta Baranovska,
ISEC projektu daļas vadītāja,
Vaļņu iela 2, Rīgā, LV-1050
Tālr. 67216500, fakss 67223801
e-pasts: inta.baranovska@isec.gov.lvInformāciju par pedagogu tālākizglītības iespējām ārzemēs var iegūt akadēmisko programmu aģentūrā:
Baiba Sermuliņa
Akadēmisko programmu aģentūrā
www.apa.lv
Blaumaņa ielā 28, Rīga LV-1011
Tālr. 67280138
e-pasts: apa@apa.lvPar tālākizglītības iespējām Vācijā informāciju var iegūt:
Gunta Akmeņkalne
Goethe Institut Rīga
www.goethe.riga.org
Pils ielā 1 (ieeja no Klosteru ielas), Rīga LV-1050
Tel. 67508200
Kā arī : www.dlvl.lvKādas tālākizglītības iespējas pedagogiem piedāvā Eiropas Padomes Pestalozzi programma?
Eiropas Padomes Pestalozzi programma piedāvā pedagogiem 3–5 dienu bezmaksas tālākizglītības seminārus par ļoti daudzveidīgām tēmām kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm.
- Par eksāmeniem un citiem pārbaudes darbiem
Kas ir centralizētais eksāmens?
Centralizētais eksāmens: eksāmens, kura saturs un norise, kā arī vērtēšanas kritēriju saskaņošana un vienādošana tiek organizēta pēc vienotas kārtības valsts mērogā.
Kādi pārbaudījumi jākārto, lai iegūtu vispārējo vidējo izglītību?
Saskaņā ar LR Ministru kabineta 2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr. 715 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem", valsts pārbaudījumi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi ir: visiem izglītojamajiem eksāmens latviešu valodā un literatūrā, eksāmens svešvalodā, eksāmens matemātikā un ne mazāk kā viens eksāmens pēc paša izglītojamā izvēles mācību priekšmetā, kura apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām.
Kur iespējams nokārtot centralizētos eksāmenus?
Skolēni centralizētos eksāmenus var nokārtot skolā. Kā nosaka LR Ministru kabineta 2006.gada 16.maija noteikumi Nr. 395 "Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību", personas, kas jau ieguvušas atestātu par vispārējo vidējo izglītību vai diplomu par profesionālo vidējo izglītību un kurām nepieciešams kārtot eksāmenu, lai saņemtu vispārējās vidējās izglītības sertifikātu, kas nepieciešams kā konkursa atlases kritērijs uzņemšanai augstākās pakāpes izglītības programmās, jāpiesakās augstskolā, ar kuru sadarbības līgumu par eksāmenu organizēšanu ir noslēdzis ISEC. Informāciju par šīm augstskolām var atrast VISC interneta mājaslapā. Pieteikties iespējams līdz attiecīgā mācību gada 1.aprīlim.
Vai centralizēto eksāmenu drīkst kārtot atkārtoti?
Jā, centralizēto eksāmenu drīkst kārtot atkārtoti. Jāņem vērā, ka izglītojamais, kurš iegūst vidējo izglītību vispārējās vidējās izglītības iestādē vai profesionālās vidējās izglītības iestādē, eksāmenu attiecīgajā mācību gadā drīkst kārtot vienu reizi. Taču, ja izglītojamais eksāmenu nenokārto vai iegūtais vērtējums izglītojamo neapmierina, attiecīgo eksāmenu izglītojamais atkārtoti var kārtot nākamajā mācību gadā. Centralizēto eksāmenu šādā gadījumā var kārtot augstskolās, ar kurām ISEC ir noslēdzis sadarbības līgumu par eksāmenu organizēšanu.
Vai, atkārtoti kārtojot centralizēto eksāmenu, tiek ņemts vērā labākais rezultāts vai pēdējais iegūtais rezultāts?
Kārtojot eksāmenu atkārtoti, tiek izsniegts sertifikāts, kurā norādīts vērtējums par atkārtoti kārtoto eksāmenu. Personai ir tiesības izvēlēties, kuru no iegūtajiem sertifikātiem izmantot. Nav nosacījumu, ka jāņem vērā pēdējais centralizētajā eksāmenā iegūtais rezultāts.
Kā notiek vērtējumu iegūšana centralizētajos eksāmenos?
