Biežāk uzdotie jautājumi
- Par izglītības saturu
Kāpēc vajadzīgi standarti?
Šo dokumentu lietotāju loks ir plašs. Tie ir nepieciešami:
- Skolotājiem, lai varētu plānot mācību procesu, balstoties uz obligāto mācību saturu un prasībām skolēnu zināšanām, prasmēm un attieksmēm, lai ievērotu vienotu pieeju skolēnu sasniegumu vērtēšanā;
- Skolotāju tālākizglītības organizētājiem un īstenotājiem, lai tiktu nodrošināta saikne un pēctecība starp izglītības pakāpēm, mācību priekšmetiem;
- Topošo un strādājošo skolotāju izglītotājiem, lai organizētu atbilstošu skolotāju sagatavošanu un kvalifikācijas celšanu;
- Skolēnu vecākiem, lai viņi saņemtu skaidru un precīzu informāciju par to, kas bērniem jāzina un jāprot un ko viņi faktiski sasniedz;
- Politikas veidotājiem un plašai sabiedrībai, lai viņi varētu spriest par jaunās paaudzes izglītības kvalitāti, vērtēt un kontrolēt to, kā arī ierosināt nepieciešamās izmaiņas;
- Mācību literatūras un citu mācību līdzekļu autoriem, izdevējiem un ražotājiem, lai viņiem būtu skaidri orientieri mūsdienīga mācību procesa nodrošinājuma izveidei;
- Pārbaudes darbu izstrādātājiem, lai viņi varētu izstrādāt interesantus, vēlamajiem rezultātiem atbilstošus skolēnu sasniegumu pārbaudes darbus.
Kas un kā izstrādā mācību priekšmetu standartus un mācību priekšmetu programmas?
Dokumentu izstrādi organizē VISC attiecīgā mācību priekšmeta speciālists, veidojot darba grupu, tajā iekļaujot erudītus, pieredzes bagātus skolotājus un metodiķus. Darbs pie dokumentu izstrādes ir sarežģīts. Tas sastāv no šādiem posmiem:
- Tiek nodibināta mācību priekšmeta standarta projekta izstrādes darba grupa.
- Darba grupa pārskata esošo saturu un novērtē tā nozīmīgumu un atbilstību, ņemot vērā:
a) ekspertu vērtējumu par tā atbilstību un nozīmību (jaunākie pētījumi, teorijas par priekšmeta jēgu, nozīmi, skolēnu vajadzībām),
b) vērtēšanas datus kā pierādījumu skolēnu sniegumam,
c) lietišķo pētījumu rezultātus, starptautisko salīdzinošo izglītības pētījumu datus kā pamatojumu izmaiņām,
d) salīdzinājumu ar citu radniecīgu mācību priekšmetu saturu,
e) salīdzinājumu ar citu valstu standartiem, mācību priekšmetu saturu. - Mācību priekšmeta standarta projekts tiek izplatīts ar nolūku savākt atsauksmes, papildinājumus, uzlabojumus.
- Mācību priekšmeta konsultatīvā padome izvērtē un sagatavo slēdzienu, konsultējoties ar metodiskajām apvienībām, profesionālajām asociācijām, mācību grāmatu izdevējiem, pārbaudes darbu veidotājiem, skolām, vecākiem, sabiedrību.
- Darba grupa sagatavo pārstrādātu mācību priekšmeta standartu un nodrošina tā aprobēšanu.
- Pārstrādātais mācību priekšmeta standarts tiek iesniegts apstiprināšanai noteiktā kārtībā.
Vai mācību priekšmetu standartus īstenos arī speciālajās izglītības programmās?
Mācību priekšmetu standartos ir izvirzītas noteiktas prasības, to izpilde attiecināma uz visiem skolēniem ar visdažādākajām spējām un vajadzībām, kuri turpinās mācības vispārējās vidējās izglītības programmās vai profesionālās izglītības programmās, apgūst mazākumtautības pamatizglītības programmu, ir īpaši talantīgi un apdāvināti, kuriem ir mācīšanās grūtības, kuriem ir speciālas izglītošanās vajadzības.
Īstenojot mācību priekšmetu standartu prasības klasē, skolotājiem, mācību procesu plānojumā, jāpiedāvā vienlīdzīgas iespējas mācību satura apguvē visiem skolēniem. Skolēnu atšķirību nosaka daudzi faktori.
Skolēniem var būt dažāda etniskā piederība, nacionalitāte, rase, sociālekonomiskā pieredze, valoda, dialekts, reliģiskā piederība, dzimums un ģeogrāfiskā izcelsme.
