Biežāk uzdotie jautājumi

• Par atbalsta pasākumiem valsts pārbaudes darbos skolēniem ar speciālām vajadzībām

  Kas nosaka, kādi atbalsta pasākumi ir nepieciešami skolēnam valsts pārbaudes darbos, ja skolā nav ne logopēda, ne psihologa?

  Ja izglītības iestādes pedagogi secina, ka skolēnam ir nepieciešami atbalsta pasākumi, bet izglītības iestādē nav logopēda vai izglītības vai klīniskā psihologa, tad izglītības iestāde nosūta skolēnu uz Valsts pedagoģiski medicīnisko komisiju vai pašvaldības pedagoģiski medicīnisko komisiju. Komisija sagatavo atzinumu par skolēna speciālajām vajadzībām un sniedz ieteikumus par nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem.

  Vai izglītības iestāde informē vecākus par to, ka skolēns, kārtojot valsts pārbaudes darbus, izmantos atbalsta pasākumus?

  Izglītības iestāde mutiski vai rakstiski informē skolēnu, viņa vecākus vai citu viņa likumisko pārstāvi par nepieciešamību skolēnam valsts pārbaudes darbos izmantot atbalsta pasākumus. Valsts pārbaudes darbos drīkst izmantot tikai tos atbalsta pasākumus, kurus skolēns ir izmantojis mācību procesa laikā. Skolēns vai viņa likumiskais pārstāvis var atteikties no atbalsta pasākumu piemērošanas, iesniedzot attiecīgu iesniegumu izglītības iestādes vadītājam.

  Kurš informē eksāmena vadītāju par to, kādus atbalsta pasākumus skolēni ar speciālām vajadzībām izmantos valsts pārbaudes darba laikā?

  Izglītības iestādes vadītāja kompetencē ir noteikt, kādā veidā viņš informē eksāmena vadītāju par nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem skolēniem ar speciālām vajadzībām.
  Piemēram.
  Informāciju par skolēniem un viņiem nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem valsts pārbaudes darbos sagatavo izglītības iestādes atbalsta personāls sadarbībā ar mācību priekšmeta pedagogiem un iesniedz izglītības iestādes vadītājam. Izglītības iestādes vadītājs rīkojumā par valsts pārbaudes darbu kārtošanu ietver informāciju par atbalsta pasākumu piemērošanu.

  Skolēns valodas traucējumu dēļ nekārto vienu no eksāmena daļām, bet, ievadot iegūtos punktus elektroniskajā kopsavilkumu tabulā par kārtotajām eksāmena daļām, automātiski netiek izrēķināts skolēna iegūtais vērtējums. Kā rīkoties?

  Šajā gadījumā punktus par kārtotajām daļām elektroniskajā kopsavilkuma tabulā neievada, bet vērtējumu skolēnam, kurš nekārto kādu no valsts pārbaudes darba daļām aprēķina pēc formulas – skolēna iegūtais kopīgais punktu skaits pret maksimāli iespējamo kopīgo punktu skaitu kārtotajās darba daļās. Sīkāku informāciju skatīt metodiskajos ieteikumos "Par vērtējumu valodu valsts pārbaudījumos izglītojamajam, kurš atbrīvots no kādas valsts pārbaudījuma daļas". Materiāls pieejams VISC mājaslapas sadaļā „Speciālā izglītība. Atbalsta pasākumi”.

  Vai atbalsta pasākumi 9.klašu skolēniem ir jāsaskaņo ar VISC?

  Atbalsta pasākumi 9.klašu skolēniem nav jāsaskaņo ar VISC. Katru mācību gadu mājaslapas sadaļā „Vispārējā izglītība. Pārbaudes darbi. Norises darbību laiki” VISC publicē iespējamos atbalsta pasākumus valsts pārbaudes darbos par vispārējo pamatizglītību. Informāciju par skolēnu skaitu, kuri kārtos valsts pārbaudes darbus ar atbalsta pasākumiem, izglītības iestāde norāda valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā, piesakoties valsts pārbaudes darbiem. Pēc valsts pārbaudes darbu norises VISC apkopo precīzāku informāciju.

  Vai skolēns, kurš ir atbrīvots no visiem 9.klases eksāmeniem, drīkst kārtot eksāmenu latviešu valodas mazākumtautību izglītības programmās 9.klasei?

  Ja skolēns ir atbrīvots no valsts pārbaudes darbiem, bet vēlas kādu no tiem kārtot, tad skolēns, pamatojoties uz iesniegumu izglītības iestādes vadītājam, drīkst pieteikties un kārtot izvēlēto eksāmenu. Ja skolēns pārdomā, viņš no eksāmena kārtošanas var atteikties. Ja skolēns eksāmenu kārto, tad no iegūtā vērtējuma eksāmenā atteikties vairs nedrīkst.

  Vai atbalsta pasākumi centralizētajos eksāmenos var tikt piemēroti katram skolēnam individuāli?

  Jā, protams. Ja skolēns ar speciālām vajadzībām kārto centralizētos eksāmenus, tad izglītības iestādes vadītājs raksta iesniegumu VISC. Atbilstoši skolēna vajadzībām VISC izstrādā valsts pārbaudes darbu norises darbību laikus un saskaņo nepieciešamos atbalsta pasākumus.

  Vai ir noteikts, kurā no mācību iestādēm skolēnam ar speciālām vajadzībām ir jākārto apvienotais centralizētais eksāmens?

  Ja izglītības iestādē tiek organizēts apvienotais centralizētais eksāmens, tad izglītības iestāde, kurā mācās skolēns ar speciālām vajadzībām un kuram ir noteikts atšķirīgs centralizētā eksāmena norises darbību laiks un līdz ar to arī cita eksāmena komisija, saskaņojot ar pašvaldības atbildīgo amatpersonu, var piedāvāt iespēju šim skolēnam kārtot eksāmenu gan tajā izglītības iestādē, kurā skolēns mācās, gan tajā, kurā tiek organizēts apvienotais centralizētais eksāmens. Pašvaldības atbildīgā amatpersona līdz attiecīgā mācību gada 10.aprīlim informē VISC par eksāmena materiālu piegādes vietu.

  Kā informēt VISC, ja skolēns ar speciālām vajadzībām apgūst vispārējās vidējās izglītības programmu, bet nekārtos kādu no centralizētā eksāmena daļām?

  Ja skolēns ar speciālām vajadzībām nekārtos kādu no centralizētā eksāmena daļām, tad izglītības iestādes vadītājs raksta iesniegumu VISC, kuram pievieno ģimenes ārsta izsniegtu izraksta kopiju („Izraksts no stacionāra/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes”).
  Informāciju par skolēnu, kurš nekārto centralizētā eksāmena kādu daļu, izglītības iestādes vadītājs nosūta VISC līdz eksāmena norises dienai, bet aktu par skolēna nepiedalīšanos centralizētā eksāmena daļā pievieno eksāmena darbiem. Akta paraugs publicēts VISC mājaslapas sadaļas „Vispārējā izglītība. Pārbaudes darbi. Norises darbību laiki” pielikumos.