Vērtējumu centralizētajos eksāmenos VISC nosaka pēc normatīvi kriteriālā principa un izsaka 6 sasniegumu līmeņos: no A (augstākais) līdz F (zemākais). Šāds vērtējuma izteiksmes veids nav saistāms ar skolēna sasniegumu ikdienas vērtējumu, kas parasti tiek izteikts 10 ballu skalā. Centralizēto eksāmenu vērtējums tiek ierakstīts izdotā sertifikātā. Normatīvais vērtējums nozīmē, ka skolēnu sasniegumi tiek salīdzināti savā starpā. Tas dod iespēju izmantot eksāmenā skolēnu atlases principu – labākajiem skolēniem būs labākie rezultāti, vājākajiem skolēniem – vājākie. Ja eksāmena saturs ir sastādīts veiksmīgi, t. i., tas atbilst reālajām skolēnu zināšanām un prasmēm (to garantē uzdevumu iepriekšēja pārbaude – aprobācija – un darbu veidotāju ilggadīgā pieredze), skolēnu sasniegumu (iegūto punktu) grafiskais attēlojums veido normālsadalījuma jeb Gausa līkni. Kā rāda vairāku gadu pieredze, reālā eksāmenā sasniegumu jeb iegūto punktu sadalījums parasti ir tuvs normālsadalījumam. Tas nozīmē, ka eksāmena grūtības pakāpe ir piemērota gan spējīgiem, gan viduvējiem, gan vājiem skolēniem. Lielākā daļa skolēnu eksāmenā saņem vidēju punktu skaitu, kas arī ir garants centralizētā eksāmena uzdevuma izpildei – uzrādīt spējīgos un ļoti spējīgos skolēnus un atšķirt ļoti vājos skolēnus. Kriteriālais vērtējums ir skolēnu sasniegumu salīdzināšana ar sasniegumu līmeņu aprakstu, iepriekšējo gadu skolēnu darbiem vai ekspertu viedokli. Šāds salīdzinājums dod iespēju nodrošināt eksāmena grūtības pakāpes pārmantojamību, t. i., gadu no gada skolēni ar vienādiem vai ļoti līdzīgiem sasniegumiem saņem vienu un to pašu vērtējumu, kas izteikts līmeņos.
>>Vairāk par eksāmenu vērtējuma iegūšanu [PDF]Vai skolotājs jebkurā mācību priekšmetā ir tiesīgs kā maksimālo vērtējumu, ko saņem skolēni kāda mācību priekšmeta nobeiguma pārbaudes darbā, noteikt mazāku nekā 10 balles?
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem skolēna mācību sasniegumus mācību priekšmetā izsaka 10 ballu skalā. Kārtējā pārbaudē, kurā nav iespējams novērtēt mācību sasniegumus 10 ballu skalā, pedagogs mācību sasniegumus var vērtēt ar "ieskaitīts" vai "neieskaitīts". Ja pārbaudes darbs tiek vērtēts 10 ballu skalā, tad maksimālais iegūstamais vērtējums nedrīkst būt zemāks par 10 ballēm.
Ko darīt, ja neapmierina saņemtais vērtējums centralizētajā eksāmenā?
Ja skolēnu neapmierina centralizētajā eksāmenā iegūtais vērtējums, mēneša laikā pēc sertifikāta izsniegšanas skolēnam vai viņa likumiskajam pārstāvim ir tiesības rakstīt iesniegumu, kas adresēts VISC, ar lūgumu pārskatīt eksāmenā saņemto vērtējumu.
Iesnieguma veidlapu var saņemt, ierodoties VISC vai arī elektroniski [DOC].
Iesniegums ir jāaizpilda un jāparaksta. Iesniegumam jāpievieno izsniegtā sertifikāta oriģināls.
Iesniegumu un sertifikātu var iesniegt personiski, ierodoties VISC, vai sūtot pa pastu uz adresi: Valsts izglītības satura centrs, Vaļņu iela 2, Rīga, LV–1050.
VISC tiks izveidota īpaša apelācijas komisija, kas mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izskata to un pārskata vērtējumu eksāmenā, lai pieņemtu lēmumu atstāt esošo vērtējumu vai mainīt to.Kur var iegūt iepriekšējo gadu valsts pārbaudes darbu uzdevumus?