Valsts pamatizglītības standartu īsteno arī speciālās izglītības programmās, kuras piedāvā speciālās izglītības iestādes vai izglītojamie ar speciālām vajadzībām ir integrēti vispārējās izglītības iestādēs. Vispārējās izglītības iestādēs ir izveidotas speciālās klases, kurās īsteno speciālās izglītības programmas, kas piemērotas skolēna attīstības traucējuma veidam, viņa spējām un veselības stāvoklim.Pamatizglītību 9 gados iegūst skolēni ar šādām speciālajām vajadzībām:
- ar psihoneiroloģiskām saslimšanām,
- ar somatiskām saslimšanām.
Pagarināts mācību ilgums (10 līdz 11 gadi) ir skolēniem:
- ar redzes traucējumiem (vājredzīgiem, neredzīgiem),
- ar dzirdes traucējumiem (vājdzirdīgiem, nedzirdīgiem),
- ar smagiem valodas traucējumiem,
- ar fiziskās attīstības traucējumiem (kustību un balsta traucējumi, skolioze),
- ar psihiskās attīstības aizturi un grūtībām mācībās.
Ir izstrādātas arī mazākumtautību speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar norādītajām speciālajām vajadzībām.
Kurās skolās notika "Latvijas vēstures" standarta projekta aprobācija?
VISC izveidotā darba grupa izstrādāja standarta projektu mācību priekšmetā "Latvijas vēsture" un standarta projektam atbilstošu programmas parauga projektu. Jau sākot ar 2006./2007.mācību gadu, abi projekti tika aprobēti 40 skolās Latvijā. Mācību priekšmeta "Latvijas vēsture" standarta projekta aprobācija pamatizglītībā veica:
- Āgenskalna Valsts ģimnāzija,
- Aglonas vidusskola,
- Aizkraukles novada ģimnāzija,
- Aknīstes vidusskola,
- Bebrenes vidusskola,
- Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5.vidusskola,
- E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija,
- Ēdoles pamatskola,
- Jaunjelgavas vidusskola,
- Jelgavas 5.vidusskola,
- Jelgavas Spīdolas ģimnāzija,
- Jūrmalas 1.ģimnāzija,
- Kalsnavas pamatskola,
- Kalvenes pamatskola,
- Kocēnu pamatskola,
- Kr.Valdemāra pamatskola,
- Lēdmanes pamatskola,
- Liepājas 7.vidusskola,
- Liepājas A.Puškina 2.vidusskola,
- Liepājas pilsētas 12.vidusskola,
- Liepājas Raiņa 6.vidusskola,
- Lubānas vidusskola,
- Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskola,
- Penkules pamatskola,
- Puikules pamatskola,
- Remtes pamatskola,
- Rīgas 13.vidusskola,
- Rīgas 54.vidusskola,
- Rūjas pamatskola,
- Sēmes pamatskola,
- Siguldas Valsts ģimnāzija,
- Talsu 2.vidusskola,
- Ulbrokas vidusskola,
- Valkas pamatskola,
- Valmieras Valsts ģimnāzija,
- Vandzenes vidusskola,
- Ventspils 1.ģimnāzija,
- Vērgales pamatskola,
- Virbu pamatskola,
- Zaļenieku pamatskola.
Vai kādā no mācību priekšmetiem pamatskolā tiek mācīti tehniskās grafikas jautājumi?
Daži no tehniskās grafikas jautājumiem ir iekļauti "Mājturības" (rokdarbi) mācību priekšmeta saturā. "Tehniskās grafikas" dziļāka apguve notiek vispārējās vidējās izglītības programmās.
Kad notika vispārējās vidējās izglītības satura reforma?
Vispārējās vidējās izglītības satura reforma tika uzsākta 2008./2009.mācību gadā, ieviešot jaunos mācību priekšmetu standartus "Fizikā", "Ķīmijā","Bioloģijā", "Dabaszinībās", "Matemātikā", "Sportā" un "Svešvalodās". Pārējos mācību priekšmetos standarti stājās spēkā 2009./2010. mācību gadā.
Kā apgūt standartā noteikto mācību saturu "Informātikā", ja mācību priekšmeta apguvei ir paredzēta viena stunda nedēļā?
"Informātikas" priekšmeta apguvei 5.-7.klasē ir paredzēta 1 stunda nedēļā. Paredzēto stundu skaits ir pietiekams informātikas standarta prasību apguvei. To, kā apgūstams informātikas obligātais saturs, atklāj mācību priekšmeta programmas paraugs. Pēc katras izglītības iestādes iespējām informātikā apgūtās prasmes ieteicams 8. un 9.klasē izmantot citu mācību priekšmetu apguvē.