  Jūsu jautājums

• Par eksāmeniem un citiem pārbaudes darbiem

  Kas nosaka VISC darbību vidējās izglītības pārbaudījumu organizēšanā?

  VISC ir atbildīgs par centralizēto eksāmenu organizēšanu vispārējās un profesionālās izglītības noslēgumā. VISC darbību vispārējās vidējās izglītības pārbaudījumu organizēšanā nosaka: 2008.gada 2.septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.715 „Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem”; 2010.gada 6.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.335 „Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību” un 2010.gada 6.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.334 „Noteikumi par valsts pārbaudījumu norises kārtību”.

  Kad tika ieviesta centralizēto eksāmenu sistēma Latvijā?

  Centralizēto eksaminācijas sistēmu Latvijā sāka veidot 1994.gadā pēc Lielbritānijas Padomes Baltijas valstīs iniciatīvas reformēt vidusskolas angļu valodas izlaiduma eksāmenu. Pirmais centralizētais angļu valodas eksāmens notika 1997.gadā. 1998.gadā centralizēti vērtēja arī vidusskolas eksāmenus franču un vācu valodā. Pakāpeniski tika ieviesti centralizētie eksāmeni arī citos mācību priekšmetos un kopš 2004.gada centralizētie eksāmeni ir galvenais atlases kritērijs iestājai augstākās izglītības iestādēs.
  VISC izstrādā centralizēto eksāmenu saturu, ņemot vērā prasības vispārējās vidējās izglītības standartā. Lai nodrošināti eksāmenu kvalitāti, tika izveidota un darbojas kvalitātes nodrošināšanas sistēma. Tā attiecas uz eksāmenu saturu, formu, norisi, darbu vērtēšanu un apelācijas kārtību.

  Kādi ir obligātie valsts pārbaudījumi vidējās vispārējās izglītības ieguvei?

  Obligātie valsts pārbaudījumi ir: centralizētais eksāmens latviešu valodā; centralizētais eksāmens matemātikā un centralizētais eksāmens vienā svešvalodā pēc izglītojamā izvēles. Vairāki izvēles eksāmeni arī tiek vērtēti centralizēti, bet daži, piemēram, ģeogrāfijā, ekonomikā, informātikā tiek vērtēti izglītības iestādē.

  Eksāmeni par vispārējo vidējo izglītību

  Centralizētie eksāmeni (obligātie)	Centralizētie eksāmeni (izvēles)	Centralizēti izstrādāti eksāmeni (organizē un vērtē izglītības iestādē)
  Latviešu valoda (rakstos) Matemātika  (rakstos) Svešvaloda – angļu, vācu, franču, krievu (kombinēti)	Latvijas un Pasaules vēsture (rakstos) Ķīmija (rakstos) Bioloģija (rakstos) Fizika (rakstos)	Informātika (kombinēti) Ģeogrāfija (rakstos) Ekonomika (rakstos) Krievu valoda un literatūra mazākumtautību izglītības programmās (rakstos)

  Centralizēti izstrādāti eksāmeni, kurus organizē un vērtē izglītības iestāde, vērtējums tiek izteikts 10 ballu skalā (10 – “izcili”, 9 – “teicami”, 8 – “ļoti labi”, 7 – “labi”, 6 – “gandrīz labi”, 5 – “viduvēji”, 4 – “gandrīz viduvēji”, 3 – “vāji”, 2 – “ļoti vāji”, 1 – “ļoti, ļoti vāji”). VISC izstrādā un nodrošina izglītības iestādes ar vienotiem vērtēšanas kritērijiem un tabulām eksāmenu rezultātu izteikšanai 10 ballu skalā.

  Kā tika izteikts centralizēto eksāmenu vērtējums līdz 2012.gadam?

  Līdz 2012.gadam centralizēto eksāmenu rezultāti Vispārējās vidējās izglītības sertifikātā tika norādīti 6 līmeņos A – F, no kuriem augstākais ir A līmenis un F līmenis ir neapmierinošs (Sertifikāta paraugs līdz 2012.gadam). Izglītojamais eksāmenu nav nokārtojis, ja nav izpildīts neviens uzdevums vai iegūtais rezultāts ir mazāks par 5% no maksimāli iespējamā punktu skaita.
  Vērtēšanas process galvenokārt ir balstīts uz kritērijiem. VISC izmanto statistiskās metodes, lai nodrošinātu eksāmenu kvalitāti un eksāmenu relatīvo grūtības pakāpi (Skat. tabulu).

  Centralizēto eksāmenu līmeņu robežas 2011./2012.mācību gadā

  Eksāmens	A (%)	B (%)	C (%)	D (%)	E (%)	F (%)
  Latviešu valoda	80-100	65-79	50-64	36-49	21-35	5-20
  Svešvaloda	84-100	68-83	52-67	36-51	19-35	5-18
  Vēsture	79-100	59-78	41-58	28-40	20-27	5-19
  Matemātika	85-100	62-84	40-61	23-39	12-22	5-11
  Fizika	83-100	65-82	46-64	30-45	19-29	5-18
  Ķīmija	87-100	76-86	58-75	41-57	22-40	5-21
  Bioloģija	86-100	75-85	60-74	44-59	30-43	5-29

  Kā tiek izteikts centralizēto eksāmenu vērtējums no 2013.gada?

  2012.gada 3.septembrī apstiprinātie grozījumi 2008.gada 2.septembra Ministru kabineta noteikumos Nr.715 „Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem” ievieš izmaiņas centralizēto eksāmenu rezultātu paziņošanā. Sākot ar 2012./2013.mācību gadu, centralizētajos eksāmenos izglītojamo mācību sasniegumus izteiks tikai procentuāli, nelietojot novērtējumu A-F līmeņos. Iegūto novērtējumu ierakstīs vispārējās vidējās izglītības sertifikātā, norādot kopējo procentuālo novērtējumu un procentuālo novērtējumu katrai eksāmena daļai (Sertifikāta paraugs no 2013.gada). Eksāmena rezultātu procentos veido pareizo atbilžu attiecība punktos pret maksimāli iespējamo punktu skaitu eksāmenā vai tā daļā.

  Kā tiek norādīts svešvalodu prasmes līmenis sertifikātā?

  Sākot ar 2013.gadu, izglītojamajiem, kuru sniegums svešvalodas centralizētajā eksāmenā atbilst Eiropas valodu kopīgās pamatnostādnēs (EVKP) noteiktajiem valodas prasmes līmeņiem B1, B2 vai C1 līmenim, iegūto valodas prasmes līmeni ierakstīs sertifikātā.
  Lai VISC svešvalodu eksāmenu rezultātus pielīdzinātu Eiropas valodu kopīgās pamatnostādnēs noteiktajiem valodas prasmes līmeņiem, VISC 2010.gadā koordinēja pētījumu, kura mērķis bija noteikt, vai svešvalodu eksāmena prasības Latvijā atbilst EVKP prasībām un vai eksāmena rezultāti var tikt izteikti atbilstoši EVKP definētajiem līmeņiem. Latvijas Universitātes eksperti veica svešvalodu eksāmena uzdevumu un rezultātu padziļinātu analīzi. Pētījuma rezultātā tika secināts, ka svešvalodu eksāmens nodrošina uzdevumus atbilstoši EVKP C1, B2 un B1 līmeņiem.