Līdz 2007. gadam ISEC katru gadu izdeva Valsts pārbaudes darbu apkopojumus 9. un 12.klasei. Tos var meklēt pie mācību priekšmetu metodisko apvienību vadītājiem, skolas bibliotēkā vai pie attiecīgā mācību priekšmeta skolotāja. No 2008. gada valsts pārbaudes darbu uzdevumi tiek publicēti VISC interneta mājaslapā.
Vēlos stāties ārzemju augstskolā un dokumenti ir jāiesniedz pirms termiņa, kad tiek izsniegti sertifikāti ar centralizēto eksāmenu rezultātiem. Vai ir iespējams saņemt izziņu par centralizētā eksāmena nokārtošanu?
Jā, VISC var izsniegt izziņu par eksāmena rezultātiem un to, ka centralizētais eksāmens ir ticis kārtots, pirms noteiktā termiņa. Detalizētu informāciju skatīt sadaļā VISC - Pakalpojumi.
Kad izsniedz centralizēto eksāmenu sertifikātus?
Saskaņā ar LR Ministru kabineta 2006.gada 16.maija noteikumiem Nr. 395 "Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību", centralizēto eksāmenu sertifikātus pašvaldības izglītības pārvaldes vadītājam izsniedz ISEC ne vēlāk kā piecas nedēļas pēc attiecīgā mācību gada beigām. Pašvaldības izglītības pārvaldes vadītājs ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc sertifikātu saņemšanas izsniedz tos izglītības iestādes vadītājam, savukārt tas ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc sertifikātu saņemšanas izsniedz tos izglītojamiem. Plānots, ka 2008./2009.mācību gadā centralizēto eksāmenu sertifikātus 9.klašu skolēniem izsniegs 18.jūnijā, bet vidusskolēniem – 16.jūlijā.
Ko darīt, ja ir pazaudēts centralizētā eksāmena sertifikāts?
Gadījumos, kad persona ir nozaudējusi centralizētā eksāmena sertifikātu, tas ir nozagts vai neatgriezeniski bojāts, ir iespējams saņemt tā dublikātu. Persona, kura vēlas saņemt centralizētā eksāmena sertifikāta dublikātu, aizpilda iesniegumu Izglītības satura un eksaminācijas centram. Detalizētu informāciju un iesnieguma paraugu skatīt sadaļā VISC – Pakalpojumi - Centralizēto eksāmenu sertifikāta dublikāta izsniegšana.
Cik ilgi ir derīgs centralizētā eksāmena sertifikāts?
Centralizētā eksāmena sertifikātam nav ierobežots derīguma termiņš. Taču augstākās mācību iestādes var izvirzīt prasību, ka reflektanta sertifikātam jābūt izdotam noteiktā laika periodā - par to jāinteresējas katrā konkrētā augstskolā.
- Par bērnu drošību
Vai skolās skolēni apgūst drošības jautājumus?
Dažādu drošību jautājumi ir ietverti mācību priekšmetu standartos un tiek apgūti dažādu mācību priekšmetu stundu laikā, kā arī šie jautājumi tiek skatīti klašu audzinātāju stundās. Skolām ir tiesības organizēt dažādus pasākumus un piedalīties institūciju organizētajās akcijās drošības jautājumu apguvei.
Vai ir pieejami mācību līdzekļi drošības jautājumu apguvei?
Vairākas Latvijas izdevniecības ar dažādu institūciju atbalstu ir publicējušas informatīvos, metodiskos un mācību materiālus drošības jautājumu apguvei skolās. Esošo materiālu saraksts ir publicēts VISC mājaslapā sadaļā "Metodiskie materiāli". Dažiem materiāliem mājaslapā ir pieejamas to elektroniskās versijas.
- Par mācību priekšmetu olimpiādēm
Kur var iegūt informāciju par skolēnu rezultātiem dažādās mācību priekšmetu olimpiādēs?
Par to, kādus rezultātus skolēni sasnieguši skolu mācību priekšmetu olimpiādēs, informāciju jāmeklē katrā konkrētajā skolā. Rajonu mācību priekšmetu olimpiāžu rezultātus apkopo izglītības pārvalžu atbildīgie speciālisti. VISC mājaslapā sadaļā "Mācību priekšmetu olimpiādes" var atrast informāciju par to, kuri skolēni izvirzīti dalībai valsts olimpiādēs, kādi ir skolēnu rezultāti valsts olimpiādēs, kā arī par sasniegumiem starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs.