- Par mācību literatūru
Vai mācību priekšmeta apguvei drīkst izmantot tikai Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātas mācību grāmatas?
Mācību priekšmeta apguvei drīkst izmantot gan IZM apstiprinātas mācību grāmatas, gan mācību grāmatas, kuras IZM nav apstiprinājusi. Mācību priekšmeta apguvei izmantojamo mācību literatūru izvēlas mācību priekšmeta skolotājs. Mācību literatūras iegādei nepieciešamo finanšu līdzekļu nodrošināšana ir izglītības iestādes dibinātāja kompetencē. Vispārējās izglītības iestādēm no valsts budžeta piešķir papildu līdzekļus IZM apstiprinātās mācību literatūras iegādei. Apstiprinātās mācību literatūras saraksts ir publicēts šeit.
Vai mācību procesā obligāti ir jāizmanto mācību grāmatai pievienotās darba burtnīcas?
Saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību VISC izvērtē un apstiprina izdevniecības iesniegtu mācību grāmatu komplektā ar tās saturam atbilstošu metodisko līdzekli skolotājam (turpmāk – komplektizdevums). Komplektizdevumu var papildināt ar vienu vai vairākām darba burtnīcām, kā arī ar citiem mācību līdzekļiem (piemēram, uzdevumu krājumu, hrestomātiju, vārdnīcu, kartogrāfisku izdevumu, audiopielikumu), kuri lietderīgi papildina mācību grāmatu vai metodisko līdzekli, nodrošinot iespēju dažādot mācību metodes, padziļināt zināšanas vai pārbaudīt mācību sasniegumus.
Citu mācību līdzekļu, tostarp darba burtnīcu, iekļaušana komplektizdevumā nav obligāta. VISC izvērtē un apstiprina arī tādus komplektizdevumus, kuros darba burtnīcas nav iekļautas. Izvēle par darba burtnīcas nepieciešamību mācību procesā ir mācību priekšmeta pedagoga atbildība. Darba burtnīca var būt veiksmīgs informācijas ieguves, izpratnes veidošanas un padziļināšanas, kā arī skolēna patstāvīgā darba mācību procesa organizācijas instruments. Izmantojot darba burtnīcu, var atvieglot mācību priekšmeta standartā noteikto prasību apguvi. Bet var notikt arī citādi, kad darba burtnīcās iekļautais saturs skolotāja organizētajā mācību procesā netiek racionāli izmantots, un tad prasība iegādāties darba burtnīcu ir nelietderīga.
Ierobežota budžeta apstākļos ir īpaši aktuāli racionāli izmantot valsts, pašvaldību un vecāku naudas līdzekļus. Tāpēc aicinām pedagogus katrā mācību priekšmetā un katrā konkrētajā klasē rūpīgi izvērtēt darba burtnīcas nepieciešamību optimāla mācību procesa nodrošināšanai.Kāpēc katrā mācību priekšmetā nav izstrādāts viens mācību līdzekļu komplekts, ar kuru strādātu visās Latvijas skolās?
Pieeja mācību satura apguvē paredz izvēles iespējas, t.i., katrs pedagogs drīkst izvēlēties tās metodes un mācību līdzekļus ar kuru palīdzību skolēni apgūtu standartos noteiktās prasības.
Kādus mācību līdzekļus ieteicams izmantot mācību priekšmetā "Programmēšanas pamati"?
Lai sekmīgi varētu realizēt mācību priekšmeta "Programmēšanas pamati" standartā norādītās prasības, var izmantot dažādas mācību grāmatas un mācību līdzekļus, piemēram,
- "Informātika" - eksperimentālā mācību grāmata A. Andžāna redakcijā,
- L. Kuzmina, J. Kuzmins "PASCAL valoda skolēniem un skolotājiem",
- A. Geske, A. Grīnfelds "Jautājumi, uzdevumi, vingrinājumi informātikā un programmēšanā",
- G. Spalis "TurbPascal for Windows ikvienam",
- L. Kuzmina "QBASIC uzdevumi un risinājumi",
- A. Jaunbergs "Visual Basic skolā".