  Procentuālais vērtējums svešvalodu eksāmenā, sākot ar 2013.gadu tiks izteikts atbilstoši šādiem Eiropas valodu kopīgās pamatnostādnēs noteiktajiem valodas prasmes līmeņiem:

  Kopīgais vērtējums %	EVKP līmenis
  95-100%	C1
  70-94%	B2
  40-69%	B1

  Svešvalodu eksāmena rezultāts, kas ir zemāks par 40%, netiks izteikts atbilstoši EVKP līmeņiem.  

  Cik ilgi ir derīgs centralizētā eksāmena sertifikāts?

  Centralizētā eksāmena sertifikātam nav ierobežots derīguma termiņš. Taču augstākās mācību iestādes var izvirzīt prasību, ka reflektanta sertifikātam jābūt izdotam noteiktā laika periodā – par to jāinteresējas katrā konkrētā augstskolā.

  Ko darīt, ja neapmierina saņemtais vērtējums centralizētajā eksāmenā?

  Ja skolēnu neapmierina centralizētajā eksāmenā iegūtais vērtējums, mēneša laikā pēc sertifikāta izsniegšanas skolēnam vai viņa likumiskajam pārstāvim ir tiesības rakstīt iesniegumu, kas adresēts VISC, ar lūgumu pārskatīt eksāmenā saņemto vērtējumu. Iesnieguma veidlapu var saņemt, ierodoties Valsts izglītības satura centrā vai arī elektroniski [DOC] [PDF].
  Iesniegums ir jāaizpilda un jāparaksta. Iesniegumam jāpievieno izsniegtā sertifikāta oriģināls vai oriģināla kopija.
  Parakstīto iesniegumu un sertifikāta oriģinālu vai oriģināla kopiju var iesniegt:
  1) personīgi, ierodoties Valsts izglītības satura centrā, Vaļņu ielā 2, vai
  2) sūtot pa pastu uz adresi: Valsts izglītības satura centrs, Vaļņu iela 2, Rīga, LV–1050.
  VISC tiks izveidota īpaša apelācijas komisija, kas mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izskata to un pārskata vērtējumu eksāmenā, lai pieņemtu lēmumu atstāt esošo vērtējumu vai mainīt to.
  Apelācijas komisijas lēmumu varēs saņemt personīgi Valsts izglītības satura centrā, Vaļņu ielā 2.

  Ko darīt, ja ir pazaudēts centralizētā eksāmena sertifikāts?

  Detalizētu informāciju un iesnieguma paraugu skatīt sadaļā
  VISC > Maksas pakalpojumi > Centralizēto eksāmenu sertifikāta dublikāta izsniegšana.

  Vēlos stāties ārzemju augstskolā un dokumenti ir jāiesniedz pirms termiņa, kad tiek izsniegti sertifikāti ar centralizēto eksāmenu rezultātiem. Vai ir iespējams saņemt izziņu par centralizētā eksāmena nokārtošanu?

  Detalizētu informāciju skatīt sadaļā
  VISC > Maksas pakalpojumi > Izziņas par nokārtotu centralizēto eksāmenu saņemšana.

  Kur var iegūt iepriekšējo gadu valsts pārbaudes darbu uzdevumus?

  Līdz 2007. gadam katru gadu tika izdoti Valsts pārbaudes darbu apkopojumi 9. un 12.klasei. Tos var meklēt pie mācību priekšmetu metodisko apvienību vadītājiem, skolas bibliotēkā vai pie attiecīgā mācību priekšmeta skolotāja. No 2008. gada valsts pārbaudes darbu uzdevumi tiek publicēti VISC interneta vietnē

  Kur iespējams nokārtot centralizētos eksāmenus?

  Skolēni centralizētos eksāmenus var nokārtot skolā.
  Personām, kas jau ir ieguvušas vidējo izglītību, bet vēlas kārtot centralizētos eksāmenus, saskaņā ar 2010.gada 6.aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.335 "Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību" 23.punktu ir iespēja pieteikties 2012./2013.mācību gada centralizēto eksāmenu kārtošanai augstskolās:
  1. Latvijas Universitātē;
  2. Daugavpils Universitātē;
  3. Liepājas Universitātē;
  4. Vidzemes Augstskolā.
  Centralizētā angļu valodas eksāmena kārtošanai var pieteikties līdz 2013.gada 18.februārim, bet pārējiem centralizētajiem eksāmeniem – ne vēlāk kā 6 nedēļas pirms eksāmena norises dienas. Eksāmenu norise augstskolās tiek organizēta vienlaicīgi ar eksāmenu norisi skolās pēc vienotas pārbaudījumu norises kārtības. Minētā iespēja ir maksas pakalpojums saskaņā ar attiecīgās augstskolas noteiktu cenrādi. Sīkāka informācija ir pieejama attiecīgās augstskolas pirmsstudiju centros vai mājaslapās.

  Vai centralizēto eksāmenu drīkst kārtot atkārtoti?

  Jā, centralizēto eksāmenu drīkst kārtot atkārtoti. Jāņem vērā, ka izglītojamais, kurš iegūst vidējo izglītību vispārējās vidējās izglītības iestādē vai profesionālās vidējās izglītības iestādē, eksāmenu attiecīgajā mācību gadā drīkst kārtot vienu reizi. Taču, ja izglītojamais eksāmenu nenokārto vai iegūtais vērtējums izglītojamo neapmierina, attiecīgo eksāmenu izglītojamais atkārtoti var kārtot nākamajā mācību gadā. Centralizēto eksāmenu šādā gadījumā var kārtot augstskolās, ar kurām VISC ir noslēdzis sadarbības līgumu par eksāmenu organizēšanu.

  Vai, atkārtoti kārtojot centralizēto eksāmenu, tiek ņemts vērā labākais rezultāts vai pēdējais iegūtais rezultāts?

  Kārtojot eksāmenu atkārtoti, tiek izsniegts sertifikāts, kurā norādīts vērtējums par atkārtoti kārtoto eksāmenu. Personai ir tiesības izvēlēties, kuru no iegūtajiem sertifikātiem izmantot. Nav nosacījumu, ka jāņem vērā pēdējais centralizētajā eksāmenā iegūtais rezultāts.

  Kāpēc mainīts valsts pārbaudes darbu norises laiks un centralizētais eksāmens notiek martā?