Cik ātri ISEC mājaslapā tiek ievietoti valsts mācību priekšmetu olimpiāžu rezultāti?
Valsts olimpiāžu rezultāti mājaslapā tiek ievietoti tiklīdz valsts žūrijas komisija tos iesniedz olimpiāžu organizatoriem un izglītības un zinātnes ministrs paraksta rīkojumu par attiecīgās olimpiādes rezultātiem.
Vai augstskolas ņem vērā skolēnu rezultātus mācību priekšmetu olimpiādēs?
To, vai skolēnu rezultātus mācību priekšmetu olimpiādēs augstskolas ņem vērā, ir tiesīga noteikt katra augstskola pati. Piemēram, Latvijas Universitāte bez konkursa vairākās studiju programmās uzņem tos skolēnus, kas valsts, atklātajās vai starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs ir ieguvuši 1.-3.vietu, ja tajā laikā viņi ir mācījušies 12.klasē.
- Par bērnu nometnēm
Vai pedagogiem un nometnes rīkotājiem ir pieredze nometņu darbā?
Vecākiem ir tiesības to jautāt, bet personāla pieredze nebūt nav izšķirošais labas nometnes kritērijs.
Kā tiks sniegta medicīniskā palīdzība negadījumos?
Nometnes organizētājam jānodrošina iespēja gan darbiniekiem, gan nometnes dalībniekiem izsaukt operatīvos dienestus (t.sk.ātro neatliekamo medicīnisko palīdzību) Nometnes organizatoram jābūt noslēgtam sadarbības līgumam/vienošanās ar vietējo ārstu, medicīnas iestādi par konkrētās nometnes dalībnieku/personāla primārās un sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Nometnes vadītājam jāizskaidro vecākiem kā izpaužas šis sadarbības līgums, cik operatīvi tiek koordinēta pirmās palīdzības sniegšana.
Vai ir nepieciešama kāda licence, apliecība nometnes darbiniekiem?
Nometnes organizētājam jābūt reģistrācijas apliecībai (pašvaldību institūcijas, juridiskas, fiziskas personas, kas savu darbību reģistrējušas “Komerclikuma” un likuma “Par uzņēmējdarbību” noteiktajā kārtībā). Nometnes vadītājam jābūt IZM VJIC izsniegtai nometņu vadītāju apliecībai. Nometnes audzinātājiem, darbnīcu, aktivitāšu vadītājiem nav jābūt noteikti pedagogam ar izglītību. Visbiežāk tie ir entuziasti, radošo profesiju pārstāvji, bērnu mīļi. Nometnes vadītājs veido komandu, kura strādās un darbosies nometnē, viņš ir arī atbildīgs par komandas darbu, profesionalitāti.
Vai nodarbību telpas, darbnīcas, guļvietas vecāki pirms nometnes var apskatīt?
Noteikti var, ja ir iespēja! Arī vecākam jājūtas drošam par vietu, kur bērni nodarbosies un dzīvos ilgāku laika periodu.
Vai var uzzināt ar kādiem nometnes dalībniekiem, kāda vecuma, kādu interešu būs kopā mans bērns?
Pirms nometnes vadītājs/organizators organizē vecāku kopā sanākšanu, kurā informē bērnu vecākus par dienu plānu visās nometnes dienās, par iekšējās kārtības noteikumiem, par bērnu darba grupu sadalījumu, guļvietām un izsniedz informācijas lapu, kurā uzskaitīti bērnam līdzi nepieciešamie materiāli, mantas. Lietderīgi iepazīties ar citu nometnes dalībnieku vecākiem, apmainīties ar tālruņu numuriem.
Kādi būs gulētiešanas rituāli?
Katrā nometnē tie ir atšķirīgi, bet katras nometnes vadītājs labprāt atbildēs par konkrētās nometnes iecerēm, rituāliem. Pusaudži labprāt klausās vakara pasakas!!!
Kāpēc nevar zvanīt jebkurā diennakts laikā savam bērnam?
Vecāki – respektējiet lūdzu nometnes iekšējās kārtības noteikumus un zvaniet sarunām atvēlētajā laikā, pretējā gadījumā, tiek traucēts nodarbību ritms, intensitāte.