Varat izmantot arī virkni interneta resursu latviešu valodā:
- Neklātienes programmētāju skola http://www.liis.lv/nps
- Neklātienes Programmēšanas skola http://www.itf.llu.lv/?l=54
- Algoritmisko uzdevumu minimums matemātikas olimpiādēs. – A.Andžāns, V.Vasiļevskis www.liis.lv
- Demonstrējošo datorprogrammu komplekti. – V.Vēzis, R.Viļums www.liis.lv
- Informātikas olimpiāžu uzdevumi ar atrisinājumiem. – K. Boitmanis, R.Gailis, M.Opmanis, A.Šaraks www.liis.lv
- Kārtošanas un meklēšanas uzdevumi. – A.Gailītis, A.Andžāns, I.Kudapa, L.Ramāna, B.Johannesons www.liis.lv
- Praktiskie darbi programmēšanas valodā „Pascal". – A.Miķis www.liis.lv
- Programmēšanas pamati piemēros. QBASIC. – P.Zariņš www.liis.lv
- Programmēšanas valoda PASCAL piemēros. – V.Vēzis www.liis.lv
- QBasic un Pascal programmu piemēri. – V.Mika, T.Miks www.liis.lv
- QBASIC uzdevumi un risinājumi. – L.Kuzmina www.liis.lv
- SITA-2000 - skaitlisku algoritmu programmēšanas sistēma. – J.Sedols, G.Joņins www.liis.lv
- Shēmu redaktors (1. versija). – J.Sedols www.liis.lv
- Uzdevumi algoritmikā un algoritmiskajā kombinatorikā. 1.daļa. – A.Ambainis, A.Andžāns, A.Bērziņš www.liis.lv
- Visual Basic 5.0 pamati. – Ģ.Karnītis www.liis.lv
- Visual Basic skolā - A.Jaunbergs www.liis.lv
- Par pedagogu tālākizglītību
Vai pedagogi ir sagatavoti darbam ar jaunajiem mācību priekšmetu standartiem?
VISC sagatavo pedagogus darbam ar jaunajiem mācību priekšmetu standartiem. 2008.gada valsts iepirkuma organizētajos kursos tika īstenota pedagogu profesionālo kompetenču pilnveide darbam ar modernizēto pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības mācību saturu, īstenojot pedagogu profesionālās pilnveides programmas daudzveidīga un skolēna izziņas aktivitāti veicinoša mācību procesa īstenošanai vispārējā izglītībā.
2009.gadā Izglītības jomu kompetenču modulī ir atbalstīta prioritāte: „Pedagogu profesionālo kompetenču pilnveide skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību un radošumu veicinoša mācību procesa īstenošanai vispārējā vidējā izglītībā”.Kā tiek organizēta pedagogu profesionālo kompetenču pilnveides analīze, plānošana un īstenošana?
Izglītības iestādes līmenī: pedagogi izvērtē savas profesionālās kompetences; izglītības iestādes administrācija veic izglītības iestādes darba kvalitātes un rezultātu analīzi; plāno un atbalsta pedagogu tālākizglītību; organizē pedagogu profesionālo pilnveidi; sagatavo un iesniedz pašvaldībā informāciju par nepieciešamajām tālākizglītības programmām.
Pašvaldības līmenī: apkopo un analizē informāciju par tālākizglītības programmu nepieciešamību.
Valsts līmenī: izstrādā priekšlikumus pedagogu tālākizglītības prioritātēm; apkopo un analizē pašvaldību iesniegto informāciju par pedagogu tālākizglītības kursu programmu nepieciešamību un koordinē to izstrādi; izstrādā, balstoties uz izglītības pārvalžu iesniegto informāciju par pedagogu tālākizglītības kursu programmu nepieciešamību; konsultē īstenotājus, analīzē iegūtos rezultātus, plāno pedagogu profesionālo pilnveides pasākumus.Kādas ir tālākizglītības iespējas skolotājiem ārzemēs?
Eiropas Padomes Pedagogu tālākizglītības programma dažādās Eiropas Padomes valstīs. Prasības pretendentiem – svešvalodu (semināra darba valodu) zināšanas un atbilstība mērķauditorijai. Ar kursu piedāvājumu un pieteikšanās kārtību var iepazīties šeit
Šīs programmas koordinatore:
Inta Baranovska,
e-pasts: inta.baranovska@visc.gov.lvKādas tālākizglītības iespējas pedagogiem piedāvā Eiropas Padomes Pestalozzi programma?
Eiropas Padomes Pestalozzi programma piedāvā pedagogiem 3–5 dienu bezmaksas tālākizglītības seminārus par ļoti daudzveidīgām tēmām kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm.
- Par eksāmeniem un citiem pārbaudes darbiem
Kas ir centralizētais eksāmens?