  Viens no centralizētajiem eksāmeniem – centralizētais eksāmens angļu valoda notiks martā, jo:
  - tas samazina vispārējā vidējā izglītībā skolēnu slodzi un spriedzi valsts pārbaudījumu laikā maija beigās un jūnijā;
  - starp valsts pārbaudījumiem vispārējā vidējā izglītībā ir vairāk brīvu dienu, skolēni var sekmīgāk sagatavoties nākamajiem pārbaudījumiem un atpūsties pēc jau nokārtotajiem eksāmeniem;
  - tajā laikā pārējiem skolēniem ir pavasara brīvlaiks, tāpēc eksāmena norise, kuru nodrošina liels skaits angļu valodas pedagogu, netraucē mācību procesu;
  - vispārējās vidējās izglītības sertifikāti tiks izsniegti četras dienas ātrāk nekā iepriekšējā mācību gadā (2013.gada 5.jūlijā), kas atvieglos skolēnu iestāšanos citu valstu augstākajās mācību iestādēs, kā arī skolēni uzzinās rezultātus ātrāk, tādējādi mazinot skolēnos stresu par saviem saņemtajiem rezultātiem.

  Vai skolotājs jebkurā mācību priekšmetā ir tiesīgs kā maksimālo vērtējumu, ko saņem skolēni kāda mācību priekšmeta nobeiguma pārbaudes darbā, noteikt mazāku nekā 10 balles?

  Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem skolēna mācību sasniegumus mācību priekšmetā izsaka 10 ballu skalā. Kārtējā pārbaudē, kurā nav iespējams novērtēt mācību sasniegumus 10 ballu skalā, pedagogs mācību sasniegumus var vērtēt ar "ieskaitīts" vai "neieskaitīts". Ja pārbaudes darbs tiek vērtēts 10 ballu skalā, tad maksimālais iegūstamais vērtējums nedrīkst būt zemāks par 10 ballēm.

  Iesniegumu paraugi atbrīvojumiem no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem

  Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā iesniegumu veidlapu paraugus tiem izglītojamajiem, kuri atbilstoši Ministru kabineta 2003. gada 11. marta noteikumiem Nr. 112 "Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem" vēlas tikt atbrīvoti no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem. Iesnieguma veidlapa paredzēta:

  1. 12.klases izglītojamajiem, kuri valsts pārbaudes darbu norises laikā piedalās starptautiskās sporta sacensībās vai sporta nometnē ārpus Latvijas [DOC];
  2. atbrīvojumam no 9. [DOC] vai 12.klases [DOC] latviešu valodas eksāmena mazākumtautību izglītības programmās izglītojamajiem, kuriem ir izsniegta Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas identifikācijas karte.

  Iesniegumus var iesniegt līdz 20. aprīlim IZM, Vaļņu ielā 2 (1.stāvā)

  Jūsu jautājums

• Par izglītības saturu

  Kāpēc vajadzīgi standarti?

  Šo dokumentu lietotāju loks ir plašs. Tie ir nepieciešami:

  • Skolotājiem, lai varētu plānot mācību procesu, balstoties uz obligāto mācību saturu un prasībām skolēnu zināšanām, prasmēm un attieksmēm, lai ievērotu vienotu pieeju skolēnu sasniegumu vērtēšanā;
  • Skolotāju tālākizglītības organizētājiem un īstenotājiem, lai tiktu nodrošināta saikne un pēctecība starp izglītības pakāpēm, mācību priekšmetiem;
  • Topošo un strādājošo skolotāju izglītotājiem, lai organizētu atbilstošu skolotāju sagatavošanu un kvalifikācijas celšanu;
  • Skolēnu vecākiem, lai viņi saņemtu skaidru un precīzu informāciju par to, kas bērniem jāzina un jāprot un ko viņi faktiski sasniedz;
  • Politikas veidotājiem un plašai sabiedrībai, lai viņi varētu spriest par jaunās paaudzes izglītības kvalitāti, vērtēt un kontrolēt to, kā arī ierosināt nepieciešamās izmaiņas;
  • Mācību literatūras un citu mācību līdzekļu autoriem, izdevējiem un ražotājiem, lai viņiem būtu skaidri orientieri mūsdienīga mācību procesa nodrošinājuma izveidei;
  • Pārbaudes darbu izstrādātājiem, lai viņi varētu izstrādāt interesantus, vēlamajiem rezultātiem atbilstošus skolēnu sasniegumu pārbaudes darbus.

  Kas un kā izstrādā mācību priekšmetu standartus un mācību priekšmetu programmas?

  Dokumentu izstrādi organizē VISC attiecīgā mācību priekšmeta speciālists, veidojot darba grupu, tajā iekļaujot erudītus, pieredzes bagātus skolotājus un metodiķus. Darbs pie dokumentu izstrādes ir sarežģīts. Tas sastāv no šādiem posmiem:

  1. Tiek nodibināta mācību priekšmeta standarta projekta izstrādes darba grupa.
  2. Darba grupa pārskata esošo saturu un novērtē tā nozīmīgumu un atbilstību, ņemot vērā:
     a) ekspertu vērtējumu par tā atbilstību un nozīmību (jaunākie pētījumi, teorijas par priekšmeta jēgu, nozīmi, skolēnu vajadzībām),
     b) vērtēšanas datus kā pierādījumu skolēnu sniegumam,
     c) lietišķo pētījumu rezultātus, starptautisko salīdzinošo izglītības pētījumu datus kā pamatojumu izmaiņām,
     d) salīdzinājumu ar citu radniecīgu mācību priekšmetu saturu,
     e) salīdzinājumu ar citu valstu standartiem, mācību priekšmetu saturu.
  3. Mācību priekšmeta standarta projekts tiek izplatīts ar nolūku savākt atsauksmes, papildinājumus, uzlabojumus.
  4. Mācību priekšmeta konsultatīvā padome izvērtē un sagatavo slēdzienu, konsultējoties ar metodiskajām apvienībām, profesionālajām asociācijām, mācību grāmatu izdevējiem, pārbaudes darbu veidotājiem, skolām, vecākiem, sabiedrību.
  5. Darba grupa sagatavo pārstrādātu mācību priekšmeta standartu un nodrošina tā aprobēšanu.
  6. Pārstrādātais mācību priekšmeta standarts tiek iesniegts apstiprināšanai noteiktā kārtībā.

  Vai mācību priekšmetu standartus īstenos arī speciālajās izglītības programmās?

  Mācību priekšmetu standartos ir izvirzītas noteiktas prasības, to izpilde attiecināma uz visiem skolēniem ar visdažādākajām spējām un vajadzībām, kuri turpinās mācības vispārējās vidējās izglītības programmās vai profesionālās izglītības programmās, apgūst mazākumtautības pamatizglītības programmu, ir īpaši talantīgi un apdāvināti, kuriem ir mācīšanās grūtības, kuriem ir speciālas izglītošanās vajadzības.
  Īstenojot mācību priekšmetu standartu prasības klasē, skolotājiem, mācību procesu plānojumā, jāpiedāvā vienlīdzīgas iespējas mācību satura apguvē visiem skolēniem. Skolēnu atšķirību nosaka daudzi faktori.
  Skolēniem var būt dažāda etniskā piederība, nacionalitāte, rase, sociālekonomiskā pieredze, valoda, dialekts, reliģiskā piederība, dzimums un ģeogrāfiskā izcelsme.
  Valsts pamatizglītības standartu īsteno arī speciālās izglītības programmās, kuras piedāvā speciālās izglītības iestādes vai izglītojamie ar speciālām vajadzībām ir integrēti vispārējās izglītības iestādēs. Vispārējās izglītības iestādēs ir izveidotas speciālās klases, kurās īsteno speciālās izglītības programmas, kas piemērotas skolēna attīstības traucējuma veidam, viņa spējām un veselības stāvoklim.