Kas kontrolē ēdiena kvalitāti nometnē? Kas uzrauga produktu svaigumu?
Par ēdiena kvalitāti un nekaitīgumu atbildīgs ir pakalpojuma sniedzējs – sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, ar kuru nometnes organizators ir noslēdzis līgumu, vai arī – par ēdienu gatavošanu atbildīgās personas nometnē. Ēdiena kvalitātes kontrole nometnē notiek vairākos līmeņos:
1. paškontroles ietvaros – par ēdienu sagatavošanu un pasniegšanu atbildīgajai personai ir jāveic paškontroli jeb tā saucamo „iekšējo kontroli”, kontrolējot ēdienu gatavošanas tehnoloģiskos procesus (temperatūras, laika kontrole) un veicot izejvielu un gatavo ēdienu garšas, smaržas, konsistences, ārējā izskata novērtēšanu jeb tā saucamo pārtikas produktu un gatavo ēdienu organoleptisko novērtēšanu;
2. nometnes vadības līmenī - ēdienu kvalitātes novērtēšanā būtu jāiesaistās nometnes vadītājam vai viņa pilnvarotajai personai. Nometnes vadītājam vajadzētu novērtēt, vai ēdienus gatavo saskaņā ar iepriekš sastādīto ēdienkarti, vai ēdienu garša, smarža, konsistence, ārējais izskats un pasniegšanas temperatūra atbilst vispārpieņemtām normām, vai tiek ievērots porciju iznākums saskaņā ar ēdienkarti, vai ēdiens atbilst veselīga uztura pamatprincipiem, bērnu vecumam, fiziskajai slodzei un citiem būtiskiem faktoriem, kas izriet no nometnes specifikas. Ieteicams pievērst uzmanību arī faktam, vai bērniem garšo nometnē pasniegtais ēdiens un nepieciešamības gadījumā veikt korekcijas ēdienkartē ēdienu gatavošanas organizācijā.
3. valsts uzraudzības līmenī – valsts uzraudzību un kontroli attiecībā uz ēdienu gatavošanu bērnu nometnē veic Pārtikas un veterinārais dienests.Vai ēdināšanas uzņēmumam jābūt reģistrētam?
Pārtikas un veterinārajā dienestā ir izveidota pārtikas uzņēmumu datu bāze un PVD mājas lapā www.pvd.gov.lv, meklējot PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā, ir iespējams pārbaudīt, vai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums ir reģistrējies.
Ja bērns nometnē saindējas, kur sūdzēties, kur ziņot?
Ja ir aizdomas, ka bērns saslimis, lietojot uzturā nometnē gatavotos ēdienus, bērna vecāki šo informāciju var paziņot Pārtikas un veterinārajam dienestam rakstiskā veidā vai arī pa telefonu – rakstiski sūdzība jāiesniedz Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajā pārvaldē (pēc nometnes atrašanās vietas) vai dienesta centrālajā aparātā (Rīgā, Republikas laukumā 2); telefoniski iespējams sazināties ar Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālo pārvalžu vai centrālā aparāta speciālistiem, kā arī ir iespējams piezvanīt uz Pārtikas un veterinārā dienesta diennakts uzticības tālruni 7027402. Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālo pārvalžu adreses un telefona numuri, kā arī centrālā aparāta atbildīgo speciālistu telefona numuri ir atrodami Pārtikas un veterinārā dienesta mājas lapā: www.pvd.gov.lv
Vai nometnes tiek kontrolētas un kas to veic?
Nometni atbilstoši likumdošanai kontrolē VUGD, PVD un Valsts sanitārā inspekcija. Arī bērnu tiesību aizsardzības inspektors/speciālists, vietējās pašvaldības bāriņtiesas/pagasttiesas pārstāvis, iecirkņa inspektors var pārbaudīt nometni. Nometne ir uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību un LR likumdošanā noteiktajā kārtībā Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir tiesīgs pārbaudīt nometni.
Kurā vietā ir pieejama informācija par šīm oficiālo atļauju saņēmušajām nometnēm?
Pašvaldībā, kuras teritorijā notiek nometne. Informācijai par nometņu koordinatoriem atrodama Valsts izglītības satura centra vietnē, kā arī www.nometnes.lv.