Centralizētais eksāmens: eksāmens, kura saturs un norise, kā arī vērtēšanas kritēriju saskaņošana un vienādošana tiek organizēta pēc vienotas kārtības valsts mērogā.
Kādi pārbaudījumi jākārto, lai iegūtu vispārējo vidējo izglītību?
Saskaņā ar LR Ministru kabineta 2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr. 715 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem", valsts pārbaudījumi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi ir: visiem izglītojamajiem eksāmens latviešu valodā un literatūrā, eksāmens svešvalodā, eksāmens matemātikā un ne mazāk kā viens eksāmens pēc paša izglītojamā izvēles mācību priekšmetā, kura apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām.
Kur iespējams nokārtot centralizētos eksāmenus?
Skolēni centralizētos eksāmenus var nokārtot skolā. Personas, kas jau ieguvušas atestātu par vispārējo vidējo izglītību vai diplomu par profesionālo vidējo izglītību un kurām nepieciešams kārtot eksāmenu, lai saņemtu vispārējās vidējās izglītības sertifikātu, kas nepieciešams kā konkursa atlases kritērijs uzņemšanai augstākās pakāpes izglītības programmās, jāpiesakās augstskolā, ar kuru sadarbības līgumu par eksāmenu organizēšanu ir noslēdzis VISC. Informāciju par šīm augstskolām var atrast VISC interneta mājaslapā. Pieteikties iespējams līdz attiecīgā mācību gada 1.aprīlim.
Vai centralizēto eksāmenu drīkst kārtot atkārtoti?
Jā, centralizēto eksāmenu drīkst kārtot atkārtoti. Jāņem vērā, ka izglītojamais, kurš iegūst vidējo izglītību vispārējās vidējās izglītības iestādē vai profesionālās vidējās izglītības iestādē, eksāmenu attiecīgajā mācību gadā drīkst kārtot vienu reizi. Taču, ja izglītojamais eksāmenu nenokārto vai iegūtais vērtējums izglītojamo neapmierina, attiecīgo eksāmenu izglītojamais atkārtoti var kārtot nākamajā mācību gadā. Centralizēto eksāmenu šādā gadījumā var kārtot augstskolās, ar kurām VISC ir noslēdzis sadarbības līgumu par eksāmenu organizēšanu.
Vai, atkārtoti kārtojot centralizēto eksāmenu, tiek ņemts vērā labākais rezultāts vai pēdējais iegūtais rezultāts?
Kārtojot eksāmenu atkārtoti, tiek izsniegts sertifikāts, kurā norādīts vērtējums par atkārtoti kārtoto eksāmenu. Personai ir tiesības izvēlēties, kuru no iegūtajiem sertifikātiem izmantot. Nav nosacījumu, ka jāņem vērā pēdējais centralizētajā eksāmenā iegūtais rezultāts.
Kā notiek vērtējumu iegūšana centralizētajos eksāmenos?
Vērtējumu centralizētajos eksāmenos VISC nosaka pēc normatīvi kriteriālā principa un izsaka 6 sasniegumu līmeņos: no A (augstākais) līdz F (zemākais). Šāds vērtējuma izteiksmes veids nav saistāms ar skolēna sasniegumu ikdienas vērtējumu, kas parasti tiek izteikts 10 ballu skalā. Centralizēto eksāmenu vērtējums tiek ierakstīts izdotā sertifikātā. Normatīvais vērtējums nozīmē, ka skolēnu sasniegumi tiek salīdzināti savā starpā. Tas dod iespēju izmantot eksāmenā skolēnu atlases principu – labākajiem skolēniem būs labākie rezultāti, vājākajiem skolēniem – vājākie. Ja eksāmena saturs ir sastādīts veiksmīgi, t. i., tas atbilst reālajām skolēnu zināšanām un prasmēm (to garantē uzdevumu iepriekšēja pārbaude – aprobācija – un darbu veidotāju ilggadīgā pieredze), skolēnu sasniegumu (iegūto punktu) grafiskais attēlojums veido normālsadalījuma jeb Gausa līkni. Kā rāda vairāku gadu pieredze, reālā eksāmenā sasniegumu jeb iegūto punktu sadalījums parasti ir tuvs normālsadalījumam. Tas nozīmē, ka eksāmena grūtības pakāpe ir piemērota gan spējīgiem, gan viduvējiem, gan vājiem skolēniem. Lielākā daļa skolēnu eksāmenā saņem vidēju punktu skaitu, kas arī ir garants centralizētā eksāmena uzdevuma izpildei – uzrādīt spējīgos un ļoti spējīgos skolēnus un atšķirt ļoti vājos skolēnus. Kriteriālais vērtējums ir skolēnu sasniegumu salīdzināšana ar sasniegumu līmeņu aprakstu, iepriekšējo gadu skolēnu darbiem vai ekspertu viedokli. Šāds salīdzinājums dod iespēju nodrošināt eksāmena grūtības pakāpes pārmantojamību, t. i., gadu no gada skolēni ar vienādiem vai ļoti līdzīgiem sasniegumiem saņem vienu un to pašu vērtējumu, kas izteikts līmeņos.