  Pamatizglītību 9 gados iegūst skolēni ar šādām speciālajām vajadzībām:

  • ar psihoneiroloģiskām saslimšanām,
  • ar somatiskām saslimšanām.

  Pagarināts mācību ilgums (10 līdz 11 gadi) ir skolēniem:

  • ar redzes traucējumiem (vājredzīgiem, neredzīgiem),
  • ar dzirdes traucējumiem (vājdzirdīgiem, nedzirdīgiem),
  • ar smagiem valodas traucējumiem,
  • ar fiziskās attīstības traucējumiem (kustību un balsta traucējumi, skolioze),
  • ar psihiskās attīstības aizturi un grūtībām mācībās.

  Ir izstrādātas arī mazākumtautību speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar norādītajām speciālajām vajadzībām.

  Kurās skolās notika "Latvijas vēstures" standarta projekta aprobācija?

  VISC izveidotā darba grupa izstrādāja standarta projektu mācību priekšmetā "Latvijas vēsture" un standarta projektam atbilstošu programmas parauga projektu. Jau sākot ar 2006./2007.mācību gadu, abi projekti tika aprobēti 40 skolās Latvijā. Mācību priekšmeta "Latvijas vēsture" standarta projekta aprobācija pamatizglītībā veica:

  • Āgenskalna Valsts ģimnāzija,
  • Aglonas vidusskola,
  • Aizkraukles novada ģimnāzija,
  • Aknīstes vidusskola,
  • Bebrenes vidusskola,
  • Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5.vidusskola,
  • E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija,
  • Ēdoles pamatskola,
  • Jaunjelgavas vidusskola,
  • Jelgavas 5.vidusskola,
  • Jelgavas Spīdolas ģimnāzija,
  • Jūrmalas 1.ģimnāzija,
  • Kalsnavas pamatskola,
  • Kalvenes pamatskola,
  • Kocēnu pamatskola,
  • Kr.Valdemāra pamatskola,
  • Lēdmanes pamatskola,
  • Liepājas 7.vidusskola,
  • Liepājas A.Puškina 2.vidusskola,
  • Liepājas pilsētas 12.vidusskola,
  • Liepājas Raiņa 6.vidusskola,
  • Lubānas vidusskola,
  • Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskola,
  • Penkules pamatskola,
  • Puikules pamatskola,
  • Remtes pamatskola,
  • Rīgas 13.vidusskola,
  • Rīgas 54.vidusskola,
  • Rūjas pamatskola,
  • Sēmes pamatskola,
  • Siguldas Valsts ģimnāzija,
  • Talsu 2.vidusskola,
  • Ulbrokas vidusskola,
  • Valkas pamatskola,
  • Valmieras Valsts ģimnāzija,
  • Vandzenes vidusskola,
  • Ventspils 1.ģimnāzija,
  • Vērgales pamatskola,
  • Virbu pamatskola,
  • Zaļenieku pamatskola.

  Vai kādā no mācību priekšmetiem pamatskolā tiek mācīti tehniskās grafikas jautājumi?

  Daži no tehniskās grafikas jautājumiem ir iekļauti "Mājturības" (rokdarbi) mācību priekšmeta saturā. "Tehniskās grafikas" dziļāka apguve notiek vispārējās vidējās izglītības programmās.

  Kad notika vispārējās vidējās izglītības satura reforma?

  Vispārējās vidējās izglītības satura reforma tika uzsākta 2008./2009.mācību gadā, ieviešot jaunos mācību priekšmetu standartus "Fizikā", "Ķīmijā","Bioloģijā", "Dabaszinībās", "Matemātikā", "Sportā" un "Svešvalodās". Pārējos mācību priekšmetos standarti stājās spēkā 2009./2010. mācību gadā.

  Kā apgūt standartā noteikto mācību saturu "Informātikā", ja mācību priekšmeta apguvei ir paredzēta viena stunda nedēļā?

  "Informātikas" priekšmeta apguvei 5.-7.klasē ir paredzēta 1 stunda nedēļā. Paredzēto stundu skaits ir pietiekams informātikas standarta prasību apguvei. To, kā apgūstams informātikas obligātais saturs, atklāj mācību priekšmeta programmas paraugs. Pēc katras izglītības iestādes iespējām informātikā apgūtās prasmes ieteicams 8. un 9.klasē izmantot citu mācību priekšmetu apguvē.

  Jūsu jautājums

• Par mācību literatūru

  Vai mācību priekšmeta apguvei drīkst izmantot tikai Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātas mācību grāmatas?

  Mācību priekšmeta apguvei drīkst izmantot gan IZM apstiprinātas mācību grāmatas, gan mācību grāmatas, kuras IZM nav apstiprinājusi. Mācību priekšmeta apguvei izmantojamo mācību literatūru izvēlas mācību priekšmeta skolotājs. Mācību literatūras iegādei nepieciešamo finanšu līdzekļu nodrošināšana ir izglītības iestādes dibinātāja kompetencē. Vispārējās izglītības iestādēm no valsts budžeta piešķir papildu līdzekļus IZM apstiprinātās mācību literatūras iegādei. Apstiprinātās mācību literatūras saraksts ir publicēts šeit.

  Vai mācību procesā obligāti ir jāizmanto mācību grāmatai pievienotās darba burtnīcas?

  Saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību VISC izvērtē un apstiprina izdevniecības iesniegtu mācību grāmatu komplektā ar tās saturam atbilstošu metodisko līdzekli skolotājam (turpmāk – komplektizdevums). Komplektizdevumu var papildināt ar vienu vai vairākām darba burtnīcām, kā arī ar citiem mācību līdzekļiem (piemēram, uzdevumu krājumu, hrestomātiju, vārdnīcu, kartogrāfisku izdevumu, audiopielikumu), kuri lietderīgi papildina mācību grāmatu vai metodisko līdzekli, nodrošinot iespēju dažādot mācību metodes, padziļināt zināšanas vai pārbaudīt mācību sasniegumus.
  Citu mācību līdzekļu, tostarp darba burtnīcu, iekļaušana komplektizdevumā nav obligāta. VISC izvērtē un apstiprina arī tādus komplektizdevumus, kuros darba burtnīcas nav iekļautas. Izvēle par darba burtnīcas nepieciešamību mācību procesā ir mācību priekšmeta pedagoga atbildība. Darba burtnīca var būt veiksmīgs informācijas ieguves, izpratnes veidošanas un padziļināšanas, kā arī skolēna patstāvīgā darba mācību procesa organizācijas instruments. Izmantojot darba burtnīcu, var atvieglot mācību priekšmeta standartā noteikto prasību apguvi. Bet var notikt arī citādi, kad darba burtnīcās iekļautais saturs skolotāja organizētajā mācību procesā netiek racionāli izmantots, un tad prasība iegādāties darba burtnīcu ir nelietderīga.
  Ierobežota budžeta apstākļos ir īpaši aktuāli racionāli izmantot valsts, pašvaldību un vecāku naudas līdzekļus. Tāpēc aicinām pedagogus katrā mācību priekšmetā un katrā konkrētajā klasē rūpīgi izvērtēt darba burtnīcas nepieciešamību optimāla mācību procesa nodrošināšanai.