>>Vairāk par eksāmenu vērtējuma iegūšanuVai skolotājs jebkurā mācību priekšmetā ir tiesīgs kā maksimālo vērtējumu, ko saņem skolēni kāda mācību priekšmeta nobeiguma pārbaudes darbā, noteikt mazāku nekā 10 balles?
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem skolēna mācību sasniegumus mācību priekšmetā izsaka 10 ballu skalā. Kārtējā pārbaudē, kurā nav iespējams novērtēt mācību sasniegumus 10 ballu skalā, pedagogs mācību sasniegumus var vērtēt ar "ieskaitīts" vai "neieskaitīts". Ja pārbaudes darbs tiek vērtēts 10 ballu skalā, tad maksimālais iegūstamais vērtējums nedrīkst būt zemāks par 10 ballēm.
Ko darīt, ja neapmierina saņemtais vērtējums centralizētajā eksāmenā?
Ja skolēnu neapmierina centralizētajā eksāmenā iegūtais vērtējums, mēneša laikā pēc sertifikāta izsniegšanas skolēnam vai viņa likumiskajam pārstāvim ir tiesības rakstīt iesniegumu, kas adresēts VISC, ar lūgumu pārskatīt eksāmenā saņemto vērtējumu.
Iesnieguma veidlapu var saņemt, ierodoties VISC vai arī elektroniski [DOC] [PDF].
Iesniegums ir jāaizpilda un jāparaksta. Iesniegumam jāpievieno izsniegtā sertifikāta oriģināla kopija.
Iesniegumu un sertifikātu var iesniegt personiski, ierodoties VISC, vai sūtot pa pastu uz adresi:
Valsts izglītības satura centrs, Vaļņu iela 2, Rīga, LV–1050.
VISC tiks izveidota īpaša apelācijas komisija, kas mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izskata to un pārskata vērtējumu eksāmenā, lai pieņemtu lēmumu atstāt esošo vērtējumu vai mainīt to.Kur var iegūt iepriekšējo gadu valsts pārbaudes darbu uzdevumus?
Līdz 2007. gadam katru gadu tika izdoti Valsts pārbaudes darbu apkopojumi 9. un 12.klasei. Tos var meklēt pie mācību priekšmetu metodisko apvienību vadītājiem, skolas bibliotēkā vai pie attiecīgā mācību priekšmeta skolotāja. No 2008. gada valsts pārbaudes darbu uzdevumi tiek publicēti VISC interneta vietnē.
Vēlos stāties ārzemju augstskolā un dokumenti ir jāiesniedz pirms termiņa, kad tiek izsniegti sertifikāti ar centralizēto eksāmenu rezultātiem. Vai ir iespējams saņemt izziņu par centralizētā eksāmena nokārtošanu?
Detalizētu informāciju skatīt sadaļā VISC > Pakalpojumi > Izziņas par nokārtotu centralizēto eksāmenu saņemšana.
Ko darīt, ja ir pazaudēts centralizētā eksāmena sertifikāts?
Gadījumos, kad persona ir nozaudējusi centralizētā eksāmena sertifikātu, tas ir nozagts vai neatgriezeniski bojāts, ir iespējams saņemt tā dublikātu. Persona, kura vēlas saņemt centralizētā eksāmena sertifikāta dublikātu, aizpilda iesniegumu Izglītības satura un eksaminācijas centram. Detalizētu informāciju un iesnieguma paraugu skatīt sadaļā VISC > Pakalpojumi > Centralizēto eksāmenu sertifikāta dublikāta izsniegšana.
Cik ilgi ir derīgs centralizētā eksāmena sertifikāts?
Centralizētā eksāmena sertifikātam nav ierobežots derīguma termiņš. Taču augstākās mācību iestādes var izvirzīt prasību, ka reflektanta sertifikātam jābūt izdotam noteiktā laika periodā - par to jāinteresējas katrā konkrētā augstskolā.
- Par bērnu drošību
Vai skolās skolēni apgūst drošības jautājumus?
Dažādu drošību jautājumi ir ietverti mācību priekšmetu standartos un tiek apgūti dažādu mācību priekšmetu stundu laikā, kā arī šie jautājumi tiek skatīti klašu audzinātāju stundās. Skolām ir tiesības organizēt dažādus pasākumus un piedalīties institūciju organizētajās akcijās drošības jautājumu apguvei.
Vai ir pieejami mācību līdzekļi drošības jautājumu apguvei?
VISC kā arī vairākas Latvijas izdevniecības ar dažādu institūciju atbalstu ir publicējušas informatīvos, metodiskos un mācību materiālus drošības jautājumu apguvei skolās. Esošo materiālu saraksts ir publicēts VISC mājaslapā sadaļā "Metodiskie materiāli". Dažiem materiāliem mājaslapā ir pieejamas to elektroniskās versijas.
- Par mācību priekšmetu olimpiādēm
Kur var iegūt informāciju par skolēnu rezultātiem dažādās mācību priekšmetu olimpiādēs?
Par to, kādus rezultātus skolēni sasnieguši skolu mācību priekšmetu olimpiādēs, informāciju jāmeklē katrā konkrētajā skolā. Rajonu mācību priekšmetu olimpiāžu rezultātus apkopo izglītības pārvalžu atbildīgie speciālisti. VISC mājaslapā sadaļā "Mācību priekšmetu olimpiādes" var atrast informāciju par to, kuri skolēni izvirzīti dalībai valsts olimpiādēs, kādi ir skolēnu rezultāti valsts olimpiādēs, kā arī par sasniegumiem starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs.
Vai augstskolas ņem vērā skolēnu rezultātus mācību priekšmetu olimpiādēs?
To, vai skolēnu rezultātus mācību priekšmetu olimpiādēs augstskolas ņem vērā, ir tiesīga noteikt katra augstskola pati.
- Par bērnu nometnēm
Vai pedagogiem un nometnes rīkotājiem ir pieredze nometņu darbā?
Vecākiem ir tiesības to jautāt, bet personāla pieredze nebūt nav izšķirošais labas nometnes kritērijs.
Kā tiks sniegta medicīniskā palīdzība negadījumos?
Nometnes organizētājam jānodrošina iespēja gan darbiniekiem, gan nometnes dalībniekiem izsaukt operatīvos dienestus (t.sk.ātro neatliekamo medicīnisko palīdzību) Nometnes organizatoram jābūt noslēgtam sadarbības līgumam/vienošanās ar vietējo ārstu, medicīnas iestādi par konkrētās nometnes dalībnieku/personāla primārās un sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Nometnes vadītājam jāizskaidro vecākiem kā izpaužas šis sadarbības līgums, cik operatīvi tiek koordinēta pirmās palīdzības sniegšana.
Vai ir nepieciešama kāda licence, apliecība nometnes darbiniekiem?
Nometnes organizētājam jābūt reģistrācijas apliecībai (pašvaldību institūcijas, juridiskas, fiziskas personas, kas savu darbību reģistrējušas “Komerclikuma” un likuma “Par uzņēmējdarbību” noteiktajā kārtībā). Nometnes vadītājam jābūt IZM VJIC izsniegtai nometņu vadītāju apliecībai. Nometnes audzinātājiem, darbnīcu, aktivitāšu vadītājiem nav jābūt noteikti pedagogam ar izglītību. Visbiežāk tie ir entuziasti, radošo profesiju pārstāvji, bērnu mīļi. Nometnes vadītājs veido komandu, kura strādās un darbosies nometnē, viņš ir arī atbildīgs par komandas darbu, profesionalitāti.
Vai nodarbību telpas, darbnīcas, guļvietas vecāki pirms nometnes var apskatīt?
Noteikti var, ja ir iespēja! Arī vecākam jājūtas drošam par vietu, kur bērni nodarbosies un dzīvos ilgāku laika periodu.
Vai var uzzināt ar kādiem nometnes dalībniekiem, kāda vecuma, kādu interešu būs kopā mans bērns?
Pirms nometnes vadītājs/organizators organizē vecāku kopā sanākšanu, kurā informē bērnu vecākus par dienu plānu visās nometnes dienās, par iekšējās kārtības noteikumiem, par bērnu darba grupu sadalījumu, guļvietām un izsniedz informācijas lapu, kurā uzskaitīti bērnam līdzi nepieciešamie materiāli, mantas. Lietderīgi iepazīties ar citu nometnes dalībnieku vecākiem, apmainīties ar tālruņu numuriem.
Kādi būs gulētiešanas rituāli?