  Kāpēc katrā mācību priekšmetā nav izstrādāts viens mācību līdzekļu komplekts, ar kuru strādātu visās Latvijas skolās?

  Pieeja mācību satura apguvē paredz izvēles iespējas, t.i., katrs pedagogs drīkst izvēlēties tās metodes un mācību līdzekļus ar kuru palīdzību skolēni apgūtu standartos noteiktās prasības.

  Jūsu jautājums

• Par mācību priekšmetu olimpiādēm

  Kur var iegūt informāciju par skolēnu rezultātiem dažādās mācību priekšmetu olimpiādēs?

  Par to, kādus rezultātus skolēni sasnieguši skolu mācību priekšmetu olimpiādēs, informāciju jāmeklē katrā konkrētajā skolā. Rajonu mācību priekšmetu olimpiāžu rezultātus apkopo izglītības pārvalžu atbildīgie speciālisti. VISC mājaslapā sadaļā "Mācību priekšmetu olimpiādes" var atrast informāciju par to, kuri skolēni izvirzīti dalībai valsts olimpiādēs, kādi ir skolēnu rezultāti valsts olimpiādēs, kā arī par sasniegumiem starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs.

  Vai augstskolas ņem vērā skolēnu rezultātus mācību priekšmetu olimpiādēs?

  To, vai skolēnu rezultātus mācību priekšmetu olimpiādēs augstskolas ņem vērā, ir tiesīga noteikt katra augstskola pati.

  Jūsu jautājums

• Par pedagogu tālākizglītību

  Kādi normatīvie dokumenti regulē vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītību?

  • Izglītības likums
  • ”Pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtība”
      Latvijas Republikas Ministru kabineta 2011.gada 7.jūnija noteikumi Nr. 431
  • ”Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai”
      Latvijas Republikas Ministru kabineta 2000.gada 3.oktobra noteikumi Nr. 347 .

  Kā tiek organizēta pedagogu profesionālo kompetenču pilnveides plānošana un īstenošana?

  Izglītības iestādes līmenī: pedagogs plāno profesionālās kvalifikācijas pilnveidi sadarbībā ar tās izglītības iestādes vadītāju, kurā pedagogs strādā; izglītības iestādes administrācija veic izglītības iestādes darba kvalitātes un rezultātu analīzi; plāno un atbalsta pedagogu tālākizglītību; sagatavo un iesniedz pašvaldībā informāciju par nepieciešamajām tālākizglītības programmām.
  Pašvaldības līmenī: apkopo un analizē informāciju par tālākizglītības programmu nepieciešamību, organizē pedagogu profesionālo pilnveidi.
  Valsts līmenī: izstrādā priekšlikumus pedagogu tālākizglītības prioritātēm; konsultē pedagogu profesionālās pilnveides programmu īstenotājus, analizē iegūtos rezultātus, plāno pedagogu profesionālo pilnveides pasākumus. .

  Kādas ir tālākizglītības iespējas pedagogiem?

  ESF projekta „Vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītība” ietvaros VISC vietnē iespējams uzzināt precīzu informāciju par tālākizglītības programmu/moduļu daudzveidību, saturu un kursu norises vietu, izvēlēties savām interesēm un vajadzībām piemērotāko un pieteikties kursiem tā, lai projektā apgūtais tālākizglītības kursu stundu skaits nepārsniegtu 48 stundas. Piemēram, izglītības jomas kompetenču komponentā projekts piedāvā 16 tālākizglītības programmas sociālo zinātņu un mākslas jomas priekšmetu skolotājiem. Programmu klāstā sev piemērotu programmu var atrast vēstures, filozofijas, mājturības un tehnoloģiju, ekonomikas, ētikas, politikas un tiesību, ģeogrāfijas, veselības mācības, psiholoģijas, sociālo zinību, mūzikas, tehniskās grafikas, kulturoloģijas, vizuālās mākslas un sporta skolotāji. Kursi domāti gan pamatizglītības, gan vispārējās vidējās izglītības programmās strādājošajiem skolotājiem. Vairākas no piedāvātajām programmām ir veidotas tā, lai tās būtu noderīgas ne tikai konkrēto mācību priekšmetu skolotājiem, bet arī klases audzinātājiem un skolas vadībai. Tālākizglītības programmu piedāvājums regulāri tiek aktualizēts. VISC vietnes sadaļā – Vispārējā izglītība. Pedagogu profesionālā pilnveide.
  Kontaktpersona: vecākā satura eksperte projekta īstenošanas jautājumos Dace Zaļkalne tālr.: 67350965, dace.zalkalne@visc.gov.lv,
  jautājumus par bioloģijas, fizikas, ķīmijas un matemātikas kursu organizāciju varat noskaidrot, zvanot pa tālruni 67033740 (Uldis Dzērve) vai rakstot ilze.gaile@visc.gov.lv (Ilze Gaile).
  VISC projekta „Profesionālo mācību priekšmetu pedagogu un prakses vadītāju teorētisko zināšanu un praktisko kompetenču paaugstināšana” mērķis ir profesionālās izglītības kompetenču paaugstināšanu sākotnējās profesionālās izglītības pedagogiem un prakses vadītājiem, uzsverot saistību ar modernizēto profesionālās izglītības saturu, inovācijām tautsaimniecībā, ievērojot ražošanas tehnoloģiju nepārtrauktu attīstību, veidojot ilglaicīgu un nepārtrauktu sadarbību starp profesionālās izglītības iestādēm, sociālajiem un sadarbības partneriem un darba tirgu visā Latvijas teritorijā. Piedāvājums pedagogiem tiek aktualizēts VISC vietnes sadaļā – Profesionālā izglītība. Pedagogu profesionālā pilnveide.
  Kontakttālrunis 67350960; Strūgu iela 4, Rīga, LV-1003.

  Kādas tālākizglītības iespējas pedagogiem piedāvā Eiropas Padomes Pestalozzi programma?

  Eiropas Padomes Pestallozzi programma ir tālākizglītības programma pedagogiem, ar kuras palīdzību tiek veicināta un nodrošināta Eiropas Padomes vērtību un principu iedzīvināšana praksē. Pestalozzi programma piedāvā profesionālās pilnveides iespējas pedagogiem kādā no programmas semināriem vai darbnīcām dažādās Eiropas Padomes valstīs, izmantojot Eiropas Padomes stipendiju, daudzveidīgus informatīvos un mācību materiālus, kā arī tālākizglītotāju sagatavošanu kādā no Eiropas izglītības moduļiem. Prasības pretendentiem – svešvalodu (semināra darba valodu) zināšanas un atbilstība mērķauditorijai.
  Pedagogiem ir iespēja saņemt Eiropas Padomes Pestalozzi programmas stipendiju vienreiz divos gados. Lai pieteiktos dalībniekam jāaizpilda anketa (Application form) semināra darba valodā un vienā eksemplārā nedēļu pirms semināra aprakstā noteiktā pieteikšanās termiņa elektroniski jāiesūta programmas Nacionālajai koordinatorei Intai Baranovskai: e-pasts: inta.baranovska@visc.gov.lv; tālruņi: 67350961, 29338667. Anketas pēdējā lapa, uz kuras ir paraksti un zīmogs, jāiesūta ieskenēta. Dalībnieku uzturēšanās izmaksas sedz semināru organizatori, ceļa izdevumus - Eiropas Padome.
  Plašāka informācija par Eiropas Padomes Pestalozzi programmu un semināriem atrodama Eiropas Padomes vietnē.

  Jūsu jautājums

• Par vidējo vispārējo izglītību

  Kas ir vispārējā vidējā izglītība?

  Vispārējās vidējās izglītības programmas ilgst trīs gadus (10.-12.klase), un tās īsteno vidusskolas, ģimnāzijas un vakarskolas. Vispārējo vidējo izglītību var apgūt arī profesionālās vidējās izglītības programmās, kuras īsteno profesionālās vidusskolas, tehnikumi vai koledžas. Obligātais vispārējās vidējās izglītības saturs un vērtēšanas principi ir noteikti Vispārējās vidējās izglītības standartā (2008.gada 2.septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.715 „Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem”).
  Vispārējās vidējās izglītības saturu var īstenot kādā no četriem izglītības programmu virzieniem:
    – vispārizglītojošajā virzienā;
    – humanitārajā un sociālajā virzienā;
    – matemātikas, dabaszinību un tehnikas virzienā;
    – profesionālajā virzienā.
  Visu četru virzienu programmās ir 8 obligātie mācību priekšmeti: latviešu valoda, latviešu literatūra, pirmā svešvaloda, otrā svešvaloda, matemātika, Latvijas un pasaules vēsture, sports un informātika.

  Kādas ir prasības vidējās vispārējās izglītības ieguvei?

  Atestātu par vispārējo vidējo izglītību kopā ar sekmju izrakstu 10 ballu skalā izsniedz ikvienam izglītojamam, kurš ir saņēmis:
    – sekmīgu novērtējumu visos attiecīgā izglītības programmas virziena mācību priekšmetos;
    – sekmīgu novērtējumu centralizētajos eksāmenos, ko apliecina Vispārējās vidējās izglītības sertifikāts.
  Šie dokumenti par vispārējās vidējās izglītības apguvi, dod tiesības izglītojamiem pieteikties studijām jebkurā Latvijas augstskolā.
  Lai saņemtu Atestātu par vispārējo vidējo izglītību un iegūtu tiesības turpināt mācības augstākās izglītības programmās, izglītojamiem ir jāapgūst vismaz 12 mācību priekšmeti un jānokārto vismaz 4 izlaiduma eksāmeni – trīs obligātie un vismaz viens izvēles eksāmens. Izvēles eksāmenam jābūt kādā no mācību priekšmetiem, kurā eksāmenu organizē VISC vai arī mācību priekšmetā, kura apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām un kurā eksāmenu organizē izglītības iestāde.
  Ministru kabineta „Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem” dod tiesības izglītības iestādēm iekļaut izglītības programmās arī tādus mācību priekšmetus, kuri šajos noteikumos nav minēti. Šādu mācību priekšmetu standartus izglītības iestādes izstrādā patstāvīgi un saskaņo ar VISC. Piemēram, izglītības iestādes, kuras īsteno Matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena izglītības programmas var mācīt priekšmetu matemātiskā analīze un arī organizēt izlaiduma eksāmenu šajā priekšmetā. Eksāmens matemātiskajā analīze var būt izglītojamā izvēles priekšmets.

• Par interešu izglītību

  Kas jāņem vērā, izstrādājot interešu izglītības programmas?

  Izstrādājot interešu izglītības programmas, iesakām darbam izmantot VISC sagatavoto metodisko materiālu "Ieteikumi interešu izglītības programmas izveidei".

  Kas ir vizuāli plastiskā māksla?

  Ņemot vērā mākslas jomu dalījumu profesionālās ievirzes izglītības iestādēs un Latvijas Mākslas akadēmijā, rosinām līdz šim lietoto terminu ‘lietišķā māksla’ pakāpeniski aizstāt ar ‘vizuāli plastiskā māksla’, kas ietver sevī plašāku mākslas žanru spektru un precīzāk raksturo mākslas pulciņu darbības virzienus. Vizuālā māksla – darbi, kas izpildīti divdimensiju plaknē (zīmējumi, gleznojumi, grafikas u.c. divdimensiju darbi dažādas tehnikās). Vizuāli plastiskā māksla – darbi, kas veidoti trīs dimensijās. Plastisks – tāds, kas ir telpisks, apjomīgs, arī tāds, kam ir gaismēnas radīta iluzoriska forma.

  Kas var pretendēt uz valsts mērķdotāciju interešu izglītības programmu īstenošanai?

  Saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 28.augusta noteikumu Nr.382 "Interešu izglītības programmu finansēšanas kārtība" 9.punktu uz mērķdotācijas līdzekļiem var pretendēt ikviena pašvaldības izglītības iestāde, kā arī juridiskās un fiziskās personas, kuras pašvaldībā saņēmušas licenci programmas īstenošanai.

  Kas un pēc kādiem principiem sadala mērķdotāciju interešu izglītības programmu īstenošanai?

  No valsts mērķdotācijas tiek finansētas interešu izglītības programmas, kuras ir izvērtējusi un akceptējusi pašvaldības izveidota komisija. Atbalstot finansējuma piešķiršanu, komisijai būtu jāņem vērā pieprasījums, iepriekšējo gadu sasniegumi, novada/pilsētas tradīcijas, materiālās bāzes esamība, pedagoga izglītība un kvalifikācija.

  Vai no mērķdotācijas drīkst maksāt darba algu interešu izglītības iestādes direktoram un vietniekiem?