Katrā nometnē tie ir atšķirīgi, bet katras nometnes vadītājs labprāt atbildēs par konkrētās nometnes iecerēm, rituāliem. Pusaudži labprāt klausās vakara pasakas!!!
Kāpēc nevar zvanīt jebkurā diennakts laikā savam bērnam?
Ir jārespektē nometnes iekšējās kārtības noteikumi, tāpēc jāzvana sarunām atvēlētajā laikā, pretējā gadījumā, tiek traucēts nodarbību ritms, intensitāte.
Kas kontrolē ēdiena kvalitāti nometnē? Kas uzrauga produktu svaigumu?
Par ēdiena kvalitāti un nekaitīgumu atbildīgs ir pakalpojuma sniedzējs – sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, ar kuru nometnes organizators ir noslēdzis līgumu, vai arī – par ēdienu gatavošanu atbildīgās personas nometnē. Ēdiena kvalitātes kontrole nometnē notiek vairākos līmeņos:
1. paškontroles ietvaros – par ēdienu sagatavošanu un pasniegšanu atbildīgajai personai ir jāveic paškontroli jeb tā saucamo „iekšējo kontroli”, kontrolējot ēdienu gatavošanas tehnoloģiskos procesus (temperatūras, laika kontrole) un veicot izejvielu un gatavo ēdienu garšas, smaržas, konsistences, ārējā izskata novērtēšanu jeb tā saucamo pārtikas produktu un gatavo ēdienu organoleptisko novērtēšanu;
2. nometnes vadības līmenī - ēdienu kvalitātes novērtēšanā būtu jāiesaistās nometnes vadītājam vai viņa pilnvarotajai personai. Nometnes vadītājam vajadzētu novērtēt, vai ēdienus gatavo saskaņā ar iepriekš sastādīto ēdienkarti, vai ēdienu garša, smarža, konsistence, ārējais izskats un pasniegšanas temperatūra atbilst vispārpieņemtām normām, vai tiek ievērots porciju iznākums saskaņā ar ēdienkarti, vai ēdiens atbilst veselīga uztura pamatprincipiem, bērnu vecumam, fiziskajai slodzei un citiem būtiskiem faktoriem, kas izriet no nometnes specifikas. Ieteicams pievērst uzmanību arī faktam, vai bērniem garšo nometnē pasniegtais ēdiens un nepieciešamības gadījumā veikt korekcijas ēdienkartē ēdienu gatavošanas organizācijā.
3. valsts uzraudzības līmenī – valsts uzraudzību un kontroli attiecībā uz ēdienu gatavošanu bērnu nometnē veic Pārtikas un veterinārais dienests.Vai ēdināšanas uzņēmumam jābūt reģistrētam?
Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) ir izveidota pārtikas uzņēmumu datu bāze un PVD vietnē www.pvd.gov.lv, meklējot PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā, ir iespējams pārbaudīt, vai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums ir reģistrējies.
Ja bērns nometnē saindējas, kur sūdzēties, kur ziņot?
Ja ir aizdomas, ka bērns saslimis, lietojot uzturā nometnē gatavotos ēdienus, bērna vecāki šo informāciju var paziņot Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) rakstiskā veidā vai arī pa telefonu – rakstiski sūdzība jāiesniedz PVD teritoriālajā pārvaldē (pēc nometnes atrašanās vietas) vai dienesta centrālajā aparātā (Rīgā, Republikas laukumā 2); telefoniski iespējams sazināties ar PVD teritoriālo pārvalžu vai centrālā aparāta speciālistiem, kā arī ir iespējams piezvanīt uz PVD diennakts uzticības tālruni. PVD teritoriālo pārvalžu adreses un telefona numuri, kā arī centrālā aparāta atbildīgo speciālistu telefona numuri ir atrodami PVD vietnē: www.pvd.gov.lv
Vai nometnes tiek kontrolētas un kas to veic?
Nometni atbilstoši likumdošanai kontrolē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Pārtikas un veterinārais dienests un Valsts sanitārā inspekcija. Arī bērnu tiesību aizsardzības inspektors/speciālists, vietējās pašvaldības bāriņtiesas/pagasttiesas pārstāvis, iecirkņa inspektors var pārbaudīt nometni. Nometne ir uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību un LR likumdošanā noteiktajā kārtībā Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs pārbaudīt nometni.
Kurā vietā ir pieejama informācija par šīm oficiālo atļauju saņēmušajām nometnēm?
Pašvaldībā, kuras teritorijā notiek nometne. Informācijai par nometņu koordinatoriem atrodama Valsts izglītības satura centra vietnē, kā arī www.nometnes.lv.