  Jā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 10.maija noteikumu Nr.354 „Noteikumi par pedagogu profesiju un amatu sarakstu” 1.3., 1.4. punktu pedagogu amatu sarakstā ir
  - vadītājs/direktors (izglītības jomā) 1345 03
  - vadītāja vietnieks/direktora vietnieks (izglītības jomā) 1345 04.
  Juridiskais pamatojums ir šādos normatīvajos aktos:
  - Ministru kabineta 2001.gada 28.augusta noteikumu Nr.382 „Interešu izglītības programmu finansēšanas kārtība” 4.punkts
  - Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumu Nr.836 „Pedagogu darba samaksas noteikumi” 1.,5., 7., 31.punkts. Šo noteikumu 1.pielikuma 3.tabulā norādītas izglītības iestāžu vadītāju, viņu vietnieku un struktūrvienību vadītāju zemākās mēneša darba algas likmes ar 1.piezīmi- interešu izglītības iestādēs izglītojamo skaitam piemēro koeficientu 0,5.

  Vai interešu izglītības pedagogus var pieņemt darbā uz noteiktu laiku?

  Jā. Darba likuma 43.pants nosaka, ka darba līgumu slēdz uz nenoteiktu laiku, izņemot šī likuma 44.panta noteiktajos gadījumos. Darba likuma 44.panta pirmās daļas 2.punkts paredz, ka darba līgumu uz noteiktu laiku var noslēgt, lai veiktu noteiktu īslaicīgu darbu, ar to saprotot darbu tādās darbības jomās, kurās darba līgums parasti netiek slēgts uz nenoteiktu laiku, ņemot vērā attiecīgās nodarbošanās raksturu vai arī attiecīgā darba pagaidu raksturu.
  Minētos darbus nosaka Ministru kabineta 2002.gada 6.augusta noteikumi Nr.353 „Noteikumi par darbiem jomās, kurās darba līgums parasti netiek slēgts uz nenoteiktu laiku”. Izglītības jomā darba līgumu uz termiņu atļauts noslēgt par darbiem, kas saistīti ar izglītības programmu vai tajā ietverto mācību priekšmetu, kursu, praktisko mācību vai prakšu īstenošanu saistīts darbs, ja kopējais ilgums tā īstenošanai pilnā apjomā ir ne vairāk par deviņiem mēnešiem”.
  Vēršam uzmanību, ka darba līgumu slēgšana ar interešu izglītības pedagogu uz noteiktu laiku var notikt izņēmuma gadījumos un tikai tad, ja programmas īstenošanas laiks nav ilgāks par vienu mācību gadu.
  Šī paša panta sestā daļa nosaka, ka uz darbinieku, ar kuru noslēgts darba līgums uz noteiktu laiku, attiecināmi tādi paši noteikumi kā uz darbinieku, ar kuru noslēgts darba līgums uz nenoteiktu laiku.

  Vai jaunsargi ir interešu izglītības programma?

  Militārā dienesta likuma 17.1 panta pirmā daļa nosaka, ka bērni un jaunieši vecumā no 10 gadiem līdz 21 gadam var darboties brīvprātīgā kustībā "Jaunsardze", kuras mērķis ir jaunatnes izglītošana valsts aizsardzības jomā un pilsoniskās apziņas un patriotisma veicināšana. Jaunatnes izglītošanu valsts aizsardzības jomā kā jaunsargu interešu izglītības programmu organizē un īsteno aizsardzības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde - Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs vai tās pilnvarotas personas. Jaunsargu interešu izglītības paraugprogrammu apstiprina aizsardzības ministrs.

  Vai blakus darbā pieņemtie interešu izglītības pulciņu pedagogi 31.maijā ir jāatbrīvo no darba?

  Ja pedagogs ir pieņemts blakus darbā uz noteiktu laiku, tad saskaņā ar Darba likuma 44.panta ceturto daļu uz noteiktu laiku noslēgtajā darba līgumā ir norādīts darba līguma beigu termiņš vai arī apstāklis, kas liecina par attiecīgā darba pabeigšanu. Izbeidzoties šiem nosacījumiem, tiek izbeigtas arī darba tiesiskās attiecības.
  Ja pedagogs ir pieņemts blakus darbā uz nenoteiktu laiku, tad uz viņu attiecināmi tādi paši noteikumi kā uz darbinieku, kurš pieņemts pamatdarbā.

  Cik ilgs ir interešu izglītības programmas īstenošanas laiks?

  Normatīvajos aktos nav noteikts interešu izglītības programmas īstenošanas laiks. Tas ir noteikts pedagoga izstrādātajā un izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajā interešu izglītības programmā.

  Kāds ir interešu izglītības pulciņa kontaktstundas ilgums?

  Pirmsskolas vecuma bērniem – 30 min., pārējiem – 40-45 min. Tas ir jāiekļauj izglītības iestādes nolikumā.

  Jūsu jautājums

• Par audzināšanas darbu

  Vai skolēnu pašpārvaldei izglītības iestādēs obligāti jābūt?

  Skolēnu pašpārvaldei ideālā situācijā vajadzētu būt uz demokrātijas un brīvas izvēles principiem veidotai institūcija, jo kā obligāts veidojums tā nevarēs pilnvērtīgi veikt savus uzdevumus. Turklāt skolēnu pašpārvalde ir neatņemama izglītības procesa sastāvdaļa ar senu vēsturi, kas sniedz vērtīgu ieguldījumu personības attīstībā. Lasīt vairāk.

  Vai kādā dokumentā ir noteikts audzinātāju skaits profesionālās izglītības iestādes dienesta viesnīcā?

  Ministru kabineta 02.10.2007.noteikumu Nr.655 "Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo" 1.pielikumā noteikts, ka uz 75 dienesta viesnīcā dzīvojošiem izglītojamiem ir viens pedagogs un uz 250 dienesta viesnīcā dzīvojošiem izglītojamiem ir viens dienesta viesnīcas vadītājs.

  Kādi pienākumi jāveic izglītības iestādes direktora vietniekam audzināšanas darbā?

  Izstrādājot pedagogu darba pienākumu aprakstus, iesakām darbam izmantot Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos darba pienākumu aprakstu paraugus (apstiprināti ar IZM 16.10.2009. rīkojumu nr.425). Rīkojuma 4.pielikumā noteikti direktora vienieka audzināšanas jomā/ vadītāja vietnieka audzināšanas jomā darba pienākumi. Dokuments ievietots IZM vietnes sadaļā Pedagogiem. Pedagogu darba pienākumu aprakstu paraugi.

  Kādi ir skolēnu pienākumi skolā?

  Izglītojamo pamatpienākumi un tiesības noteikti "Izglītības likuma" 54. un 55.pantā (ar 26.03.2010. veiktajiem grozījumiem). Katra izglītības iestāde savu audzēkņu pienākumus un tiesības reglamentē iekšējās kārtības noteikumos saskaņā ar Latvijas likumdošanu un atbilstoši katras konkrētās izglītības iestādes nostādnēm. Izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumu izstrādē vērā ņemamas arī "Bērnu tiesību aizsardzības likuma" 22. un 23.pantā reglamentētās normas par bērnu pienākumiem.

  Jūsu jautājums

• Par bērnu nometnēm